Bites ar aitām sadzīvo labi

2018. gada 19. aprīlis 07:00

332

“Brica, brica!” lauka malā pasauc saimnieks Jānis Zālītis, un uz viņa saucienu atskrien un labprāt ar piedāvātajām baltmaizes šķēlēm mielojas bariņš aitu. Pie šā našķa tās esot pieradinājuši mazbērni. Aitas ganībās jau sameklē sev ko derīgu barībai. Pastaigāties tās laistas arī ziemā, kad barotas ar ruļļos satīto sienu.

Gaļu neēd
J. Zālītis saimniekot no krustmātes mantotajos Durbes novada “Dārziņos” sācis jau Atmodas laikā, kad pats vēl dzīvojis Aizputē. Sākumā pamēģinājis audzēt graudus, bet bioloģiskajai saimniecībai par piemērotāku atzinis aitkopību. Tiek izkopti arī dīķi, kur piedāvā atpūtas iespējas makšķerniekiem, un mežs.
Pirmās aitas bijušas ‘Latvijas tumšgalves’, bet šķirne tālāk nav izkopta, un tagadējo ganāmpulku saimnieks jokojot sauc par “krūmu” aitām. Realizē gan jērus dzīvsvarā, gan gaļu. Saimnieks pats aitu gaļu neēd – esot žēl sava lolojuma.
Vilnu nule nocirpis šā amata meistars Aivars Bergmanis, un to saimnieks ved uz pārstrādes uzņēmumu Pācē, pretī saņemot dziju. Dzirdējis tendenci, ka aitkopība valstī iet uz augšu.

Bauda apiterapiju
Savukārt ar biškopību J. Zālītis ir “uz tu” no bērnu dienām – tās bijušas gan mātes, gan krustmātes mājās. Tagad saimniecībā ir 72 bišu saimes, stropi izvietoti pie mājas ābeļu dārzā. Šo ziemu bites diezgan slikti pārlaidušas, cietušas no izplatītās slimības varratozes. Cīņai pret šo slimību biškopis izmanto dažādus mehāniskus un ķīmiskus paņēmienus un iekārtas. Nesen iegādājies ierīci skābeņskābes iesmidzināšanai stropos.
Tuvākajā apkārtnē intensīvas lauksaimniecības nav, tāpēc par ķimikāliju ietekmi uz bitēm nav jāuztraucas.
Ar medu saimnieks brauc uz lielākiem gadatirgiem, piedāvā arī ziedputekšņus un bišu maizi. Pircējiem esot jāskaidro, ka sabiezējušais medus ir labāks, bet viņi prasot šķidrāku.
J. Zālītis iekārtojis arī apiterapijas namiņu un apgalvo, ka efekts ir jūtams. “Kad viņš citur kaut ko ierauga – viņam arī vajag,” par vīra nerimtību saka dzīvesbiedre Ilga Zālīte. Viņa atklāj, ka mudina vīru saimju skaitu samazināt. Noņemot spietu, reiz jau esot no koka kritis.

Izpaužas daudzpusīgi
Saimnieces ziņā ir mājputni, kuru skaitam gan ļauj iet mazumā. Mazmeita pirms 13 gadiem atvedusi četras zosis, nu palikušas divas – “lai tās dzīvo saules mūžu”. Vienīgā zosu mātīte dod pa olai dienā.
“Kad strādāju Aizputē melioratoru ēdnīcā, teicu: nekad uz laukiem nedzīvošu.” Šo I. Zālītes teicienu bijusī darba kolēģe, viņām satiekoties, allaž atgādinot. Tagad “Dārziņu” saimniece sakot pretēji: uz pilsētu atpakaļ ne.
Saimnieks laiku atvēl arī medībām un pašdarbībai – dzied Durbes kultūras nama senioru ansamblī “Mežābele”, dejo Lieģu kultūras nama senioru deju kolektīvā “Trumpe”.
Uz 70 gadu jubileju meitas tēvam uzdāvinājušas skaistāko fotomirkļu atmiņu grāmatu, kura atklāj, ka J. Zālītis bijis arī autosportists un prot spēlēt ģitāru.
Bērniem katram sava dzīve, un Zālīši teic, ka saimniecībā jādara vien tik, cik var pašu spēkiem. Domās abi dzīvo līdzi mazbērnu gaitām sportā, dziedāšanā un citās aktivitātēs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bites ar aitām sadzīvo labi

Kategorijas