Atjaunotās Latvijas mērs

2018. gada 26. aprīlis 07:10

420

Vai rudenī kandidēs uz Saeimu – tāds ir viens no visbiežāk apspriestajiem jautājumiem par Liepājas mēru Uldi Sesku. Vai pēc 21 gada Liepājas pašvaldības vadītāja amatā tiks pieliks punkts? Politiskās, ekonomiskās un amata pieredzes stāsts valsts simtgades gadā.

Kādā stāvoklī pilsēta bija, kad 1997. gadā 18. martā, pilsētas dzimšanas dienā, kļuvāt par pašvaldības vadītāju?
Es ļoti spilgti atceros, kā tas notika. Biju piekritis piedalīties vēlēšanās, bet nebiju uzstādījis sev mērķi kļūt par deputātu, kur nu vēl par pilsētas vadītāju. Daudzi cilvēki mani uzrunāja. Es negribēju savā dzīvē neko mainīt. Man bija interesants darbs, es pilsētu ļoti labi pārzināju un zināju, kur mums ir problēmas. Piemēram, mūs visus tracināja ielu stāvoklis, apgaismojumu uz ielām naktīs izslēdza, apkures sezonā mums vienmēr bija draudi un brīdinājumi, ka to tūlīt atslēgs, ūdens apgādē bija pārtraukumi, notekūdeņi neattīrīti ieplūda jūrā. Šodien mums ir pavisam cita Liepāja. Liela daļa liepājnieku vairs neatceras, kā tas bija. Bet nācās ar to visu sākt. Viens no spilgtākajiem salīdzinājumiem ir 1997. gada budžets, kurā redzams, ka investīcijām visai pilsētai mums bija iespēja izmantot 200 tūkstošus, bet ielu remontam bija 17 tūkstoši latu. Ganību iela bija pilnībā sabrukusi. Toreiz grozīju papīru un nevarēju saprast, kur šos līdzekļus ieguldīt, jo ielas remontam nepietika. Šodien investīcijām komunālajā sfērā ik gadu no pilsētas budžeta tiek pieci miljoni eiro, neskaitot Eiropas Savienības projektos piesaistīto finansējumu.

Vai ir ideālais iedzīvotāju skaits Liepājai, lai pilsēta pilnasinīgi dzīvotu un komunikācijām būtu pietiekams noslogojums?
Neviens zinātnieks precīzu skaitu nav aprēķinājis, bet no pieredzes varu teikt, ka tie ir ap simts tūkstošiem iedzīvotāju. Tad pilsēta ir pašpietiekama un daudz veiksmīgāk un efektīvāk var izmantot infrastruktūru.

Jaunās paaudzes liepājnieki var teikt, ka citu mēru nav piedzīvojuši. Šāda replika kaut kā iedarbojas uz Jums?
Galvenais ir darbi. Vai tas ir pašvaldības vadītājs vai laikraksta redaktors, ir svarīgi prast sadzirdēt un atrisināt iedzīvotāju jautājumus un vajadzības. Tā ir jebkurā jomā.
Domāju, ka jaunajai paaudzei ir jāienāk gan uzņēmumu, gan pašvaldības vadībā. To esmu veicinājis un turpināšu darīt. Tomēr vislabāk pilsētai veicas, ja ir sinerģija. Ienākot pašvaldības struktūrā, pirmo pusgadu, gadu nevar izprast smalko mehānismu, kas ir pilsēta. Tas ir ļoti vienkārši un reizē sarežģīti.
Kāda tolaik bija politiskā vide?
Tajā laikā tika izveidots apvienotais saraksts, kuram idejas autors bija Uldis Pīlēns un Tālivaldis Vēsmiņš. Mani pieaicināja, un vienojāmies nolikt politiskās ambīcijas malā un strādāt pilsētnieku labā. Man tika iedots uzticības mandāts, un es izjutu ļoti lielu atbalstu – sakārtot lietas, kuras ikdienā traucē dzīvot. Lai kurš no mēriem vadīs pilsētu tālāk, tuvākos 20 gadus viņam nebūs tādu problēmu kā siltumapgāde, ūdensapgāde, tranzītielu jautājumi, elektroapgāde, nebūs arī galva jālauza par kultūras un sporta infrastruktūras objektiem. Mums tagad ir viens no valstī modernākajiem siltumapgādes uzņēmumiem, kurš vairs nav atkarīgs no Krievijas gāzes cenas, jo 70 procentos tiek kurināts ar vietējo šķeldu.

Ja pašvaldības deputātu vidū ir tādi huligāni kā Fonteins vai skabargas kā Kosaka, kā iespējams pieņemt konstruktīvus lēmumus?
Tas ir kā pieredzes skola – kā nepazaudēt galveno domu neatkarīgi no tā, kāds pa vidu tiek spēlēts teātris. Man sports ir mācījis, ka neatkarīgi no tā, vai sāp galva vai ir sastiepta kāja, ir jātiek līdz finišam – līdz rezultātam. Arī autosportā ir bijis, kad sasit riepu, bet jātiek līdz finišam, kaut ar diviem riteņiem. Man vecāki ir iemācījuši, ka tas, ko esmu uzņēmies, ir jāpaveic līdz galam neatkarīgi no aktieriem.

Publiski Jūs vienmēr esat politkorekts, un Jums nevar piedēvēt nevienu spārnotu teicienu. Kā Jūs to panākat?
Neapšaubāmi, es arī esmu cilvēks, un ir periodi, kad sadusmojos. Varu atklāt dažas receptes, kā saglabāt mieru. Viena no tām – Liepājā ir ļoti unikāls ūdensurbums. Liepājas reģionālajā slimnīcā to izmanto ārstnieciskās vannās. Tur ir broms, sāls, kas ļoti nomierina. Es laiku pa laikam aizeju uz šādām procedūrām. Ja nopietni, ir daudzas lietas, kas cilvēkam dzīvē jāapgūst. Ik pa laikam der pārlasīt Bībeles desmit baušļus – tur ir daudzas atbildes. Nekad nevajag otram darīt to, ko pats nevēlies. Politikā ir ļoti svarīgi būt izturētam. Lai arī kā kādreiz gribētos kādu asāku vārdu pateikt, ir jāsaprot, ka iesāktais process ir jānoved līdz galam. Svarīga ir komanda, kas ir apkārt un var iedot padomu vai piebremzēt.

Vai kandidēsit rudenī uz Saeimu?
Tas ir jautājumus, uz kuru šodien neatbildēšu, tādēļ ka priekšā ir vairāki darbi, kuri ir jāpaveic, kurus esmu uzņēmies un kuri jānoved līdz galam.
Veicam sabiedrības aptauju, kas tiks izvērtēta Liepājas partijas lēmējinstitūcijā un nolems, kurus Liepājas parijas biedrus deleģēt uz Saeimu, un, protams, Liepājas partijas partneri ZZS arī vērtēs situāciju.
Jā, esmu saņēmis uzaicinājumu. Jā, ir diskutēts, ka varētu piedalīties vēlēšanu procesā. Man ir zināšanu bāze, lai varētu risināt ne tikai pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājumus. Vēlēšanas ir rudenī, vēlēšanu sarakstu iesniegšana ir jūlijā – līdz tam uzzināsit.
Daudz jautājumu pārkāpj vienas pašvaldības kompetences, tāpēc ir svarīgi, ka Liepāja ar deputātiem ir pārstāvēta Saeimā.

Vai pašvaldību vēlēšanas pērn un Jūsu nomelnošanas kampaņa ir aizmirsta un Jūs to pieskaitāt pie normālas vēlēšanu cīņas?
Neapšaubāmi, ka kampaņa bija nepatīkama. Tik netīra kampaņa Liepājā vēl nav bijusi – izdomājumi, apmelojumi, netīras samazgas. Kāds kolēģis man sacīja, ka pēc vēlēšanām viņš iebrauc saimniecības preču veikalā, nopērk ziepes, ielādē bagāžniekā un brauc pie upes mazgāties. Bija sajūta, ka esmu apliets ar kaut ko ķipīgu un riebīgu. Tajā pašā laikā dzīve iet uz priekšu. Es saprotu, ka tas bija kaut kādu konkurentu spēles elements. Nezinu visus šīs spēles elementus un spēlētājus. Ceru, ka tiesībsargājošās iestādes šo jautājumu līdz galam izpētīs, jo ir pārkāptas vairākas lietas – kāds to finansēja, kāds pasūtīja, izdomāja. Kāds paņēma un piesavinājās laikraksta “Kurzemes Vārds” logo, izdeva avīzi. Cilvēki apjuka, jo domāja, ka tas patiešām ir “Kurzemes Vārds”. Bet ikdienā par to nedomāju.

Vai Jūs politikā kaut kas spētu pārsteigt?
Ja Latvijas simtgadē pēc vēlēšanām mainītos valsts kurss, tas mani noteikti satricinātu. Latvija savu kursu ir noteikusi – uz neatkarīgu, demokrātisku un eiropeisku valsti, uz ES un NATO – un tā tam jāpaliek.

Kurš no nodokļiem pašvaldībai ir būtiskākais?
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nekustamā īpašuma nodoklis ir mazāka sadaļa, taču pietiekoši liela, lai risinātu Liepājā komunālos jautājumus. Tā ir daļa no investīcijām, ko ik gadu izlietot pilsētas mikrorajonu sakārtošanā, izglītībā, medicīnā, bērnudārzos, sociālajā sfērā.

Ja vienīgajam mājoklim atceltu īpašuma nodokli, ko tas nozīmētu pašvaldības budžetam?
Tas būtu populistiski, ja šādu nodokli atceltu. Tikpat labi kāds politiķis varētu teikt, ka var atcelt ienākuma nodokli. Gribu redzēt, kā tad var funkcionēt tādi veidojumi kā pilsētas, novadi vai valsts kopumā.

Pēc domes kalendāra var redzēt, ka katru nedēļu pirmdienās esat Rīgā un tiekaties ar Saeimu un valdību veidojošo partiju pārstāvjiem. Kādēļ ir svarīgas šīs iknedēļas tikšanās?
Ir jautājumi, kas pārkāpj pašvaldības kompetences, piemēram, aviācija un ar ostu saistīti jautājumi, kas ir Satiksmes ministrijas kompetence. Ekonomikas ministrijā ar ministru Arvilu Ašeradenu Liepājai jārisina Karostas industriālā parka elektropieslēguma jaudas nodrošināšanas jautājums. Es šādus piemērus varu minēt daudz.

Vai, mainoties ministriem, šīs sarunas neatgriežas nulles punktā?
Jā, man ir bijuši piemēri, kad vienu un to pašu jautājumu nākas risināt ar trijiem ministriem. Braucu un atkārtoti skaidroju problēmjautājumu, un paiet mēneši, kamēr nonāk pie risināšanas stadijas. Ne pilsētai, ne valstij nav izdevīgi, ja iestāžu amatpersonas bieži mainās, nav pēctecības.

Vai zināt, cik uz rokas saņem minimālās algas saņēmējs pēc nodokļu nomaksas?
Es, protams, tam sekoju līdzi un zinu. Iestājos par to, lai darba devējs, kurš maksā minimālo algu, apzinās atbildību pret iedzīvotāju, kurš, saņēmis algu, bieži vien vēršas sociālajā dienestā. Pilsētai nākas piedalīties šā darbinieka iztikas minimuma nodrošināšanā. Tajā pašā laikā saskaros ar uzņēmumiem, kuri ir attīstības periodā un šajā periodā nevar maksāt vairāk. Labi, ka valdība soli pa solim paaugstina minimālo algu. Ja paanalizētu pilsētas lielos uzņēmumus, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, secinām, ka tur darba algas jau ir cienījamas – vairāk nekā 900 un 1000 eiro. Biežāk mazās algas ir tekstiluzņēmumos.

Kuru no partijas biedriem un kuru no ģimenes ņemtu līdzi, “ejot izlūkos”?
Filozofisks un svarīgs jautājums. Saraksts būtu garš.
Ir svarīgi, lai apkārt ir cilvēki, kuriem var uzticēties. Dzīvoju pēc principa – labāk simts draugi nekā simts latu. Ir diezgan daudz cilvēku domes struktūrās, uzņēmējdarbībā, kas gadu gaitā ir veidojusies kā vienota komanda, kura strādā liepājnieku labā. Piemēram, uz “UPB” var paļauties. Uzņēmums nodarbina ap 1500 darbinieku, un tas ir ļoti nozīmīgi.
Arī no ģimenes nevaru nosaukt tikai vienu. Bet man ir pārliecība, ka vīrietis var veiksmīgi realizēties, ja viņam ir blakus sieviete, kas viņu atbalsta un izprot. Man ir paveicies ar dzīvesbiedri.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atjaunotās Latvijas mērs

Kategorijas