No vecmāmiņas pārņem senlietu krātuvi

2018. gada 19. aprīlis 07:00

Turpmāk Nīcas novada Otaņķu senlietu krātuvi vadīs un pārvaldīs Lelde Jagmina. “Šo amatu mantoju no savas omītes, skolotājas Alīdas Vārnas,” stāsta L. Jagmina. Būdama vietējā pagasta iedzīvotāja, viņa jau izdomājusi, kā savas dzimtās vietas un Latvijas vēsturi padarīt saistošu bērniem, jauniešiem un jaunajām ģimenēm. To L. Jagmina ar domubiedriem zināmu darīs Muzeju naktī 19. maijā, kad atklās Otaņķu senlietu krātuves ekspozīciju un piedāvājumu.

Drukas darbi – vēl priekšā
“Kursas Laiks” jau vēstīja, ka Nīcas novada pašvaldība Otaņķu pagasta senlietu krātuvei apstiprināja nepilnas slodzes štata vietu. Tā kā A. Vārnas mazmeitai L. Jagminai ir liela interese par vecmāmiņas iesākto darbu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, bet pašai no sevis ir liela iniciatīva vēstures popularizēšanā jauniešu vidū, viņa gada sākumā tika apstiprināta šim amatam.
Darbs pie kultūras un vēstures izzināšanas un saglabāšanas ar A. Vārnas padomiem un atbalstu sākts jau pērn, kad L. Jagmina kopā ar domubiedriem uzsāka Nīcas seno dziesmu grāmatas izdošanu. “Ļoti aktīvi, manas omītes uzrunāti, ziedoja vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji. Māksliniekam un maketam naudas pietiek. Drukas darbi vēl ir priekšā. Skatīsimies, kā piesaistīt finansējumu, lai darbu padarītu līdz galam. Grāmata ir unikāls materiāls. Tā nebūs pieejama plašā tirdzniecībā,” norāda grāmatas veidotāja.

Veidos tematiskās ekspozīcijas
“Otaņķu pagasta pārvaldes mājā krātuves telpā patlaban notiek remonts – tā būs gaišās, līdz ar to priecīgās krāsās. Esmu izdomājusi, ka krātuves materiāli un eksponāti būs sagrupēti pa tēmām. Taisīšu tematiskās ekspozīcijas, lai visu var kārtīgi apskatīt, jo vēsturiskās mantas, materiālus un fotogrāfijas turēt vienā telpā vienuviet kā tādā noliktavā nav jēgas,” uzskatu pauž jaunā vēstures aizbildne.
Pie Otaņķu pagasta senlietu krātuves veidošanas L. Jagmina pagaidām darbojas kopā ar dēlu Haraldu, kurš mammai dodas līdzi materiālu un eksponātu vākšanas ekspedīcijās. Lielākās mantas novietotas Rudes pamatskolai piederošajā šķūnī. Tur tik tikko kā no Nīcas senlietu krātuves atvesti zirglietu atribūti. Krājumā ir vērpjamie ratiņi, zirgu sakas, no kalējiem īpašumā iegūtās plēšas, darbarīki, zirgu rati un citi izmēros lielākie priekšmeti. “Te ir doma iekārtot kā zirglietu šķūni, kur cilvēki varēs iepazīt zirga kā latvietim ļoti svarīga dzīvnieka lomu,” ideju pastāsta L. Jagmina.
Muzeju naktī no pulksten 18 te, pie zirglietu šķūņa, arī būs lielākā rosība un aktivitāte. Lai visu stāstījumu padarītu dzīvāku, būs arī dzīvs zirgs, kas agrāk katrās lauku mājās bija ikdienišķa nepieciešamība, bet tagad – ekskluzīvs mājdzīvnieks, ko vairāk izmanto izklaidei. Muzeju naktī varēs arī klausīties Otaņķu etnogrāfisko ansambli un vietējo bērnu priekšnesumus.

Varēs praktiski darboties
“Savukārt vasarā esmu izdomājusi, ka te reizi mēnesī svētdienās notiks nodarbības bērniem un jauniešiem, kur viņi varēs praktiski darboties un izmēģināt, kā senākos laikos cilvēki strādāja, kā šie senlietu krātuves priekšmeti tika izmantoti sadzīvē. Lai ir jēga no krātuves, lai visām šīm lietām ir otrā dzīve,” savu nostāju pauž krātuves vadītāja un uzsver: “Kaut arī cilvēki bieži teic, ka laukos cilvēku ir ļoti maz, es savukārt varu pēc saviem novērojumiem teikt, ka te redzu daudz cilvēku, kas vistiešākā mērā ir senlietu krātuves mērķauditorija. Te nav nekāds izmirstošais ciems!”
Plānots, ka Otaņķu pagasta Rudē esošā krātuve tematiski būs vairāk ar lauksaimniecības tēmu saistīta, bet Nīcas krātuve – ar tautastērpu tematiku. Abiem pagastiem ir laba sadarbība, varot viens otram līdzēt, prieku pauž L. Jagmina. “Plānu ir daudz un vērienīgi, jāspēj tik visu apgūt un īstenot.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No vecmāmiņas pārņem senlietu krātuvi

Kategorijas