“Priekšspēle” kā piemērs skolēnu teātrim

2018. gada 12. aprīlis 07:00

851

“Priekšspēle” kā piemērs skolēnu teātrim

Aizputes vidusskolā teātri spēlē ne tikai skolēni. Četras skolotājas apvienojušās dramatiskajā kolektīvā ar nosaukumu “Priekšspēle” un jau piecus gadus kolēģus, skolēnus un novadniekus priecē ar savu aktiermākslu. Parasti gada laikā tiek uzvesta viena luga pieaugušajiem un viena bērniem, lai visiem būtu interesanti.

Notēlotais piepildās dzīvē
“Ziemassvētkos sēdējām ar skolotājām un runājām par to, ka jaunajā gadā jāsāk kaut kas jauns. Es ieteicu spēlēt teātri, un tā tas aizgāja,” stāsta dibinātāja un vadītāja Juta Priedniece. Kolektīvā bez J. Priednieces ir četras skolotājas: Ilze Jonase, Vineta Bardanovska, Antra Grundmane un Gita Tomase. Pēc nepieciešamības tiek pieaicināti vēl citi dalībnieki. Īpaši grūti ir piedabūt vīriešu kārtas pārstāvjus tēlošanai. “Vienu brīdi pie mums darbojās Ģirts Brumsons, bet tad atkrita, jo bija citas darīšanas. Ļoti labprāt mums palīdz vidusskolēni. Arī tagad divi jaunieši – puisis un meitene – mums palīdz tēlošanā,” stāsta kolektīva vadītāja.
Šogad dramatiskais kolektīvs “Priekšspēle” svinēs piecu gadu jubileju. Šo gadu laikā nospēlētas tik daudz izrāžu, ka visas vairs nevarot atcerēties. Skolotājas pat sākušas veidot pierakstus, lai vēlāk zinātu precīzu uzstāšanās reižu skaitu. “Visvairāk esam spēlējušas Aizputes pagasta saieta namā, pilsētā un pansionātā “Rokaiži”,” norāda J. Priedniece.
“Mums ir pierādījies, ka tas, ko es uzrakstu lugā, beigās arī piepildās. Meitenes jau pieprasa, kādas rakstīt beigas, lai kaut ko dabūtu. Piemēram, uzrakstījām lugu, kur gaidīja bērniņu, un tagad viena dalībniece ir stāvoklī. Bija arī luga, kur dzima mazbērni – arī tie mums tagad ir. Pravietiskas lugas mums sanāk,” novērojusi aizputniece.
Kāpēc kolektīvu sauc “Priekšspēle? “Jo man ir arī bērnu dramatiskais kolektīvs, ko sauc “Spēle”, un mēs kā pieaugušie rādām piemēru, tāpēc ir “Priekšspēle”,” nosaukuma humoristisko izvēli atklāj J. Priedniece.

Uz skatuves paslēpj špikerus
Lai arī “Priekšspēle” darbojas pēc brīvprātības principa, dalībnieces tam pieiet ar lielu nopietnību. “Tas ir tāds kārtīgs veids, kā pavadīt brīvo laiku. Ļoti kārtīgs,” norāda vadītāja. Joki mazi, jo visi mēģinājumi notiek pēc darba, vakaros. “Jo vairāk cilvēku, jo vairāk jāpielāgojas,” atklāj vadītāja, tāpēc esot labi, ja ir tikai četri pamata aktieri, jo tad vieglāk saplānot mēģinājumus.
Par skatuves tērpiem dalībnieces rūpējas pašas. Palīdzīgu roku reizēm sniedz Aizputes vidusskolas māksliniece un strādnieki, kuri palīdz ar dekorācijām. Vai skolotājām ir kāda īpaša aktiermākslas izglītība? J. Priedniece atbild, ka katrai dalībniecei ir mākslinieciskas dotības, dažas ieguvušas arī izglītību, bet dažas ir “aktieriem tuvu stāvošas personas”.
Tekstu iegaumēšana ir smags darbs, un reizēm pat vislabāk iemācītais teksts aizmirstas. To apstiprina arī J. Priedniece, norādot, ka arī viņas kolektīva aktrisēm gadās aizmirst tekstu un tad uz skatuves sākas improvizācija. “Meitenēm tekstos ir balstvārdi, pēc kuriem nākamā runātāja zina savu kārtu. Gadās, ka aizmirst balstvārdu un neviens neturpina runāt, tad cita aktrise cenšas tos iestarpināt, lai nenojūk izrāde,” stāsta dalībniece. Dažreiz uz skatuves tiek izvietoti teksta špikeri – mazas lapiņas, kas paslēptas dažādās vietās un priekšmetos. Špikermašīnas un sufliera skolas dramatiskajā kolektīvā nav. “Aktieris jau tekstu grib izdzīvot caur sevi un teiks tad, kad ir gatavs,” novērojusi J. Priedniece, tāpēc teikt priekšā tekstu esot ļoti grūti – tas var nojaukt aktiera iecerēto tēlojumu.
Vai ar četriem aktieriem un vienu vadītāju pietiek? Jā, apstiprina kolektīva vadītāja un atklāj, ka tikai vienu reizi bijis tā, ka vienam aktierim jāspēlē trīs lomas. Parasti kolektīvs prot spēlēt, izmantojot esošo sastāvu. “Nav mums jauno kadru, jo skolā mēs esam gados vecāki cilvēki un jauno ir ļoti maz. Lai spēlētu uz skatuves, vajag lielu drosmi. Runāt klases priekšā ir viena lieta, bet uz skatuves – pavisam savādāk,” norāda J. Priedniece, tāpēc ne visi skolotāji gribot piedalīties izrādēs.

Raksta par aktuālo
Kad radās dramatiskais kolektīvs, tā vadītāja pat iedomāties nevarēja, ka radīs tam pati savas oriģināllugas. “Sāku rakstīt, kad vairs nevarējām tikt galā ar autortiesībām,” stāsta vadītāja. “Ir tādi autori, kuriem tu aizraksti, un viņi labprāt piekrīt, ka spēlēsim viņu lugas, bet citi nedod savus darbus, grib naudu vai arī dod tikai mazu gabaliņu no darba,” atklāj J. Priedniece. Kolektīvam nepieciešams viss darbs, lai varētu strādāt un veidot labu izrādi, tāpēc vadītāja izlēmusi, ka rakstīs lugas pati.
Iesākumā visas lugas tapušas ar pseidonīmu Inta Prednika. “Tas ir mans pirmais vārds un uzvārds. Tādu dzimšanas apliecību man uztaisīja, jo tēvam, kārtojot dokumentus, gadījās kaut kāda problēma. Mamma vēlāk manu vārdu un uzvārdu nomainīja uz pareizo,” atklāj Juta Priedniece. Pseidonīms toreiz izvēlēts, jo skolotāja negribēja sevi atklāt, nedaudz baidījusies no apkārtējo reakcijas. Pēc dažām lugām apkārtējie sākuši uzzināt, ka rakstītāja bijusi kolektīva vadītāja, un noslēpties neizdevās.
“Ir lugas, ko varu sarakstīt viegli un ātri, bet ir tādas, kas iet grūtāk. Piemēram, luga par Īriju, kur stāstījām par aizbraukušajiem vecākiem un palikušajiem bērniem. Tā bija kārtīga audzināšanas stunda mums visiem! Skolā tā ir sāpīga tēma, jo ir tādas ģimenes, kurās vecāki ir prom un bērni aug pie radiniekiem vai vieni paši,” norāda dramaturģe. Pārsvarā lugas tiekot rakstītas par tēmām, kas aktuālas pašam kolektīva dalībniecēm.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Priekšspēle” kā piemērs skolēnu teātrim

Kategorijas