“RK Metāls”: “No 100% atkarības esam nonākuši pie 100% neatkarības”

2018. gada 22. marts 07:00

1679

“RK Metāls”: “No 100% atkarības esam nonākuši pie 100% neatkarības”

Mašīnbūves rūpnīca “RK Metāls” dibināta 2013. gadā, taču pirmais pastāvēšanas gads pagājis komandas izveidošanas zīmē. Valdes loceklis Artjoms Fokejevs pastāsta, ka mērķi, ko uzņēmums pašā sākumā uzstādīja, nu ir sasniegti.
Sākotnēji, kad uzņēmumam vēl nebija ne pieredzējušas vadības komandas, ne pārdevēju, mašīnbūves rūpnīca bija maksimāli atkarīga no mātesuzņēmuma iekšējiem pasūtījumiem. Pārsvarā tika strādāts pie “UPB” projektiem, vairums no tiem bija “AILE grupas” projekti, kuros mašīnbūves komponentes papildināja stikla fasāžu produktus. Ejot laikam, mašīnbūves rūpnīcas komanda attīstījās, parādījās savi spēcīgi inženieri, projektu un pārdošanas vadītāji.

Visu neražo paši
Pēc pirmā gada iekšējais un ārējais pasūtījumu portfelis sāka strauji dalīties. Šobrīd “UPB” no kopējā apjoma pasūta apmēram 3–5% un “RK Metāls” pārvēršas par projektu vadīšanas un attīstības uzņēmumu. “No sākuma bija mērķis nokomplektēt komandu, saprast, kas padodas, un uzsākt eksportu. Tagad jāsaprot, kā eksports tika sasniegts un uz kurieni uzņēmums virzās. Ja salīdzina mašīnbūvi un “UPB”, tad var novērot, ka “UPB” strādā ar būvniecības eksporta projektiem, bet “RK Metāls” – ar mašīnbūves eksporta projektiem. Šo gandrīz piecu gadu laikā galvenā bija komandas izveide un pareizas vietas atrašana tirgū. No 100% atkarības esam nonākuši pie 100% neatkarības. Tas lūzuma lielākais punkts ir sācies pagājušā gada sākumā, jo mēs, skatoties uz “UPB”, esam apzinājušies – ja strādājam projektos, tad mums nav mērķis visu izdarīt, paturēt un saražot pašiem. Sākam pieturēties pie mašīnbūves klastera veidošanas idejas – pie tā, ko dara lielie koncerni – attīsta projektus un ražošanu izplata pa visu pasauli un katrs strādā pie tā, kas viņam vislabāk padodas. Jebkurš liels koncerns, piemēram, “Siemens”, “Schneider Electric”, pēc būtības paši ražo tikai būtiskākās komponentes, tehnoloģijas kodolu. Viņiem ir savas profesionālās komandas, kas nodarbojas ar pārdošanu, ideju attīstību, pasūtījumu sadalīšanu, un tā viņi arī realizē projektus,” skaidro mašīnbūves rūpnīcas direktors A. Fokejevs un piebilst: “Pagājušajā gadā esam sapratuši – “UPB” strādā pēc tāda paša principa – realizē savus projektus, izejot no projektu vadības shēmas, un mašīnbūvē arī var šādi realizēt savus projektus. Kaut kāda daļa no projekta paliek šeit, kāda daļa pie apakšniekiem, un tas pēc būtības mums palīdzēja tikt galā ar lielākiem izaicinājumiem. Šī shēma ļauj ne tikai attīstīties, bet arī uzņemt mašīnbūves klasterī jaunus spēlētājus.”

Piedzīvo strauju izaugsmi
Ja salīdzina 2016. un 2017. gadu, izaugsme bijusi par 120 procentiem – no 1,6 miljonu apgrozījuma līdz 3,6 miljoniem. “No biznesa viedokļa, pat par 50 procentiem ir bīstami augt, bet par 120 procentiem – tas bija labs pārbaudījums ne tikai vadības komandai, bet arī biznesa filozofijai,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Uzņēmums sevi sāk salīdzināt ar lielo koncernu modeļiem. Ja mašīnbūves rūpnīca var pietiekami labi tirgot un realizēt projektus un tik strauji augt, tad tā var līdzi pavilkt arī apakšpiegādātāju struktūru. Pagaidām uzņēmums nevarot nodrošināt darbu simtiem cilvēku, bet rūpnīcai ir lojāli apakšpiegādātāji, ar kuriem kopā tiek izpildīti pasūtījumi. 2017. gadā mašīnbūvē, neskaitot lielo cehu, strādāja aptuveni 70 cilvēki, bet 2016. gadā bija nedaudz virs 50 darbiniekiem. Pieaugums tika sasniegts gan darbinieku, gan apgrozījuma ziņā.
Realizēt lielu apjomu var ar pievienoto vērtību, dārgiem materiāliem un ar pareizu piegājienu biznesam. “RK Metāla” gadījumā tas bija salikums – vairāk sāka attīstīt pievienoto vērtību, projektu vadības struktūru, kas ļauj realizēt lielus projektus, izmantojot iekšējos un ārējos resursus. “Pārmaiņas un pamata klikšķis, kas mums palīdzēja izaugt, bija biznesa uztvere. Mēģinām veidot klastera veida domāšanu attiecīgiem uzņēmumiem un piedāvājam paskatīties uz produktiem un pakalpojumiem kā projektu vadības uzņēmums, kas attīsta tehnoloģiju, ap kuru izveidota pietiekami liela infrastruktūra ar piegādātājiem. Ilgtermiņā valstī būs katras nozares flagmaņi, kuri varēs nodefinēt attīstības virzienu, tehnoloģiskās, izglītības vajadzības un iesaistīt tajā ražošanas infrastruktūrā esošos uzņēmumus. Pērn mēs sākām veidot šādu struktūru, šogad turpināsim strādāt pie tā.”

Investē darbiniekos
Vairums uzņēmumā strādājošo nāk no Liepājas vai tās apkārtnes, taču pietiekoši daudz darbinieku ofisā ir liepājnieki, kuri atgriezušies no Rīgas. “Cilvēki ieguvuši augstāko izglītību, strādājuši un kādā momentā sapratuši, ka vēlas atgriezties pie saknēm. Ja mēs paskatīsimies uz visu kolektīvu, tad no citām Latvijas pilsētām darbinieki ir zem desmit procentiem. Es teiktu, ka šeit strādā īsti Liepājas patrioti,” teic A. Fokejevs.
Kā jebkurai metālapstrādes rūpnīcai uzņēmumam ir iekārtu operatori – lāzera, virpas, frēzes, locīšanas frēzes, metinātāji, atslēdznieki, elektromontētāji, mehānikas montētāji. Līdzko mašīnbūve sāka strauji attīstīties, uzņēmumā sākās iekšējs pieprasījums pēc tādiem amatiem, kas līdz šim nebija aktuāli. Piemēram, līdz šim būvkonstrukcijas cehā viss beidzās ar metināšanu un krāsošanu, taču tagad viss attīstījies līdz mehāniskajai montāžai un elektromontāžai. Uz vietas savām iekārtām tiek būvēti arī elektroskapji. Šobrīd uzņēmums vairs nemeklē tieši metinātājus, bet gan lojālus cilvēkus, kuri vēlas strādāt. Pieredze rādījusi, ka metinātāji izaug no slīpētājiem. “Atrast izcilu metinātāju ar iestrādātām prasmēm un īpašībām, ko prasa ikviens darba devējs, mūsdienās ir ļoti sarežģīti. Katram uzņēmumam ir jābūt sociāli atbildīgam un jāsaprot, ka cilvēkos ir jāinvestē. Gan jāpieņem praksē, gan jāpieņem jauni cilvēki, kuri dzīvē grib kaut ko sasniegt, jādod viņiem iespēja iemācīties un sasniegt.”
Uzņēmuma pamats, kas tika izveidots pirmajos divos gados, ir nemainīgs un darbinieku rotācija ir atbilstoša uzņēmumam, kas strauji attīstās.

“Brexit” nesatrauc
Šobrīd uzņēmuma eksporta tirgus sasniedzis 26 valstis pasaulē – no Ķīnas līdz Brazīlijai, Peru un ASV. Tomēr galvenais tirgus ir Centrāleiropā un Skandināvijas valstīs. “Faktiski savus produktus eksportējam pa visu pasauli. Tālākie punkti šobrīd nav pamata tirgus, kuros mēs strauji augam, bet tie liecina par to, ka mašīnbūves produktam ir pietiekoši augsta pievienotā vērtība un transporta komponente nav izšķiroša, tādēļ mēs šos izstrādājumus varam piegādāt ļoti tālu,” skaidro A. Fokejevs, piebilstot, ka tirgus ir sasniegts, sadarbojoties ar līdzīgiem koncerniem, piemēram, “Dieffenbacher” vai “Raute”. Caur šo uzņēmumu projektiem mašīnbūves rūpnīca sasniedz klientu. Lielie koncerni saviem projektiem paši ražo maz, pamatā tirgo un attīsta savu tehnoloģiju. “Pēc būtības, globāli skatoties, pasaule ir ārkārtīgi maza. Tikko sevi esi labi parādījis vienā vai otrā projektā pasaules līmenī liela koncerna ietvaros, tad, turpinot sadarbību ar šo koncernu, var nosegt tirgu visā pasaulē un piedalīties globālos projektos.”
Eksotiskajos tirgos uzņēmums vēl pagaidām nejūtoties stabili, bet kā interesantu nišu min Lielbritāniju un Austriju. Ekonomika tur ir ļoti strauji augoša, un to var salīdzināt ar Skandināvijas valstīm. “Un tas pats, kas Skandināvijā – reālu darba darītāju tur ir salīdzinoši maz, tie ir ārkārtīgi dārgi un kapacitāte ir ierobežota, jo pēc būtības mūsu ceļi izskatās sliktāki par ceļiem Vācijā. Aizbraucam uz Lielbritāniju un tur esam pārsteigti – kā tajā valstī kaut ko var saražot vai izdarīt, jo ceļi ir tādi, ka knapi var izbraukt divas mašīnas? Infrastruktūra nav augsti attīstīta, bet ekonomika aug, prasa jaunus spēlētājus, projekti paliek lielāki. Pēc apgrozījuma mēs redzam, ka tur esam palikuši pietiekoši interesanti un mūsu īpatsvars tur sāk augt,” atklāj A. Fokejevs.
Vaicāts, vai satraucas par “Brexit”, uzņēmuma valdes loceklis atbild noliedzoši: “Ko tad angļi darīs, ja nebūs ražotāju? Es domāju, ka premjers un valdība pasargās stratēģiskos piegādātājus ar savu iekšējo likumdošanu. Domāju, ka tur absolūti nav nekādu risku ārējai sadarbībai.”

Iesaistās lielos projektos
Uzņēmums uzsācis sadarbību ar Austrijas kompāniju “Waagner”. Šī kompānija atrodas starp trim lielākajiem pasaules uzņēmumiem, kas izstrādā sarežģītākos un dārgākos fasādes risinājumus. Piemēram, koncertzālei “Lielais dzintars” viņi piegādājuši arī visas skatuves sistēmas, kas paceļ un pozicionē visu, kas atrodas uz skatuves. Šobrīd mašīnbūves rūpnīca “RK Metāls” kopā ar viņiem Sanktpēterburgā realizē projektu, kurā tiek būvēts jauns uzņēmuma “Gazprom” centrālais birojs. Projektu vadības uzņēmums ir šo projektu izstrādājis, pārdevis, un Latvijas uzņēmums ir projekta tehniskais realizētājs. Šī celtne – “Lakhta Center” – būs augstākā Eiropā un nedaudz zemāka par Ostankinas televīzijas torni. Iespaidīgs projekts, kas no latviešu puses jau drīz sasniegs finišu. Torņa konstrukcijas tiks transportētas uz Vāciju, lai apstrādātu ar stikla strūklu, un no turienes uz Sanktpēterburgu. Vienam elementam veltītas aptuveni 175 darba stundas un kopā ir ap 70 elementiem.
Šobrīd “RK Metālā” tiek būvēta arī lidmašīnas “Boeing” butaforija. Tā ir nepieciešama kādai lidostai Slovēnijā ugunsdzēsēju treniņiem – viņi modelēs degšanas situācijas lidmašīnā un risinās to, lai nekas tāds nenotiktu reālā lidmašīnā. “Tehniski mums tas nav nekas sarežģīts, bet ASV uzņēmums vēlas realizēt projektu Eiropā, viņi nav informēti par likumdošanu, viņiem pat ir problēmas ar Eiropas mērvienību sistēmu, jo viņi tajā neko nerēķina. Mēs bijām uzņēmums, kas varēja izprast amerikāņus, pārstrādāt risinājumu vietējai likumdošanai,” pastāsta A. Fokejevs.
Vēl uzņēmumā top stikla tilts Londonas biznesa centram. “Mazs uzņēmums no Latvijas, pat ne no Liepājas, bet no Grobiņas, par kuru neviens neko nav dzirdējis, piedalās tādā projektā un var realizēt tādus risinājumus,” sevi uzliela uzņēmuma pārstāvis un atzīst, ka pētīti tiek dažādi iespējamie eksporta tirgi. Šobrīd notiekot strauja ekonomikas augšana Eiropā un pasaulē, bet tā ir cikliska un jābūt gataviem pārmaiņām. Mašīnbūves rūpnīcas vadītājs uzskata, ka noteikti nākamais un aiznākamais gads būs vēl pozitīvāks, jo pasaules ekonomika ir pārāk liela un, ja tiek iedota dinamika augšanai, tad tā neapstājas vēl dažus gadus pēc tam. “RK Metāla” uzdevums būs diversificēt savus riskus un apzināt jaunus tirgus un projektus. “Tagad skatāmies, ka mašīnbūvi varam papildināt ar būvkonstrukcijām. Tie ir milzīgi industriāli risinājumi, piemēram, celulozes, cementa rūpnīcas un ostu infrastruktūras. Skatāmies, no kuras šķautnes varam sevi parādīt. Mašīnbūve ir kā dzīvs organisms – visu laiku attīstās, mainās, un mēs pielāgojamies situācijai.”

Galvenais produkts – komanda
Uzņēmums ir mēģinājis ražot savu produktu – speciālus kausus ekskavatoriem un tehnikai, kura veic kravas manipulācijas, taču sapratis, ka tirgus ir pietiekoši piesātināts ar šādiem risinājumiem. Tāpat viņi var piedāvāt veikt specrisinājumus, taču pēc tiem pieprasījums nav liels. Šobrīd par “RK Metāla” galveno produktu tiek dēvēta vadības komanda, jo mašīnbūves rūpnīca sevi pozicionē kā projekta tipa uzņēmumu. Tas nozīmē, ka uzņēmums var izvērtēt jebkuru klienta problēmu, tehnisku uzdevumu un ar komandas palīdzību atrast konceptu, saprast, cik tas maksā, saskaņot ar klientu budžetu un uzbūvēt risinājumu, kas nepieciešams klientam.
“Šobrīd uzņēmums sevi attīsta vairākās nozarēs – no resursu ieguves līdz pārtikas industrijai. Mērogs ir ārkārtīgi liels, tāpēc tam ir pozitīvās un negatīvās puses. Izaicinājums ir tas, ka mēs nevaram ļoti mērķtiecīgi pie kaut kā viena pieķerties un iet uz priekšu ar attīstību, savukārt ir labi, ka gan vadības komandai, gan inženieriem ir iespēja iedziļināties dažādās nišās un produktos, kas pēc būtības palielina mūsu redzesloku. Šis mums ir interesanti, šo mēs varam ar savu tehnoloģiju un apakšnieku palīdzību izdarīt. Mēs joprojām sevi meklējam, un es nevaru pateikt, ka esam nostabilizējušies kādā noteiktā nozarē vai pie kāda produkta,” secina vadītājs.

Procesam jābūt gudram
Uzņēmuma vadība nesteidz sūdzēties par Latvijas nodokļu sistēmu. A. Fokejevs min, ka saviem darbiniekiem saka tā: ja nodokļi mainās, tad mēs esam tam gatavi un tas nozīmē, ka mums būs vairāk jānopelna. Uzņēmums esot gatavs izaicinājumiem no visām pusēm – ne tikai no klientiem, bet arī no valsts puses.
“Varbūt mums liekas, ka kādā momentā nodokļi ir par augstu, bet darba ņēmējus nevērtējam no efektivitātes puses. Piemēram, Vācijā stunda kādam darbam maksā trīs reizes vairāk nekā tas pats Latvijā. Tad jautājums – kāpēc Vācijā tas maksā tā? Nodokļu procenti ir tie paši. Viņi to var atļauties, jo efektivitāte ir vidēji trīs reizes lielāka nekā Latvijā, un tā ir lielākā atšķirība. Pasaule mainās, un mums jābūt spējīgiem visu laiku sekot līdzi un saprast indikācijas. Mums jāliek sev par mērķi nevis zemākās un sliktākās valstis, kurās nodokļu sistēma ir reducēta, bet jātiecas uz attīstīto valstu modeli un jāsaprot, kā viņi sasniedz to līmeni. Mūsdienīgs darbgalds visur maksā vienādi, kvalitatīvs izejmateriāls maksā vienādi, paliek pāri tikai darba samaksa. Ja no attīstītajām Eiropas valstīm Latviju atšķir tikai algas tiesa, tad, ja mēs nepiestrādāsim pie darba efektivitātes, pie augoša dzīves līmeņa Latvijā, Eiropas uzņēmējiem mēs vairs nebūsim interesanti un nevarēsim konkurēt ar procesu efektivitāti un izmaksām,” pārliecināts ir A. Fokejevs. Viņaprāt, visur vēlams ir gudrs piegājiens – gudra pārdošana, projektēšana, procesa vadīšana, ražošana, iepakošana un piegāde. “Kad mēs nonāksim līdz momentam, ka visu izdarīsim gudri, tad arī pelnīsim vairāk. Trīs gadu laikā mēs varētu sasniegt šādu līmeni. Pasaule skrien, mēs skrienam, bet ātrumi mums ir vienādi. Ja mēs skrienam nedaudz lēnāk, veidojas attīstības atšķirības. Ja to nemaina, tad ar laiku šī starpība, kas ir dzīves līmeņa efektivitāte un viss pārējais, paliek aizvien lielāka un līmenis nesasniedzams.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“RK Metāls”: “No 100% atkarības esam nonākuši pie 100% neatkarības”

Kategorijas