Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas un vai apturēs Spāniju?

ReKurZeme, portāls

2012. gada 8. jūnijs 17:01

335
Kas un vai apturēs Spāniju?

Latvijas futbola cienītājiem vēl spilgtā atmiņā 2004. gada Eiropas čempionāts Portugālē un sensacionālā mūsu valsts izlases dalība tajā. Piektdien Polijā un Ukrainā sāksies 14. Eiropas meistarsacīkstes, taču bez mūsu futbolistiem. Visām spēlēm sekot līdzi būs iespējams bezmaksas apraidē Latvijas Televīzijas 7. kanālā.

Jau pirms čempionāta sākuma ir skaidrs, ka tas ieies vēsturē ar diviem nozīmīgiem faktiem – tas ir pirmais Eiropas čempionāts, kas notiek Austrumeiropā, bet pēdējais, kurā piedalās 16 spēcīgākās Eiropas izlases. Jau pēc četriem gadiem Francijā par Eiropas spēcīgākās izlases troni sacentīsies 24 komandas, kas nozīmē labākas cerības to vidū iekļūt arī Latvijas valstsvienībai.

Turnīra izspēles kārtība ir vienkārša – 16 komandas sadalītas pa četrām apakšgrupām (A, B, C, D) pa četrām komandām katrā. Vispirms tās savā apakšgrupā izspēlēs viena apļa turnīru, un divas labākās komandas no katras grupas iekļūs ceturtdaļfinālā. Tālāk būs pusfināli un fināls. Spēle par trešo vietu Eiropas čempionātā kopš 1984. gada nenotiek.

Turnīrs tiks aizvadīts četrās Polijas un četrās Ukrainas pilsētās. Polijā spēles notiks Varšavā, tostarp atklāšanas mačs Polija–Grieķija, Poznaņā, Vroclavā un Gdaņskā. Ukrainā spēles notiks Kijevā, tostarp fināls, Doņeckā, Ļvovā un Harkovā. Vislielākais ir Kijevas Olimpiskais stadions ar 60 tūkstošiem skatītāju vietām, bet vismazākā arēna ir Ļvovā, kur var sanākt uz pusi mazāk līdzjutēju. Visi stadioni tika uzbūvēti no jauna, izņemot Poznaņu un Harkovu – tur notika vērienīga rekonstrukcija.

Pirms Eiropas čempionāta nav nepateicīgāka lieta par prognozēm, jo, kā rāda turnīra vēsture, par čempionēm ir kļuvušas izlases, kurām pirms tam to prognozēja tikai retais – piemēram, 1992. gadā, kad uzvarēja Dānija, vai 2004. gadā, kad triumfēja Grieķija. Tomēr bukmeikeru prognozēs vērojama tendence favorītu lomu atdot esošajiem Eiropas un pasaules čempioniem spāņiem, augstu tiek vērtētas arī Itālijas, Francijas, Vācijas, Anglijas, Portugāles un Nīderlandes izlases. Teju katrai komandai savainojumu dēļ nevarēs palīdzēt kāds no svarīgiem spēlētājiem. Piemēram, spāņiem pietrūks uzbrucēja Dāvida Viljas un aizsarga Karlosa Pujola, angļiem – Frenka Lemparda. Taču zvaigžņu noteikti būs vairāk par tiem, kuru trūks. Portugāļiem centīsies spīdēt Krištianu Ronaldu un Nani, francūžiem – Franks Riberī un Karims Benzemā, Nīderlandei – Arjens Robens un Robins van Persijs, spāņiem – Ksavi Ernandess un vārtsargs Ikers Kasiljass, vāciešiem – uzbrucēji Miroslavs Kloze, Lukašs Podoļskis un Mario Gomess, angļiem – Džons Terijs un Veins Rūnijs. Pēdējos pasaules un Eiropas čempionātos vērojams, ka pēc nogurdinošās sezonas klubu sastāvos dažādās Eiropas līgās ne visi spēlētāji paspējuši atkopties, jo īpaši spēlētāji, kas savu maizi pelna Anglijas premjerlīgā. “Jebkuras lielas sacensības ir kā tikšanās ar foršu, vēl nepazīstamu meiteni. Ceri, ka būs kaut kas ļoti labs, bet futbolā, atšķirībā no meitenēm, tu zini, ko var gaidīt, zini, ka būs kaut kas tāds, uz ko vari vairāk paļauties,” intervijā laikrakstam “Klubs” teicis sporta komentētājs Anatolijs Kreipāns.

Daudz tiek runāts par tiesāšanu. Iepriekšējā pasaules čempionātā Dienvidāfrikā soģi vairākkārt pieņēma rezultātu ietekmējošus, kļūdainus lēmumus, piemēram, neieskaitot pareizi gūtus vārtus. Pēc tam sākās diskusija par videoatkārtojumu izmantošanu strīdīgās epizodēs, bet pagaidām tiesāšana vēl notiks pa vecam. Čempionāta spēles tiesās 12 Eiropas labākie tiesneši.

Turnīra sauklis “Creating history together” (“Veidojot vēsturi kopā”) ietver domu par abu valstu kādreiz kopīgo pagātni un skatu nākotnē, cerot, ka šis turnīrs būs visu laiku labākais. Spēļu oficiālā bumba ir “Adidas” veidotā “Tango 12” – kā atzinuši eks­perti, tā ir vieglāk “savaldāma un paredzama” par “Džabulani”, kas čempionātā izmantota iepriekš. Čempionāta talismani ir dvīņi Slaveks un Slavko. Pirmais pārstāv Poliju, otrais – Ukrainu. Vārdi tika izraudzīti interneta balsojumā.

Klajā laista Eiropas futbola čempionāta finālturnīram veltīta unikāla monēta ar dubultvērtību. “Monētai ir divas sudraba puses ar vērtību desmit poļu zlotu (1,60 latu) un desmit ukraiņu grivnu (0,70 latu), kas veido unikālu, globāli bezprecedenta monētu,” teikts Polijas Centrālās Bankas (NBP) paziņojumā. Dubultvalūtas monētas izlaistas 5000 eksemplāros, katra maksās 600 zlotu (96 latus). NBP izlaidusi arī monētu, kas sastāv no četrām mazām monētām, simbolizējot katru no četrām Polijas pilsētām, kas uzņems finālturnīru.Turnīra oficiālā dziesma ir “Endless Summer” (“Bezgalīgā vasara”), to izpilda vāciete Oceana.

12 miljoni cilvēku pieteicās Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) mājaslapā, lai iegādātos biļetes uz čempionātu, taču pieejami bija tikai 1,4 miljoni. Tas ir jauns čempionātu rekords. Biļetes varēja iegādāties tad, ja paveicās UEFA rīkotajā biļešu piešķiršanas loterijā. Dažu nedēļu laikā pēc izlozes laimīgajiem tās bija jāiegādājas ar internetbankas starpniecību. Cenas svārstās no 30 eiro (apakšgrupu spēlēs sēdvietās aiz vārtiem) līdz pat 600 eiro (uz finālmaču galvenajā tribīnē). Prognozējams, ka arī šogad uz vietas atkal uzdarbosies biļešu spekulanti un tie, kas būs gatavi maksāt lielu naudu, arēnās iekļūt varēs. Stadionos nevarēs smēķēt un ienest alkoholu.

Jau esam vēstījuši par bažām, ka čempionāta laikā Ukrainā notiks protesti ar aicinājumu atbrīvot apcietināto bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko. Kā ziņots, viņai piespriests septiņu gadu cietumsods par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet daudzas ES valstis nosodījušas J. Timošenko arestu, nosaucot to par politisku izrēķināšanos.

Spēles Ukrainā boikotēs Francijas valdības ministri. Līdzīga nostāja ir arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ES prezidentam Hermanam van Rompejam un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu. Abi pēdējie paziņojuši arī, ka grasās boikotēt finālturnīra daļu Ukrainā. Ukraina gan uzskata, ka šādi varenās Eiropas lielvalstis cenšas atgriezties pie Aukstā kara taktikas.

Tikai daļēji atrisināts ir viesnīcu jautājums, jo īpaši Ukrainā, kur vēl pagājušā gada nogalē naktsmītņu cenas uz čempionāta norises laiku bija pat astoņas reizes lielākas nekā parasti. Piemēram, par gultasvietu vien kādā kopmītnē Kijevā par diennakti bija jāmaksā ap 100 eiro. Pēc Ukrainas valdības iejaukšanās cenas vairākās viesnīcās tika samazinātas, bet kopējo problēmu tas neatrisināja.

Gaidāms, ka protestēs arī feministes no organizācijas “Femen”, kuras daudzās pilsētās arī ārpus savas valsts jau vērsušās pret Eiropas čempionātu. Viņas nav mierā ar sekstūrismu, kas parasti aizēno šāda mēroga mačus. Turklāt Kijevā savas spēles aizvadīs Anglijas izlase, kuras fani slaveni ar dzeršanu, ālēšanos un sekstūrismu.