Tecinot sulas, jāsaudzē koki

2018. gada 12. aprīlis 07:00

1239

Aprīlis tiek dēvēts par sulu mēnesi, un veselīgā dzēriena ieguvei un izmantošanai paņēmienu netrūkst.

Vāra arī sīrupu
Kazdangas muzeja darbinieces cienājas un arī ciemiņiem piedāvā kļavu sulu, ko atnesusi Olga Cimermane. Viņa tās tecina Kazdangas parkā, kur ir dažādu šķirņu koki. Sieviete stāsta, ka šogad aukstā laika dēļ tecināt kļavu sulu sanācis drusku vēlāk nekā citus gadus. To viņa dara, tikko vairs nav sala. Viņas ģimenē dzert kļavu sulu jau esot tradīcija – tā prasoties, ka pavasarī tik skatoties pa logu, vai jau nevar urbt. Šķietot, ka no tās uzlabojas garastāvoklis.
O. Cimermane teic, ka no kļavu sulas var taisīt sīrupu, taču viena litra iegūšanai vajagot 40 litru sulas. Sīrupu pievieno tējai vai ūdenim. Uz gāzes plīts sīrupa vārīšana noteikti neesot izdevīga, cita lieta, ja mājās ir malkas plīts.
Savukārt kazdandzniece Maija Purviņa zina teikt, ka kļavu sula jāizdzer uzreiz pēc ieguves, “pēc stundas vitamīnu tur vairs nav nekādu”.

Izmanto resnākos
O. Cimermane spriež, ka bērzu sulas tecināšanas laiks šogad varētu būt īss. Kad sāk plaukt lapas, tad vairs to nedrīkstot.
Viņa sulā trīs dienas patur citrona mizas, tad ņem ārā, lai nepaliktu rūgta garša. Pilda trīslitru burkās, aizvāko ar plastmasas vāciņu, glabā pagrabā vai citā vēsā telpā. “Karstā vasarā ļoti garšīgi padzerties,” sulu novērtē kazdandzniece. Pieliekot raugu un rozīnes, varot uztaisīt šampanieti.
Aizputes tirdziņā pagājušajā nedēļā sulas nepiedāvāja. Cilvēki jau prasot, bet bērzu sulai vēl par agru, sprieda pārdevējas.
“Tā jau nav, ka netek,” vēroja Aizputes pievārtē dzīvojošais Raitis Šmits, kurš piemājas bērzos ieurba pagājušajā ceturtdienā. Sulas ieguvei tiek izmantoti divi resnākie bērzi, pārējie vēl esot par jaunu. Muca, kurā satek sula, novietota tikai pie viena bērza, no otra stiepjas gumijas caurule. Šādu paša izdomāto paņēmienu R. Šmits pielietojis jau pagājušajā gadā. “Domāju, ko tur liks pie katra koka.”
Parasti sezonā ar sulu pietecina vairākas mucas. Ja saule karstāka, tad tās biežāk iztukšo, lai sula nesakarstu. Sulu pilda pudelēs un izlieto galvenokārt paši.

Dziļš urbums kaitē
AS “Latvijas valsts meži” speciālisti uzsver, ka, gatavojoties sulas ieguvei, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Koka diametram urbšanas vietā ir jābūt lielākam par 40 centimetriem (apkārtmērs – no 120 centimetriem). Nedrīkst urbt mazā bērziņā, jo visi tā spēki nepieciešami augšanai.
Katrs urbums rada risku inficēt koku ar trupi. Jāizmanto urbis, kura diametrs nav lielāks par sešiem līdz astoņiem milimetriem. Lielie urbumi nevairo iegūtās sulas daudzumu, bet nodara pāri kokam – urbja brūce ir liela, iekšā jāliek milzu tapa, kas traucē kokam aizdziedēt brūci.
Urbumu veido ne augstāk par pusmetru no zemes un ne dziļāk par pieciem centimetriem. Sula cirkulē tuvu koka mizai, un, ja urbums būs par dziļu, sulas būs mazāk. Turklāt dziļš urbums arī kaitē kokam.
Urbumu labāk veikt saules pusē, jo siltumā esošā koka puse ātrāk atmostas un sulas cirkulācija ir spēcīgāka.
Dzīvīgā bērzā šaurs un sekls urbums nav jāaiztaisa ar tapām, jo tā ir svešķermenis koka audos. Koks diezgan labi prot pats aizaudzēt savas brūces, un tapa vajadzīga tikai lielu caurumu gadījumos, lai tajos neiekļūtu sēņu sporas un infekcijas. Nākamajā gadā urbšanai ieteicams izvēlēties to pašu koku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tecinot sulas, jāsaudzē koki

Kategorijas