Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Zinošākie konsultanti aiziet uz privātsektoru labākas algas dēļ

ANITA PLATACE
Laikraksta arhīvs

2018. gada 29. marts 07:00

447
Zinošākie konsultanti aiziet uz privātsektoru labākas algas dēļ

Zemnieki pieprasa zināšanām bagātus konsultantus, bet amata konkursā viņiem neprasa pat elementārāko lauksaimniecības izglītību. Situāciju vēl vairāk sarežģī gudrāko speciālistu aiziešana uz labāk atalgotiem amatiem privātsektorā.

Vairāk nekā desmit bijušā Liepājas rajona zemnieku parakstījuši zemkopības ministram Jānim Dūklavam un Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdei adresētu vēstuli ar satraukumu par Liepājas birojā notiekošo, no kura pēdējos mēnešos aizgājuši labākie speciālisti.
Konsultante ekonomikas jautājumos Elita Kārkla esot atsaukusies dāņu fermera darba piedāvājumam, bet augkopības konsultante Vita Cielava par savu turpmāko pamata darbavietu izvēlējusies LLKC Saldus biroju. Tieši par V. Cielavas aiziešanu no Liepājas puses zemnieki pauda vislielāko sa­traukumu sanāksmē, uz kuru “dumpiniekus” sasauca LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
“Neredzu loģiku, kāpēc Vitai jābrauc uz Saldu, ja Liepājas pusē viņai tik daudz klientu, kuru saimniecības viņa pārzina kā savu kabatu, pārzina visas augsnes,” neizpratni pauž vērgalnieks Ēriks Lūks. Viņam bažas, ka Saldus puses zemnieki, uzzinājuši par tik labu speciālisti, būs galvenie viņas klienti un liepājniekus speciāliste varēs konsultēt tikai tad, kad būs brīva no pamatdarba.
“Viņai ir fantastiskas zināšanas, Liepājas pusē pati zinošākā, kam var nakts vidū piezvanīt,” vērtē nīceniece Zenta Frema.
LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs teic, ka par šāda soļa iemeslu jājautā V. Cielavai pašai, bet pieļauj, ka izšķirošs bijis jautājums ne tikai par atsevišķu telpu speciālistei, bet arī “cilvēcīgais faktors”. Savukārt LLKC valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Cimermanim par kaut kādu kašķi Liepājas birojā neesot bijusi informācija. Viņš saņēmis V. Cielavas lūgumu pārcelt viņu uz Saldus biroju un tam piekritis, lai pretējā gadījumā viņa neaizietu uz kādu privāto kompāniju. Viņš V. Cielavu ierindo LLKC augkopības speciālistu vadošajā trijniekā Latvijā.
V. Cielava “Kursas Laikam” atzīst, ka viņas rīcības iemesls ir iekšējās kolīzijas Liepājas biroja kolektīvā, bet sīkāk tās publiski atklāt atturas.

Klientus neatstās
“Tādu cilvēku kā Vita mums nav daudz,” zemniekiem piekrīt centra vadītājs un sola šo jautājumu pārrunāt ar viņu personīgi. “Apņemos darīt visu, lai viņu dabūtu atpakaļ uz Liepāju. Prieks, ka zemnieki aizstāv savu konsultanti – tas man ir svarīgi.” Viņš atzīst paradoksu, ka Saldus pusē zemnieku mazāk un V. Cielavai tik un tā darba būs vairāk Liepājā.
V. Cielava pēc sarunas ar M. Cimermani teic, ka savu lēmumu par darbavietu nemainīs, bet mierina savus klientus Liepājas apkaimē, ka viņus pamest negrasās. Arī turpmāk speciāliste viņus vairākas dienas nedēļā pieņems līdzšinējā adresē – Bāriņu ielā 15, tikai citā telpā – atsevišķā kabinetā 3. stāvā.
Bet zemnieki pēc minētās sanāksmes vērš uzmanību par nule sociālajos tīklos izplatīto paziņojumu, ka Liepājas birojs aicina uz pusslodzi darbā augkopības speciālistu, lai gan akūti nepieciešams tāds būtu lopkopībā.
M. Cimermanis spriež, ka Liepājas birojam nav nācis par labu fakts, ka iepriekš tam nav bijis vadītāja uz vietas. Šo pienākumu veica Saldus biroja vadītāja Anita Bērziņa, un M. Cimermanis pieļauj, ka daudzi zemnieki viņu nemaz nav pazinuši. No pagājušā gada novembra Liepājas biroju vada A. Kačanovs, kurš amatā esot nonācis darbinieku iekšējā konkursa rezultātā.
Birojā strādā ne tikai konsultanti, ber arī komercdarbību veicoši grāmatveži, un M. Cimermanis vērtē, ka viņi nav strādājuši kā vienota komanda, ka birojā bijusi slikta informācijas apmaiņa un tāpēc tagad te esot vadītājs uz vietas. Zemnieki gan teic, ka tādēļ pārmaiņas neesot manījuši.

Profesionāļi – deficīts
LLKC pārraudzībā ar zemniekiem strādā divu līmeņu padomu sniedzēji – nozaru speciālisti un novadu lauksaimniecības konsultanti. Nozaru konsultanti specializējas trīs jomās – augkopībā, lopkopībā un ekonomikā, viņiem jābūt ar profesionālām zināšanām. Lai iesācējs saņemtu atbilstošu sertifikātu, paiet vismaz gads, norāda LLKC vadītājs un atzīst, ka profesionāļi ir deficīts, īpaši lopkopībā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pēdējo kursu studenti jau esot “nopirkti” lielajām saimniecībām un firmām. Tādiem speciālistiem kā V. Cielava būtu uz vietas jāizaudzina viens divi jauni agronomi, prāto M. Cimermanis.
Nozaru konsultanti, sākot no pagājušā gada, var pelnīt ar ES piešķirto naudu – jo lielāks skaits zemnieku vēršas pie viņa pēc padoma, jo vairāk. M. Cimermanis atklāj, ka nauda šo speciālistu atalgošanai nav izsmelta un ka viens no šāgada uzstādījumiem ir konsultantu kvalificēšanās augstākā grupā un līdz ar to ievērojamāka atalgojuma saņemšana.
Z. Frema spriež, ka daudzi mazie zemnieki nemaz nezina par šādu konsultāciju iespējamību, esot jārīko semināri un visa sistēma jāizskaidro no pašiem pamatiem.
Savukārt novadu konsultanti saņem valsts noteikto atalgojumu – 400 eiro pirms nodokļu nomaksas. “Neticu, ka nevar pacelt algu cilvēkam, kurš dara reālu darbu – viņš tāpat pie katra zemnieka ierodas,” pauž Z. Frema. Kopš 2009. gada LLKC budžets esot samazināts trīs reizes.

Neizprot izvēli
Bijušajā Liepājas rajonā LLKC algotie konsultanti strādā sešos novados, izņemot Grobiņu un Rucavu. Grobiņas novadā konsultantes darbu apmaksā pašvaldība. M. Cimermanis uzskata, ka tas ir labs skaits, citur konsultantu esot mazāk un viņiem būtu jāspēj nodrošināt nepieciešamo informāciju. Dānijas variants – 50 zemnieki uz vienu konsultantu – būtu optimāli arī pie mums.
Durbeniece Inta Kalnīte neslēpj neapmierinātību, ka zināšanu trūkstot jaunajai konsultantei Durbes novadā. Iepriekšējā konsultante Līga Jesere-Voitkeviča pieņēmusi piedāvājumu savas zināšanas un pieredzi likt lietā AS “Kurzemes CMAS”. Uz vakanto amatu Durbes novadā bijuši septiņi kandidāti un, pēc zemnieku domām, to vidū zinošāki. Z. Frema ir neizpratnē, kāpēc uz pusslodzi Durbē nav pieņemts Nīcas novada konsultants ar labām zināšanām Ainars Sīklis, kurš labprāt būtu veicis pienākumus abos novados.
“Viņai ir degsme un vēlme meklēt atbildes,” Durbes novada jauno konsultanti aizstāv A. Kačanovs. Esot pieņemta ar nosacījumu pusgada laikā apgūt lauksaimniecības pamatzināšanas.
“Zināšanas nevar iegūt ne nedēļā, ne mēnesī, tām ir jābūt, jau stājoties darbā,” uzskata I. Kalnīte. Pat piemājas saimniecības īpašniekam jābūt ar pamatkursu zināšanām, bet konsultants var būt pavisam bez tām – paradoksu nesaprot pieredzējusī lauksaimniece. Lai pie konsultantes noskaidrotu vienu jautājumu, viņai vajadzējis pusi dienas.

Izglītību neprasa
Durbeniece Iveta Kļava atklāj, ka viņai zinošs konsultants nepieciešams “kā elpas vilciens”. Intensīvi strādājot, neesot tik daudz laika, lai visu informāciju meklētu pati, un neziņas dēļ ejot garām projekti un citas iespējas.
M. Cimermanis norāda, ka konsultanta izvēlē liela loma ir pašvaldībai, un skaidro, ka novadu konsultanti nekad nav domāti kā profesionāli zootehniķi un agronomi. Novada konsultantam prasa līmeni, lai viņš varētu elementāri palīdzēt ar informācijas atrašanu, aktivizētu kādai darbībai. Tāds uzstādījums esot arī no Pašvaldību savienības. Vismaz pusei šā līmeņa konsultantu valstī neesot lauksaimnieka izglītības, un par 400 eiro nevarot piesaistīt profesionāli, ja privātfirmā viņam maksā trīs četrus tūkstošus.
Novados, kur maz zemnieku, konsultants strādājot ar “Leader” projektiem, mājražotājiem u.tml. M. Cimermanis norāda, ka pamatinformācijas jomā vairāk jāstrādā biroja vadītājam, bet dziļākas profesionālās konsultācijas esot jāveic biroja speciālistiem.

Kategorijas

Kategorijas