Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bārtas pamatskolai šogad būs izlaiduma klase

VENDIJA PIKŠE

2018. gada 5. aprīlis 07:00

1353
Bārtas pamatskolai šogad  būs izlaiduma klase

Bārtas pamatskolas kolektīvs priecājas, ka šis mācību gads atkal noslēgsies ar 9. klases izlaidumu. Pagājušajā gadā izlaiduma nebija, jo nebija paša galvenā – absolventu. Skolas direktors atklāj, ka skolas pastāvēšanas vēsturē šāda situācija gadījusies tikai divas reizes – pagājušajā gadā un skarbajā kara laikā.

Šobrīd Bārtas pamatskolā mācās 49 skolēni, trīs no tiem ir jau 9. klases absolventi. Direktors Zigmunds Cinkus ir pārliecināts, ka slēgšana skolai nedraud, jo Grobiņas novada dome nav noteikusi konkrētu skolēnu skaitu, pēc kura sasniegšanas mācību ie­stāde tiktu slēgta.
Šajā mācību gadā skola veiksmīgi izturējusi arī akreditācijas procesu. “Sakārtojām dokumentus, saņēmām ieteikumus par zināšanu vērtēšanu. Mēs vērtēšanas kritērijus bijām sadalījuši pārāk smalki, un sanāk, ka vērtējam katru skolēna elpas vilcienu. Komisija ieteica to mainīt,” skaidro Z. Cinkus.
Septembrī izglītības sistēmā stāsies spēkā jauni noteikumi, tāpēc Bārtas pamatskolas vadība jau tagad cītīgi piedalās semināros un apgūst jaunās prasības. “Kamēr neesam visu apguvuši un iepraktizējušies, grūti teikt, kā izmaiņas ietekmēs skolu un skolēnus. Šobrīd ir tā, ka skolotājs ir pieradis strādāt pēc lapas, kurā rakstīts, kas skolēnam jāzina un skolotājam jāiemāca. Vēl ir daudz jāmācās, bet es domāju, ka vieglāk pielāgoties būs jaunajiem skolotājiem nekā vecajiem,” uzskata skolas direktors.
Apmeklējot pedagogu sanāksmes ar Izglītības ministriju, Z. Cinkus novērojis, ka tie mācībspēki un speciālisti, kuri strādā pie reformu izveides, ir ļoti iedegušies par jaunajām idejām un tic, ka tās pilnībā izdosies ieviest. “Nedomāju, ka būs tik gludi. Laiks pārāk ātri skrien uz priekšu, un izglītība tomēr ir ļoti konservatīva nozare,” pārliecināts ir direktors.

Priecājas par katru skolotāju
Bārtas pamatskola uz izglītības reformām, kas skar mazo skolu slēgšanu, skatās ar vēsu prātu. “Idejas un plāni valdībai ir vienmēr, bet mēs pieturamies pie saviem noteikumiem, jo novadā nav uzlikti konkrēti skaitļi, kas jāsasniedz. Mēs pieturamies pie tā – ja ir skolas ēka, ir skolotāji un, galvenais, skolēni, tad skola būs,” apstiprina Z. Cinkus.
Tomēr mazām skolām neiet viegli, pat ja pašvaldības un iedzīvotāji atbalsta. Pagājušajā gadā mācību iestādei bija grūti atrast nepieciešamos pedagogus. “Trūka skolotāju, un tā ir nozarē esošās situācijas izpausme, jo skolotājs iet tur, kur ir iespējams nopelnīt. Beigās jau, protams, viss beidzās veiksmīgi – skolotājus atradām,” norāda direktors.
Šogad Bārtā darbu sācis jauns mūzikas skolotājs un matemātikas skolotāja. Pamatskolas direktors gribēja piesaistīt pedagogu, kurš varētu uzturēt mūzikas dzīvi visā pagastā, veidojot skolēnu ansamb­ļus, un palīdzēt etnogrāfiskajam ansamblim, tomēr tas nav iespējams, jo pašreizējais skolotājs brauc uz darbu no kaimiņnovada. “Nevar sūdzēties, jo esmu pateicīgs katram skolotājam, ka viņš atnāk pie mums un novada tās pāris stundas,” priecājas direktors.

Nav laika, lai kopīgi plānotu
Jaunie noteikumi izglītības jomā paredz, ka liels akcents tiks likts uz skolotāju savstarpēju sadarbošanos un mācību priekšmetu sasaisti. Ministrija uzskata, ka šāda priekšmetu apvienošana skolēnos radīs lielāku interesi par konkrēto vielu, jo vienlaikus tiks apskatīts, piemēram, mērogs ģeogrāfijā un matemātikā. Tāpat šāds darbības modelis izslēdz iespēju, ka mācību viela pārklājas un skolēniem stundās kļūst garlaicīgi. Šādi mācoties, varētu ietaupīt arī vienu mācību gadu un skolēni varētu absolvēt skolu ātrāk.
Tomēr, lai nodrošinātu šādu darba stilu, skolotājiem daudz vairāk laika nepieciešams stundu sagatavošanai. “Mēs nevaram atļauties samaksāt par burtnīcu labošanu vai sagatavošanās darbu, tāpēc nezinu, kā veiksies ar šo,” norāda Z. Cinkus. Lai šādi strādātu, skolotājiem būšot daudz vairāk savā starpā jāsatiekas, jāplāno un jāpielāgojas. “Mazajās skolās tas ir gandrīz neiespējami. Piemēram, es skolā esmu pirmdienās, otrdienās un piektdienās, bet svešvalodu skolotāja – ceturtdienās un piektdienās. Kā lai mēs satiekamies un vienojamies par mācību procesu?” jautā direktors. Situāciju apgrūtinot arī tas, ka liela daļa pedagogu ierodas uz stundu vadīšanu no citām pilsētām un uzreiz pēc darba dodas tālāk, tāpēc nav arī iespēju satikties pēc stundām.
“Zinu, ka lielākās skolās tā varbūt nav problēma. Piemēram, Grobiņas sākumskolai ir vieglāk, jo viņiem ir noteikta viena pēcpusdiena, kad nav nekādu pasākumu, nekādu stundu un tieši tajā laikā viņi plāno mācību saturu un citas lietas,” kā piemēru labai praksei min Z. Cinkus.

Krāšņu kurinātājs – zelta vērtē
Bārtas pamatskola dzīvo aktīvu dzīvi. “Joprojām sportojam! Kad vien var, skolēni izmanto arī sporta laukumu, kas ir pie skolas. Bērni pat ziemā no laukuma notīrīja sniegu un spēlēja basketbolu,” stāsta direktors. Arī laikraksta ciemošanās brīdī sporta laukums ir jauniešu pilns un klases savā starpā spēkojas basketbolā. Direktors uzskata, ka skolēnu lielā mīlestība pret sportu ir fiziskās audzināšanas skolotāja Māra Ķuda nopelns. Viņš esot tas, kurš bērnus pat brīvdienās labprāt savāc kopā, lai patrenētos kādā sporta veidā.
Pēdējos gados Bārtas skolā ir uzlabotas vairākas telpas, izremontēti gaiteņi, vairumā telpu ievilkta jauna elektroinstalācija. Skolas ēka ir no koka, tāpēc ir problemātiski to nosiltināt. “Šo koka ēku nevar siltināt, jo tā īsti neiekļaujas nevienā projektā. Ir problēmas arī ar krāsnīm. Tās ir neskaitāmas reizes pārkrāsotas, bet katrs krāsas slānis aiztur siltumu,” rādot uz aplupušajām skolas krāsnīm, stāsta direktors. Šobrīd kapitālu remontu kādai no 16 skolas krāsnīm nevajag, bet, ja tāda situācija radīsies, plānots apsvērt, kas sanāk finansiāli izdevīgāk – kurināšana vai centrālā apkure.
Ar krāšņu kurināšanu Bārtas pamatskolā nodarbojas atsevišķs cilvēks – Maira Štēra. Skolas direktors kurinātāju slavē un novērtē viņas smago darbu. “Kurinātājs mums ir zelta vērtē! Brīvdienas, gaisa temperatūra, vēja plūsma un stiprums – tas viss ļoti ietekmē kurinātāja darbu. Mairai ir pašai sava sistēma un zināšanas, kura krāsns tā jākurina, kāda ir siltuma atdeve un kādā secībā tās 16 krāsnis jākurina,” stāsta Z. Cinkus. Izrādās, ka krāsnis jāsāk kurināt jau svētdienā pa divām vai trīs reizēm, lai pirmdienas rītā bērni varētu mācīties siltās telpās. Direktors priecājas, ka šogad gaisa temperatūra bijusi salīdzinoši augsta, tāpēc slodze krāsnīm un kurinātājai arī bijusi mazāka. M. Štēras darbu viņš novērtē, jo zina, ko nozīmē darbinieks, kurš pieviļ vissvarīgākajā brīdī. Tā reiz esot gadījies ar virtuves darbinieku, kurš skolēniem nav varējis pasniegt pusdienas. “Gadījās tā, ka es atnāku un plīts riņķi auksti! Viss beidzās ar to, ka mainījām ēdinātājus,” stāsta Z. Cinkus.
Arī malkas gādāšana ir uz kurinātājas pleciem. Kad ir malkas krāmēšanas laiks, skolēni viņai palīdz. Bērniem esot sadalītas dienas, kurās katram jāatnāk un kopīgi četras stundas jāpastrādā.