Būs jāseko tiesnesim

2018. gada 22. marts 07:00

312

Tiesu reforma ir noslēgusies. Kopš 1. februāra Kurzemes rajona tiesas sastāvā ir Liepājas, Saldus, Talsu, Ventspils un Kuldīgas tiesa ar pavisam 36 tiesnešiem. Kā reformētajā tiesā notiks lietu izskatīšana, kāpēc būs jābrauc uz citu pilsētu, kas sagaida strīdniekus un kā tiesāties? “Kursas Laiks” uz sarunu aicināja Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Ilgvaru Jaunģelži.

Šī jau ir otrā tiesu sistēmas reforma ar nolūku efektivizēt darbu. Bijāt arī pie pirmās?
Strādāju tiesā jau no 1992. gada. Pirmā reforma notika 1998. gada 1. janvārī, kad savienoja pilsētu un rajonu tiesas. Arī šīs reformas mērķis bija efektivizēt tiesu darbu, un zināmā mērā tas izdevās. Reforma līdzsvaroja slodzi tiesnešiem.
Arī šai reformai viena no prioritātēm ir tiesnešu slodzes izlīdzināšana. Mērķi ir nodrošināt tiesnešu specializāciju, lietu sadales nejaušību, vienmērīgu slodzi, samazināt tiesvedības termiņus, paaugstināt spriedumu kvalitāti, veidot vienotu praksi un optimizēt tiesu resursu izlietojumu. Kā mērķus izdosies sasniegt, šobrīd ir grūti pateikt, jo jaunajā sistēmā strādājam tikai kopš 1. februāra.

Kā reforma izskatās no lietas iesniedzēja puses?
Patlaban izskata daudz maksātnespējas lietu. Kurzemes rajona tiesa ir vienota tiesa. Cilvēks prasību var iesniegt jebkurā vietā. Nepatīk nākt uz Liepājas tiesas namu, var aizbraukt uz Kuldīgu iesniegt. Tāpat lietas nonāk kopējā sistēmā un datorpogu sadalei spiežam Liepājā. Tad lieta var izmētāties pa visu Kurzemi. Tiesu ēkas paliek vecajās vietās, vienkārši lieta var nonākt nevis Liepājā, bet, piemēram, Talsos.

Kurš tad brauc uz tiesu – tiesnesis vai strīdnieki?
Lietu nogādā tam tiesnesim, kam tā iekritusi. Ja tiesnesis ir Talsos, tad tur arī lietu izskata. Tiesnesis nebraukā. Nav izslēgts, ka atsevišķos gadījumos braukās arī tiesnesis, tomēr tas ir saistīts ar tehniskām problēmām. Visās mūsu ēkās ir mazas un šauras telpas. Mums nav tik vienkārši nodrošināt braukāšanu.

Kā reāli ir? Ja lieta iesniegta no liepājnieka pret liepājnieku un iekrīt tiesnesim Talsos, tad abi strīdnieki brauc uz Talsiem tiesāties?
Ir atsevišķa lietu kategorija, kas tiek izskatītas uz vietas, bet vairumā gadījumu ir jābrauc pie tiesneša. Tāda bija vecā sistēma – kurā pilsētā iesniedza lietu, tur arī skatīja. Šobrīd var iznākt braukāšana. Darba strīdus lietās, lietās par bērnu aizsardzību un vēl dažās, kas jāizskata vienas dienas laikā, skata uz vietas, bet pārējās lietas ir izmētātas pa pilsētām pēc nejaušības principa.

Piemēram, daudz ir šķiršanās prāvu. Divi liepājnieki šķiras un brauc šo lietu kārtot Ventspilī vai Saldū?
Jā, šķiršanās lietās būs šādi. Tāpat maksātnespējas un daudzas citas lietas tiek sadalītas pa visu Kurzemi. Lietu var izskatīt arī Liepājā, ja tā nosaka nejaušā izvēle un tā iekrīt Liepājas tiesnesim.

Ko iegūst sabiedrība no šādas reformas? Brauciens uz Talsiem no Liepājas ir samērā liels attālums?
Galvenais sabiedrības ieguvums ir tas, ka iesniedzējs nevar uzminēt, kuram tiesnesim iekritīs lietas izskatīšana. Neērtības – ka jābrauc uz citu pilsētu.

Viens no jaunumiem, kuru jau praktizē, ir videokonferences. Tās attiecināmas tikai uz ieslodzītajiem vai arī parasti strīdnieki var tās izmantot un kādas ir strīdnieku iespējas videokonferences pieprasīt?
Jāsaka, patlaban trūkst videokonferenču iekārtu. Liepājā ir aprīkotas divas zāles. Citās Kurzemes rajona tiesās ir pa vienai zālei. Tādēļ prasības gadījumā mēs vēl nevaram nodrošināt šo iespēju. Ieslodzīto gadījumā, protams, tā ir laba prakse, jo sevišķi, ja ieslodzījuma vieta ir tālu un konvojēšanas izmaksas augstas. Ļoti daudzas lietas saņemam no Rīgas, kur netiek galā ar savām lietām, tādēļ arī videokonferenču prasību no turienes ir daudz. Prasīt cilvēki un juridiskas personas var, bet pagaidām visiem šī iespēja nav nodrošināma.

Vai videokonferences ar pietiekamu iekārtu daudzumu var atrisināt braukāšanu no vienas pilsētas uz otru?
Teorētiski tas ir risinājums, kaut arī praksē ir vairāki šķēršļi. Ir lietas skatīšanas praktiskā gaita, kurā viens no procesa dalībniekiem var iesniegt papildu materiālus un tad otrajam, kas ir citā pilsētā, nav iespējas ar tiem iepazīties. Lieta ir jāatliek, līdz otra puse būs iepazinusies ar materiāliem. Tie ir sarežģījumi, kas ievelk lietas izskatīšanu. Ja visi dokumenti ir iesniegti laikus, tad, protams, tiesa videokonferences režīmā var notikt bez aizķeršanās.

Ja lūko no praktiskās puses – ir taču mazturīgi cilvēki, kuri vienkārši finansiālu apsvērumu dēļ varētu nebraukt uz tiesu citā pilsētā?
Jā, krimināllietās esam ar to rēķinājušies. Šādos gadījumos lūkojam, lai lieta paliek konkrētā pilsētā. Pretējā gadījumā var iznākt, ka liecinieki uz tiesu jāved piespiedu kārtā, lūdzot to izdarīt policijai. Tas prasa gan laiku, gan nodokļu maksātāju līdzekļus. No vienas puses, attālumi salīdzinoši nav lieli. Citviet pasaulē ļaudis ik rītu brauc uz darbu simtiem kilometru tālu, bet, no otras puses, mums ir jāņem vērā tiesas dalībnieku finanšu stāvoklis un iespējas ierasties uz tiesu.

Vai Kurzemes rajona tiesā ir vakances?
Mums ir 36 tiesnešu vietas. Šobrīd ir viena vakance, bet pavasarī Ventspilī parādīsies vēl viena. Tiesnesis dodas pelnītā atpūtā. Neraujas jau par tiesnešiem strādāt. Katram darbam ir sava garoziņa, var trāpīties kāda skandaloza lieta, par kuru ir liela sabiedrības interese...

Tieši par šo ir daudz runāts tiesu reformas gaitā. Runājot par komunikāciju ar sabiedrību – cik daudz būtu jāstāsta cilvēkiem? Vai Kurzemes rajona tiesai ir savs sabiedrisko attiecību cilvēks, kurš komunicē ar sabiedrību, medijiem?
Mums ir nozīmēts cilvēks, kurš komunicē ar presi, bet vairumā gadījumu žurnālisti vēlas runāt ar pašu tiesnesi. Norādījumi jau tiek doti, ka runāt vajag, stāstīt un skaidrot. Es gan uzskatu, ka ne visos gadījumos ir jārunā tiesnesim un slēgtu tiesu gadījumā tiesnesis neko nedrīkst teikt. Ja mums būtu algots, apmācīts sabiedrisko attiecību speciālists, tas noteikti atvieglotu darbu tiesnešiem un priecātos par šādu lietu. Pagaidām finanses ir ierobežotas un pienākumus pilda tiesneša palīgs.

Varam atcerēties gadījumu pirms pāris gadiem, kad pēc slēgtas tiesas sēdes pedofila lietā iepretī Liepājas tiesai notika pikets, brauca motociklisti, rūca motori, bija sanākuši vesela rinda politiķu, lai plūktu lētas popularitātes augļus. Vai domājāt iziet pie piketa dalībniekiem parunāt?
Konkrētajā gadījumā prese uzrakstīja un sabiedrība reaģēja. Jautājums jau ir – ko alka sabiedrība? Līdzībās runājot – alka viņi asinis un atriebību. Konkrētajā gadījumā labā ziņa bija sliktā ziņa. Man zvanīja no Rīgas un piedāvāja iziet parunāt, bet es nesaskatīju jēgu. Sabrauca motociklisti, rāva nost visus procesus tiesā, jo strādāt nebija iespējams. Visbeidzot šī lieta līdz galam nav izskatīta. Visu sarežģī apstāklis, ka meitene ir Francijā, un citas procedūras. Kas notiks, ja apsūdzētie tiks attaisnoti?

Prese raksta par lietām, kuras sabiedrību interesē. Tiesa tiek spriesta aiz slēgtām durvīm un runāt nedrīkst – kā komunicēt?
Problēma šādā gadījumā paliek. Slēgtas sēdes gadījumā mēs neko nevaram pateikt. Ir jāmēģina atrast zelta vidusceļš, ko var atklāt un par ko tomēr var runāt, ja ir šāda sabiedrības interese.

Kopš Latvija atguvusi brīvību, ir mainījušies praktiski visi likumi, daži pat vairākas reizes. Ja runājam par grāmatvedību vai finanšu lietām, kurās tiesnešiem jāspriež, ļoti daudzi likumi mainās katru gadu. Kā spējat tam visam izsekot?
Tas nav vienkārši. Padomju laikos žurnālā “Dadzis” izsmēja Anglijas un ASV tiesību sistēmu, kur likumi darbojas 200 un vairāk gadus. Es nedomāju, ka šādi likumi ir apsmiekla vērti. Drīzāk jau tos vērts apbrīnot. Tas ir labi, ka var pieņemt likumus, kas darbojas ilgi. Mēs esam jauna valsts un visu laiku taustāmies un meklējam. Mainās ne tikai finanšu un nodokļu likumdošana, ir izmaiņas gan Kriminālprocesa likumā, gan Krimināllikumā un citos. Tiesnesim tas ir jāizdara, jo citādi nevar kvalitatīvi spriest tiesu, citādi būs brāķis.

Ir vesela rinda lietu, kur valsts ir noteikusi atvieglojumu – var nemaksāt par lietas iesniegšanu. Tajā pašā laikā cilvēks pats šo lietu bez jurista palīdzības iesniegt praktiski nav spējīgs. Pieteikumu atgriezīs atpakaļ ar tiesneša norādītiem trūkumiem tajā. Jūsu ieteikumi?
Es domāju, ka jurista palīdzība pie lietas iesniegšanas ir vajadzīga. Pat ja lieta ir ļoti vienkārša, tai ir jāatbilst Civilprocesa likumam. Cilvēks, kurš nav izglītots juridiskajā jomā, nevar uzrakstīt pieteikumu bez palīdzības. Šādu pašrocīgi rakstītu pieteikumu atstās bez virzības vai atteiksies pieņemt. It kā iznāk, ka tiesa tā sliktā, bet eksistē normatīvie akti un procesuālās normas un tur mēs neko nevaram mainīt. Lietas tiesā pieņem atbilstoši noteiktajiem likumiem. Principā civillietu paliek mazāk. Krīzes perioda parādi ir iztiesāti. Tajā pašā laikā pieaug lietu sarežģītība. Sarežģītās lietās pilnīgi noteikti ir jāvēršas pie jurista. Ja patiešām nav līdzekļu kā gadījumā, ja darba devējs nav izmaksājis algu, tad ir juridiskās palīdzības administrācija. Ir arī advokāti, kuri konsultē bez maksas, bet noteiktos laikos, ne katru dienu. No otras puses, jāpiebilst, ka tiesāšanās ir dārgs prieks. Nav noslēpums, ka ir daļa cilvēku, kuri tiesājas sava prieka un principa pēc pat tad, ja skaidri redzams, ka prāva ir zaudēta. Tādēļ jau ir šī valsts nodeva, lai atturētu cilvēkus no tiesāšanās tikai paša procesa dēļ, lai motivētu domāt – vai ir perspektīva vai nav.

Civillietās nav obligāti advokāta pakalpojumi, var būt arī pārstāvis. Pats esmu vērojis tiesas, kurās profesionāli juristi sprauslā par pārstāvja sacīto un pat juridiski neizglītotam cilvēkam ir skaidrs, ka pārstāvis ar savām darbībām drīzāk paspēlē, nevis uzvar tiesu. Vai ir kāds ieteikums, izvēloties pārstāvi civillietā?
Ir tādi, kas gadu desmitiem pārstāv cilvēkus tiesā, tomēr ir skaidrs, ka cilvēki nesaņem kvalificētu juridisko palīdzību. Pie šī gribu uzsvērt, ka advokāts ir atbildīgs par padarīto. Ir iespēja vērsties zvērinātu advokātu kolēģijā un prasīt samaksu atpakaļ, ja juridiskā palīdzība bijusi nekvalitatīva, bet gadījumā ar palīgu no malas atbildības nav. Ir zaudēta lieta, un viss. Nenoliedzami, ir daži aizstāvji, kuri gadiem ilgi darbojas šajā laukā un prot pārliecināt cilvēkus, ka viņiem var ticēt. Ir lielas pārliecināšanas spējas un beigās var pateikt, ka viss ir nepareizi un tiesa ir slikta. Tiesa ir pareiza, ja tiešām zina likumus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Būs jāseko tiesnesim

Kategorijas