Darba meklētājs: “Latvijā ir labas algas, tikai reti maksā!”

2018. gada 22. marts 07:00

1430

Darba meklētājs: “Latvijā ir labas algas, tikai reti maksā!”

Tieši šādu apgalvojumu “Kursas Laiks” dzirdēja no darba meklētāja Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla organizētajā darba tirgū, kas notika Liepājas Latviešu biedrības namā 20. martā. 600–1000 eiro mēnesī ierindas darbiniekiem sola vietējie uzņēmēji, savukārt nīderlandieši, vācieši un zviedri piedāvā to pašu nedēļā.

Speciālistus vajag visur
Aptaujājot Liepājas vietējos uzņēmumus, kas vakanču gadatirgū piedalījās plašā klāstā, “Kursas Laiks” secināja, ka šobrīd Liepājā nepieciešami vairāki tūkstoši strādājošo visdažādākajās jomās. Vajadzīgi gan metinātāji, gan metālapstrādes darbgaldu operatori, santehniķi un citi speciālisti. “Patlaban mums ir vismaz 20 vakances un darbinieki vajadzīgi visdažādākajās metālapstrādes jomās. Vakanču gadatirgos arī iepriekš esam sameklējuši piemērotus cilvēkus un šeit nāk arī studenti un skolēni, kuri nākotnē var kļūt par mūsu uzņēmuma darbiniekiem. Varam viņus ieinteresēt,” pastāstīja uzņēmuma “UPB” Personāla atlases daļas vadītāja Ieva Muceniece. Jautāta, kas darbiniekam, dodoties pie darba devēja, ir visbūtiskākais, lai darbu iegūtu, speciāliste uzsver nepieciešamību izskaidrot un pamatot savu motivāciju strādāt konkrētajā profesijā, un aicina stāstīt par visām zināšanām, kas dzīves laikā iegūtas, un visu iespējamo pieredzi. Visbeidzot, meklējot darbu, ir vērtīgi jau iepriekš painteresēties par uzņēmumu.
Veļas ražotāju asociācijas pārstāvis Jurijs Hadarovičs apgalvoja, ka viņa pārstāvētie uzņēmumi meklē vismaz 300 cilvēkus. Pieprasīti ir gan šūšanas operatori, gan tehnologi, gan citas specialitātes. “Speciālisti ir vajadzīgi visur,” sacīja J. Hadarovičs.
To apstiprināja arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvji, kuru pārstāvniecība vakanču gadatirgū bija ne mazāka. Sabraukuši bija gan oficiālie Nīderlandes, Zviedrijas, Čehijas, Zviedrijas un citu valstu nodarbinātības kantori, gan uzņēmumu pārstāvji. “Mums Zviedrijā trūkst smago automašīnu šoferu. Es atbalstu darbaspēka kustību Eiropā, jo tā veicina konkurenci un līdzsvaro darba tirgu. Arī Zviedrijas jaunieši brauc piepelnīties, piemēram, uz Alpiem vai Šveici,” sacīja Zviedrijas oficiālā pārstāve Tūne Bišopa.

Seko ne tikai bezdarbnieki
Šogad tradicionālais vakanču gadatirgus bija apmeklēts, tomēr ne gluži tikpat daudz kā iepriekšējos gados. Zinātāji “Kursas Laikam” atklāja, ka pirmajos gados rinda pirms atklāšanas bijusi līdz tirdzniecības centram “Kurzeme”. Šogad gribētāji satilpa Biedrības nama foajē.
Cilvēki uz vakanču gadatirgu bija ieradušies, visdažādāko iemeslu vadīti, un bezdarbnieki bija mazākumā. Pasākumu apmeklēja ļoti daudzi skolēni un studenti, jo gadatirgū piedalījās arī visas Liepājas un apkaimes mācību iestādes. Daudzi cilvēki bija atnākuši vienkārši iepazīties ar situāciju un saprast, ko piedāvā. “Man šobrīd ir darbs, bet gribu zināt, kas notiek. Darba devējs ļoti nostrādina, un varbūt mainīšu darbavietu. Es domāju, ka daudzi tā dara, jo darba devēji cilvēkiem grib uzticēt pārāk daudz. Mēs esam cilvēki, ne roboti. Te jāpaliek pēc darba, te jāatnāk brīvdienā, un tas ir regulāri,” “Kursas Laikam” stāstīja kāda sieviete, kura daudz laika pavadījusi, strādājot ārzemēs. “Man vienmēr ir izvēle – varu braukt uz Īriju, ja visi gali trūkst. Tur nav medusmaize, toties naudu maksā,” piebilst uzrunātā.
Bezdarbnieki lielākoties nezināja, kurā jomā īsti meklē darbu. Bija patiešām izmisuši cilvēki, bija pirmspensijas vecumā darbu zaudējušie. Tomēr kopumā bezdarbnieku bija maz. Viņus varēja sastapt uzreiz pēc vakanču gadatirgus atklāšanas, bet vēlāk sastapt bija grūtāk.

Algu starpība šokē
Mūsu uzņēmēji par algām runāja visnotaļ kautrīgi. Tikai no dažiem izdevās izvilināt summu – 600 līdz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pavisam nejauši “Kursas Laika” sarunu ar uzņēmēju pārstāvi ar savu piebildi pārtrauca kāds darba meklētājs. “Latvijā ir labas algas, tikai reti maksā,” sacīja vīrs un devās ārzemnieku virzienā. Tikai nonākuši pie Nīderlandes uzņēmuma “Koflexwerk” stenda, sapratām, par ko ir stāsts. Uzņēmuma pārstāvji nosauca tās pašas algas – tikai tās darbinieks var saņemt pēc nedēļas darba.
Darbiniekus nīderlandiešiem vajag tos pašus – metinātājus, metālapstrādes speciālistus, santehniķus. Vienīgais šķērslis, kas šķir liepājniekus no četras reizes lielākas algas, ir svešvalodu zināšanas. Lai gan arī šī problēma “Kursas Laika” acu priekšā risinājās tīri labi. Kāds vīrs sliktā vācu valodā stāstīja, ka angliski gan nemākot – kā tas prasīts uzņēmuma anketā. “Tas nekas, ar jūsu vācu valodu viss ir kārtībā,” viņam sacīja darbinieku vervētājs.
Veļas ražotāju asociācijas pārstāvis J. Hadarovičs “Kursas Laikam” atzina, ka problēma pastāv un algas visu laiku mēģina audzēt, tomēr tas nevarot notikt vienā dienā. “Viss ir saistīts ar darba ražīgumu. Te ir gan uzņēmumu, gan darbinieku vaina. Ir jāizglītojas un jāsaražo vairāk produkcijas, patērējot mazāk darba stundu. Šobrīd Eiropas fondu līdzekļi ir piešķirti darbinieku izglītošanai. Domāju, ka uzņēmējiem to vajadzētu izmantot,” piebilda pašmāju uzņēmēju pārstāvis.

Izglītība visiem vecumiem
Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un citas mācību iestādes mēģināja prezentēt savu profesiju piedāvājumu. Skolēnu interese bija, un viņi tiešām pētīja, kurp doties.
“Kursas Laiks” apstājās pie Kandavas tehnikuma Cīravas struktūrvienības stenda – māca automehāniķus, klientu apkalpošanas speciālistus. Par darba iespējām pastāstīja paši studenti. Par puišu nākotni “Kursas Laikam” šaubu nebija – automehāniķus vajag un vajadzēs, tādēļ iztaujājām meitenes. “Mūsu specialitātei ir visnotaļ plašs pielietojums. Varam būt gan veikala pārdevējas, gan sekretāres, gan biroja darbinieces. Domāju, darbs mums atradīsies, bet konkrētu vietu vēl neesmu noskatījusi,” atzīst audzēkne Arta Una Graikste. Agija Paspārne arī darbu vēl tikai lūko. Par pārdevēju iet negrib, vēlētos atrast vietu, kas tieši atbilst profesijas nosaukumam – klientu apkalpošanas speciāliste.
Īpašs piedāvājums bija Liepājas Izglītības pārvaldei pieaugušo izglītības jomā. Tiek piedāvāti ļoti daudzi un dažādi kursi, kuros lielāko izmaksu daļu sedz no Eiropas fondu līdzekļiem. “Jāpiesakās ir līdz aprīļa vidum. Informācijas nebija iepriekš, jo šo kursu raksturs ir tāds – izsludina, pieteikšanās samērā īsā laikā, un tad gaidām nākamos. Summas par kursiem patiešām ir samaksājamas, un sniegtā izglītība – noderīga. Visa informācija atrodama interneta mājaslapā macibaspieaugusajiem.lv. Tiem, kuri interesējas, iesaku pasteigties,” “Kursas Laikam” sacīja Izglītības pārvaldes projektu vadītāja Kristīne Grudule.

+ 10

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darba meklētājs: “Latvijā ir labas algas, tikai reti maksā!”

Kategorijas