Cīņā ar gružotājiem neklusē

2018. gada 19. aprīlis 07:00

28. aprīlis šogad izsludināts par ikgadējās Lielās talkas datumu, kad tauta izrādīs savas spējas savākt citu atstātos atkritumus apkārtējā vidē. Tikmēr Nīcas novada Otaņķu pagasta iedzīvotājs Ilmārs Ķepals saņēmis aizrādījumu un pārmetumus no mežzines par savu mežu, kas ir piegružots.

Meža īpašnieks, kurš pats ir pensionēts mežsargs, ir gatavs nekaunīgo gružu izmetēju notvert, ierīkojot videonovērošanu un iesaistot novada iedzīvotājus. “Ne jau kāds pilsētnieks brauc tādu gabalu, tas ir vietējais iedzīvotājs, kurš tīra savu īpašumu,” aizdomas izsaka I. Ķepals.

Būs videoierakstā
Divkājainās cūkas būs videokamerā – ar šādu virsrakstu Nīcas novada iedzīvotājiem savu paziņojumu par piegružoto mežu izplatījis I. Ķepals. Pie sava īpašuma, kurš robežojas ar “Latvijas valsts mežu” īpašumu, pensionētais mežsargs un mednieks uzlicis vienu videokameru un brīdinājumus, ka tiek veikta videonovērošana un teritoriju apsargā saimnieks. “Mežacūkas un to postījumi ir samazinājušies, tagad kārta tikt galā ar divkājainajiem,” laikrakstam saka I. Ķepals. Viņš pastāsta, ka šī nav pirmā reize, kad no atkritumiem atbrīvojas mežā. Tas ilgstot jau vairākus gadus, kad uz viņa un arī citu īpašnieku zemes nonāk citu gruži. Atkritumi nekur tālu pa meža ceļiem nav vesti – izgāzti lielākā meža ceļa malā vai notekgrāvjos. “Atkritumi izgāzti tālu no mājām – neviens apkārt neredz, un te ir viegli piebraukt, jo ir labs ceļš. Ko vēl vairāk vajag – atbraukt šeit ar mašīnu un netraucēti izsviest atkritumus ir ļoti ērti!” spriež meža īpašnieks.

Grib piegānītāju pieķert
Bieži cilvēki par savām nedienām ar gružotājiem cieš klusu, jo uzskata, ka tāpat jau neko tādiem nepadarīs, taču šis Otaņķu pagasta iedzīvotājs nolēmis neklusēt, bet rīkoties. “Man pārmet, ka es par savu mežu nerūpējos. Protams, es savākšu, satīrīšu, bet kādēļ man par to klusēt, kādēļ man vākt, neko nevienam nesakot? Lai par to uzzina visi! Manā īpašumā kopumā ir izsviesti kādi astoņi maisi atkritumu – viss, kas nav bijis derīgs, tīrot māju, atvests uz mežu!” sašutis ir I. Ķepals.
Ziemā, kad bijis uzsnidzis sniegs, atkritumi nav bijuši redzami. Sekas – viens mednieks uz asākajiem atkritumiem sagriezis zābakus. Atkritumos ir virtuves šķīvji, caurules, puķu podi, pudeles, burkas, šīferu gabali, stikli, vējlukturi, koka detaļas un pat lietas, kas varētu būt derīgas senlietu krātuvei, piemēram, petrolejas lampa, koka karotes. “Ir bijis, ka meža malā vai grāvjos stāv ledusskapis, veļasmašīna. Taču liels bija mans pārsteigums, ka vienā vietā meža malā izgāzta kaudze veca siena – tas ir pakaišu salmu vērtībā, meža dzīvnieki tādu neēdīs!” stāsta meža īpašnieks. Pēc atkritumu daudzveidības viņš spriež, ka cilvēks tīra mājas, bēniņus, šķūni, sētu. Esot aizdomas, kurš tas ir, taču nevar otru vainot, kamēr tiešām nav savām acīm redzējis. ‘Tagad, kad uzliku novērošanas kameru, ātri tikšu skaidrībā!” apņēmīgi saka I. Ķepals.
Tam, kurš palīdzēs ar informāciju par ļaunprātīgo gružotāju, otaņķnieks pateicībā ir gatavs uzsaukt vakariņas Nīcas kafejnīcā. “Tiem, kuri uzzina par šo uzsaukumu, man saka – viņi zinot, kas ir šis cilvēks. Es arī zinu, taču, uzsveru, ar to vien nav līdzēts – jāpieķer pie rokas!”

Pienākas lieli sodi
Meža piesārņošana ar atkritumiem agrākos laikos arī bija problēma, taču ne tik liela, stāsta I. Ķepals. Pirmkārt, nav bijis sadzīvē tik daudz atkritumu, otrkārt, vienā mežniecībā strādāja 14 mežsargi. “Tagad pa visu pagastu – viens mežzinis. Viņš viens nevar spēt sekot līdzi, kas kurā vietā notiek,” vērtē bijušais mežsargs.
I. Ķepals arī informē, ka, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, par meža piesārņošanu sods fiziskām personām ir līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – pat 2900 eiro.
Kamēr atkritumu mētātāju I. Ķepals vēl nav notvēris, ziemā, ap Ziemassvētku laiku, viņš noķēris eglīšu cirtējus privātos mežos. “Te tiešām ir skaistas eglītes, taču liela daļa no tām ir cilvēku rokām stādītas uz privātas zemes, cilvēku koptas – tādēļ jau tik skaistas. Protams, cilvēki noskata sev to skaistāko un kā pamatojumu ciršanai nosaka – mēs nezinājām, ka tas nav valsts mežs,” saka bijušais mežsargs, kurš joprojām pastāv par kokaudzēm kā dabas vērtību, kas cilvēkiem jākopj, jāsaglabā un jāatjauno.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cīņā ar gružotājiem neklusē

Kategorijas