Uldis Kristapsons: “Mums visiem kuģis izskatās pēc mājas.”

2018. gada 29. marts 07:00

410

Uldis Kristapsons: “Mums visiem kuģis izskatās pēc mājas.”

Šā gada 18. janvārī “Kursas Laiks” publicēja rakstu “Tā nav māja, tas ir kuģis!” un fotogrāfiju, kurā vairums sabiedrības saskatīja atpūtas namiņu, nevis kuģi, kā tas juridiski definēts. Kuģa-mājas īpašnieks Argods Lūsiņš paziņojis, ka konstrukciju novāks. Mainās Zvejniecības likums, un ir iespējams salikt punktus uz “i” , tādēļ uz sarunu aicinājām Pāvilostas novada domes priekšsēdētāju Uldi Kristapsonu.

Sākums “kuģa-mājas lietai” ir pašvaldības sūdzība Valsts vides dienestam par konstrukciju Ulmales stāvkrastā 2011. gadā un tam sekojošā Valsts vides dienesta un SIA “Alco” tiesvedība 2013. gadā. 2018. gadā “Kursas Laiks” publisko fotogrāfiju ar atpūtas māju stāvkrastā. Ir vēl kādi būtiski notikumi?
Pašvaldība vienmēr ir zinājusi, ka tur top konstrukcija. Tieši mēs pēc iedzīvotāju lūguma 2011. gadā reaģējām un sūtījām vēstuli Valsts vides dienestam par notiekošo. Tad jau, kad bija notikusi tiesa, jautājumi bija lieki.

Jau sākotnēji pastāvēja neskaidrība, uz kā zemes atrodas SIA “Alco” piederošā konstrukcija. Konkrēti – tā ir valsts zeme vai arī privātā, kas atrodas pašvaldības teritorijā? Kāpēc tā?
Pilnīga skaidrība šajā jautājumā bija nepieciešama gadījumam, ja būtu jārīkojas, izmantojot varas instrumentus. Ja sāktos tiesvedība, tad skaidrība būtu nepieciešama.
Ja konstrukcija atrastos uz valsts zemes, tad pēc 2015. gada, kad piekrastes pārvaldība nodota pašvaldībām, mums būtu tiesības prasīt īpašniekam saskaņojumu. Vai īpašnieks visu ir saskaņojis ar valsti? Ja šāds saskaņojums ir, tad Zvejniecības likums noteica, ka kuģus būvēt var.
Zemes mērniecības darbi tika veikti. Nesen noslēdzās. Pagaidām nav oficiālo rezultātu, bet neoficiāli varu pateikt, ka konstrukcija atrodas privātīpašumā.

Kas pašvaldībai jādara?
Kamēr SIA “Alco” ir Latvijas Jūras administrācijas reģistra izsniegta, spēkā esoša izziņa par to, ka peldlīdzekli drīkst būvēt, tikmēr pašvaldībai tur nav, ko prasīt. Pašvaldība nekontrolē peldlīdzekļu būvniecību. To dara Latvijas Jūras administrācija. Stāsts nav par to, kā konstrukcija izskatās – juridiski tas ir kuģis būvniecības stadijā. Mēs Valsts būvinspekcijai jautājām par četriem grodiem, kas ir pamatos – vai tie liecina par būvi? Viņiem liekas, ka tur ir atpūtas māja, un nebija atbildes par pamatiem. Tas ir vien viedoklis, kuru nevar izmantot, pamatojot juridiskus lēmumus. Mums visiem kuģis izskatās pēc mājas. Ir šī Latvijas Jūras administrācijas izziņa, un tā tas ir jāuztver juridiski. Šobrīd visas šīs juridiskās nianses nav svarīgas, jo īpašnieks ir ķēries pie kuģa evakuācijas. Ir panākts, lai konstrukcijas tur nebūtu.

Pirms sākam runāt par problēmas atrisinājumu, jāpiemin, ka tika sasaukta piecu ministriju darba grupa un tika ierosināts mainīt Zvejniecības likumu. Vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai nākotnē līdzīgas lietas nenotiktu?
Šobrīd kuģa būvniecība konkrētā vietā būs jāsaskaņo ar pašvaldību. Būsim godīgi – kurš stāvkrastā būvē kuģus?
Tajā mirklī, kad uzdod jautājumu – kas ir vainīgs: Lūsiņš, Pāvilostas pašvaldība, tiesa, valsts – atbilde ir – neviens. Pie vainas ir likumu nesakārtotība, un īpašnieks bija veiksmīgi atradis šauru taku tajos. Vai viņš ir vainīgs? Nē, nav. Manuprāt, ir labi, ka tika atmodināta Latvijas Jūras administrācija, jo šīs lietas nav sakārtotas. Līdzīgi pontoni jau peld Jūrmalā un Cieceres ezerā. Neviena likumdošana šos peldlīdzekļus nereglamentē. Visādas zvejas laiviņas pārbauda ik mīļu brīdi, bet šos nekontrolē. Tas nav normāli. Presē jau bija raksti, ka uz šādiem peldlīdzekļiem notiek pasākumi un ballītes. Nedod Dievs, uz tiem notiek kāda nelaime.

Konkrētajā gadījumā pēc būtības Lūsiņš pats atrisina visas problēmas un nav nekādas tiesvedības?
To esmu jau publiski vairākkārt sacījis, ka nemēģinām ar īpašnieku karot. Viņš jau ir ticies ar celtņa īpašniekiem, gan ar buksētājiem, kas aizvilks pontonu. Pagājušajā nedēļā tika sakārtots pievadceļš, pa kuru brauks daudzas smagās mašīnas, kas celtni pa daļām pievedīs klāt. Celtnis sver 750 tonnas. Kuģis-māja tiks nocelts lejā no Ulmales stāvkrasta un nolaists ūdenī. Tāds ir plāns. Viņš raksta vēstules Valsts vides dienestam, Latvijas Jūras administrācijai, mums un ir aktīvi uzsācis darbības, lai plānu realizētu. Krāni patlaban atrodas Zviedrijā. Tie ienāks Ventspils ostā un tad pa ceļam iebrauks paveikt darbu, lai pēc tam dotos tālāk uz Igauniju.
Ir pielikts punkts visiem strīdiem. Mūsu mērķis taču bija panākt, lai kuģa tur nebūtu, lai nebūtu likumdošanas izmantošanas savtīgos nolūkos.

Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja īpašnieks atteiktos kuģi šobrīd aizvākt, ar to būtu lielas problēmas?
Pilnīgi noteikti. Ja šis peldlīdzeklis būvniecības stadijā atrodas uz viņa zemes, tad jautājuma atrisinājums būtu problemātisks. Būtu ilgi tiesu darbi, un nav skaidrs, kurš uzvarētu prāvu.

Kā tad paliek ar vainīgā meklētājiem un soģiem? Bija jau stāvkrastā Lāčplēsis, kurš kuģi apķēpāja. Vai cilvēki nav ieteikuši uzlikt kādu sodu?
Ir bijuši. Iesaka, lai uzliek sodu par nelegālu būvniecību. Visādi iesaka. Mums šī strīdēšanās taka nav svarīga. Pieļauju, ka pašas izmaksas, lai kuģi-māju aizvāktu no stāvkrasta, ir pietiekami lielas. Vainīgā meklēšana kopumā latviešiem un, domāju, arī citām tautām ir raksturīga. Tā cilvēki dara, un to ietekmēt mēs nevaram.

Vai būs informācija par to, kad notiks kuģa-mājas evakuācija?
Daudzi zvana, un visiem atbildu, ka nevienam datumu un laiku neteikšu. Īpašnieks pašvaldībai ir lūdzis nodrošināt, lai cilvēki nevarētu piekļūt vietai, kad tur strādās milzu krāns, un tas ir loģiski.

Vai cilvēki kaut kur varēs redzēt, ka tā māja peld?
Tā peld. 100%. Nedrīkst būt lieli viļņi jūrā. Tas gan īpašniekam būs jānotrāpa. Pie Ulmales māju iecels ūdenī un ar buksieri vilks līdz Pāvilostai. Atvilks līdz ostai, tur uzcels uz baržas ar īpašu platformu un vedīs prom uz Rīgu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uldis Kristapsons: “Mums visiem kuģis izskatās pēc mājas.”

Kategorijas