VID uzrauga viesu namu sludinājumus

2018. gada 19. aprīlis 07:00

631

“Kursas Laika” aizsāktā tēma par viesu namiem, dzīvokļiem, viesnīcām Kurzemes piekrastē saistīta ne tikai ar pārkāpumiem vides jomā. Vēlme izvairīties no nodokļu maksāšanas, izmitinot viesus savā pludmales mājā, ir masveidīga parādība, liecina “Kursas Laika” veiktās aptaujas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija. Pēc VID aktivitātēm pērn daži viesnīcnieki Kurzemes piekrastē reģistrējuši saimniecisko darbību, tomēr daudzi izvēlas to nedarīt.

Viensētas nereģistrējas
Par to, ka nodokļus nemaksā kaimiņš, “Kursas Laikam” sūrojušies vairāki legāli viesu uzņēmēji. Sūdzības ir par viensētām, kur nav ne atbilstošu labierīcību, ne sakārtotas infrastruktūras, kā arī par zemes īpašniekiem, kuri tūrisma sezonas laikā uz sava zemesgabala izvieto pārvietojamos vagoniņus netālu no jūras un tur uzņem viesus. Reģistrēt uzņēmējdarbību neatmaksājas, “Kursas Laikam” jau pērn paskaidroja kāda viensētas īpašniece, kuras privātīpašumā Papes apkaimē dzīvojamais vagoniņš atradies gadiem ilgi.
Rucavas novadā vēl aizvien ir robs saistošajos noteikumos. Pārvietojamo vagoniņu izvietošana bez īpašas vajadzības, piemēram, strādnieku izmitināšanai, nav atļauta, tomēr soda sankcijas par šo pārkāpumu pašvaldības saistošajos noteikumos nav paredzētas. “Varam vien aiziet un pakratīt ar pirkstu. Bieži vien tas palīdz, bet reāli ar naudas sodu sodīt nevaram,” atzīst Rucavas novada būvinspektors Uģis Cepurītis.

Izpērk dzīvokļus
Gan Liepājā, gan Ventspilī Lietuvas pilsoņi izpērk dzīvokļus viesu uzņemšanas vajadzībām vasarās. Portālā “Piejuras.lv” Ventspils sadaļā viens īpašnieks piedāvā divus dzīvokļus – Saules un Meža ielā, brīdina, ka latviski nerunā. Kāds cits piedāvā četrus dzīvokļus īrei Katoļu, Rīgas, Pētera un Inženieru ielā. Viens telefons sarunai latviski, cits – lietuviešiem. Liepājā dzīvokļus piedāvā Klaipēdas, Dubelšteina, Baltijas ielā, Atmodas bulvārī un citviet. Liepājas piedāvājumos mazāk izteikta prasība pēc lietuviešu valodas, tiešāk – valodas norāžu vispār nav.
Neformālās sarunās noprotams, ka tikai daļā gadījumu ir oficiāli reģistrēti uzņēmumi, tomēr VID apgalvotais, ka pēc pārbaudēm pērn situācija uzlabojusies, mierina. Pārbaudīti tieši piedāvājumi lietuviešu atpūtas sludinājumu portālā “Priejuros.lt” ar latvisko versiju “Piejuras.lv”.
Ar nodokļiem pilsētās grēko ne tikai lietuvieši, bet arī mājinieki, tāpēc grēcinieku šķirošana šajā gadījumā ir lieka. Lietuviešu atpūtnieki izmantojot priekšrocību, ka šķiro savējos un vietējos. Ja saruna ir lietuviski, tad piedāvā lētāku cenu uz nodokļu rēķina.

Datus ar realitāti grūti salāgot
VID “Kursas Laikam” atklāja skaitļus par reģistrētajiem uzņēmumiem pēc pamatdarbības veida pa novadiem. Ar viesu uzņemšanu, piemēram, Rucavas novadā nodarbojas 14 uzņēmumi, protams, ieskaitot arī tos viesu namus, kuri atrodas visā novadā, ne tikai piekrastē. Dabā Nidas un Papes ciema teritorijās katrā var saskaitīt pa 14 mājām, kurās uzņem viesus. Nīcas novadā reģistrēto uzņēmumu ir vairāk – 25, lai gan arī šeit vietējiem ir zināms, ka Jūrmalciemā un Bernātos ir daudz māju, kuras izīrē viesiem vasarās, komercdarbību nereģistrējot. Pāvilostas novadā ir 22 reģistrēti viesu uzņēmēji. Par situāciju Ulmalē un citās piejūras teritorijās informācijas ir maz, toties pašā Pāvilostā iedzīvotāji zina, ka viesi tur vasarās brauc, bet uzņēmuma neesot. VID atzīst, ka izdalīt informāciju par visiem viesu uzņēmējiem Kurzemes piekrastē praktiski nav iespējams, tādēļ arī grūti ir salīdzināt uz vietas redzēto ar VID piedāvātajiem skaitļiem, jo ir uzņēmēji, kuriem ir cita pamatdarbība, bet viesu uzņemšana ir otrā ailīte sarakstā.
VID stratēģija nav tūdaļ sodīt. “Atklājot nereģistrētu saimniecisko darbību, VID ievēro principu “konsultē vispirms” – sazinās ar cilvēku, aicinot viņu pastāstīt par savu nodarbošanos. Kritēriji, pēc kuriem vērtē saimniecisko darbību, ir noteikti normatīvajos aktos. Cilvēki tiek uzrunāti, ja dienesta rīcībā nonākusī informācija liecina, ka darbība atbilst šiem kritērijiem. Situācijas tiek vērtētas individuāli, uzmanību pievēršot darījumu ekonomiskajai būtībai, regularitātei, mērķim – gūt peļņu,” stāsta VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Ieteic kārtību ieviest kopīgi
Interneta portālā “Piejuras.lv” pieejamās informācijas analīze tika uzsākta jau 2017. gada septembrī. Tika konstatētas 690 personas, kuras piedāvā izmitināšanas pakalpojumus, informē K. Augstkalne-Jaunbērziņa. 482 personas no 690 bija reģistrējušas darbību. Izvērtēti uzrādītie gada ieņēmumi. 45 gadījumos VID lūdzis precizēt gada ieņēmumu deklarācijas. 88 gadījumos nosūtīta vēstule ar norādi reģistrēt saimniecisko darbību. 16 gadījumos saimnieciskā darbība patiešām reģistrēta, bet 72 fiziskas personas iesniegušas paskaidrojumus. 22 personas vairs nepiedāvā izmitināšanas pakalpojumus. 98 personas tā arī nav izdevies identificēt.
“Pēc 2017. gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām vērtēsim pērn deklarētos ienākumus un situāciju kopumā,” sola VID pārstāve.
Kā redzams no VID paveiktā – dienests strādā, tomēr rezultātus varētu vēlēties labākus. “Kursas Laiks” jau iepriekšējā numurā aprakstīja piejūras viesu namu pašdarbību būvniecībā, kur skaidri parādās Valsts vides dienesta un pašvaldības loma. Šo tēmu uzsākām, jo par jukām un nesakārtotību jomā sūrojās paši uzņēmēji, kuru godaprātu nebija pamata apšaubīt. No visa dzirdētā vissakarīgākā šķita ideja, kuru izteica viens no uzņēmējiem: “Jānāk ir visiem iesaistītajiem kopā, jo nevienam kāpās bardaku nevajag. Tie, kuri nemaksā nodokļus, arī piesārņo pludmali, pārkāpj noteikumus un kaitē lietai kopumā. Informācijai ir jācirkulē, lai visi dienesti visu zina. Lai būtu peļņa un nodokļi valstij – kopā ir jānodrošina vienota kārtība.” Jautājums gan paliek – vai uzņēmēji atsauksies dienestu aicinājumam un vai dienesti paši spēj sastrādāties? Piebilde no pieminētās sarunas ar uzņēmēju: “Vai mēs, latvieši, protam būt saimnieki savā zemē?”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

VID uzrauga viesu namu sludinājumus

Kategorijas