Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cīņa ar interneta tirgotājiem turpinās

VENDIJA PIKŠE

2018. gada 3. maijs 07:00

686
Cīņa ar interneta tirgotājiem turpinās

Kur pirkt auto – internetā vai dzīvajā? Tādu jautājumu sev uzdevis katrs auto pircējs. Kādreiz bija ierasta prakse doties uz autoplaci un kopā ar zinošu speciālistu izvēlēties braucamo, bet, parādoties interneta sludinājumu portāliem, auto pirkšana kļuvusi daudz vienkāršāka. “Kursas Laiks” devās pie autoplaču īpašniekiem, lai noskaidrotu, cik ļoti biznesam kaitē internets.

Starp godīgo un blēdīgo
Centrālā statistikas pārvalde saskaitījusi, ka šā gada 1. ceturksnī Latvijā reģistrētas 693 385 vieglās automašīnas. Pēdējo 20 gadu laikā automašīnu skaits ir būtiski pieaudzis. Šīs automašīnas nepārtraukti tiek pārdotas, pirktas un mainītas, ik pa brīdim atkal ievedot jaunas, lai papildinātu Latvijas iedzīvotāju autoparku.
Ilmārs Matisons auto tirdzniecībā ir kopš 1995. gada, bet no 2007. gada viņam pieder savs autoplacis Grobiņā – “Matisons auto”, kur tirgo dažādu marku braucamos. “Tajos gados gan uz ielām bija daudz mazāk mašīnu,” atminas I. Matisons. Uzņēmējs norāda, ka, laikam ejot, parādījušies ļoti daudzi auto tirgotāji – gan legāli, gan nelegāli. “Pret oficiāliem tirgotājiem man nekas nav iebilstams – viņi strādā oficiāli, maksā nodokļus un tirgo pārbaudītas mašīnas, bet vistrakākais ir ar sludinājumu tirgotājiem internetā, kur skaidri redzams, ka cilvēki nodarbojas nevis ar sava privātā auto pārdošanu, bet ar biznesu. Uzņēmumam jāatbild ar garantiju, patērētāju tiesībām un citām lietām, taču šāds tirgotājs internetā neatbild ne par ko,” stāsta I. Matisons. Šādu konkurenci auto pazinējs uzskata par negodīgu, jo nevar salīdzināt uzņēmēja ieguldīto darbu un atbildību ar negodprātīgu tirgotāju.
“Slīkušās mašīnas nav lielākā problēma šādās situācijās. Trakāk ir ar Anglijas pārbūvētajām mašīnām, zagtām mašīnām un atdzīvinātiem lūžņiem, ko šādi tirgo internetā,” populārākos piemērus, kur cilvēkiem sanāk iegrābties, pērkot auto internetā, min I. Matisons. Bieži var lasīt auto pārdošanas sludinājumus ar tekstiem: “braukusi tikai sieviete”, “rūpīgi kopts un lolots auto, kas izmantots tikai brīvdienās” vai “perfekts braucamais, kas neprasīs ieguldījumus”, tādā veidā mēģinot pievilināt un apmuļķot pircēju.

Izmanto iespēju aptaustīt
Lai arī pērkot automašīnu internetā, pastāv drauds iegrābties ne pārāk labā mašīnā, cilvēki to turpina darīt. “Skaidrs, ka katrs meklē mašīnu tā, kā viņam ir ērtāk, piemēram, pie galda, neizejot no mājas. Tā tas ir visā pasaulē. Tagad viss notiek caur internetu, telefonu, skatoties sludinājumus tur,” saprot uzņēmējs, bet joprojām ir cilvēku grupa, kas novērtē autoplača bonusu – iespēju aptaustīt un izmēģināt auto. “Šis bonuss, ka klients var atnākt, iekāpt mašīnā un patestēt, kāda tā ir, man ir dārgs,” saka I. Matisons un piebilst: “Šobrīd autoplacis ir patukšs, bet vispār 20 līdz 30 mašīnām jābūt, lai ir izvēle. Vienmēr būs tā: ja man būs melna mašīna, kādam vajadzēs sudraba; ja būs dīzelis, vajadzēs benzīnu; ja būs automātiskā ātrumkārba, noteikti vajadzēs mehānisko. Visas atvest nav iespējams,” pārliecinājies “Matisons auto” īpašnieks, bet par to viņš nebēdā, jo vienmēr ir iespēja atvest tādu auto, kā pasūta klients.
Savā biznesa pieredzē I. Matisons novērojis, ka pircēji pārsvarā dalās divās grupās – interneta pircēji un kinētiķi. “Ir tādi, kuri nekad nepirks internetā, jo viņiem obligāti vajag aptaustīt, iekāpt, apskatīt ar rokām. Ir arī tādi, kuri mierīgi var nopirkt internetā, nepieskaroties auto, un tie pārsvarā ir jaunieši. Protams, viņi redz mašīnu dzīvē pirkšanas brīdī, bet izvēle jau ir izdarīta internetā,” novērojis auto tirgotājs.

Spiests biznesu slēgt
Lai konkurētu ar ātro interneta pasauli, jāpieliek ļoti lielas pūles un ne vienmēr izdodas saglabāt auto tirdzniecības biznesu. To sapratis Aizputes novadā kādreiz tik populārais tirgotājs Mārtiņš Drulle un viņa uzņēmums “Mētra”, kas pēdējos gados spēkratus vairs netirgo, bet koncentrējas uz pārvadāšanas biznesu.
Savulaik uzņēmums spējis notirgot 100 automašīnas gadā. “Kurzemes reģionā es biju otrais, kuram parādījās pašam savs autovedējs. Divpadsmit gadu laikā atvedu kādas 1200 automašīnas – pa 100 mašīnām gadā,” stāsta M. Drulle. Auto ievesti no Vācijas, no uzticama dīlera, kurš tirgojis kvalitatīvus braucamos. “Vispopulārākais bija “Audi”, kas gan bija dārgāks, bet cilvēkiem patika. Arī servisa izmaksas viņam bija normālas, un vietējie servisi prata tādus labot. Atvedām arī daudz “Fiat” markas braucamos, kas cenā bija lētāki, tāpēc klienti varēja nopirkt jaunākus modeļus,” stāsta kādreizējais auto tirgotājs. Vasaras sezonā pieprasījums bijis tik liels, ka nācies uz Vāciju braukt pat divreiz mēnesī.
Bet kāpēc šā biznesa niša pārtrūkusi? M. Drulle to skaidro ar negodīgo konkurenci starp oficiāli reģistrētiem auto tirgotājiem un interneta tirgotājiem, kuri nemaksā nodokļus. “Man viss bija oficiāli, maksāju nodokļus, bet, ja pie manis mašīna maksā piecus tūkstošus eiro, tad neoficiālais pārdod par četriem tūkstošiem, jo nemaksā nodokli,” skaidro M. Drulle. Uzņēmējs stāsta, ka lauku reģionā vieglā auto cena reti kad paceļas virs pieciem tūkstošiem, parasti tā ir starp 2–3 tūkstošiem, tāpēc autoplača uzturēšana kļuvusi nerentabla. “Kad slēdzu placi un atstāju tikai pārvadāšanas biznesu, cilvēki vēl ilgi man zvanīja un prasīja mašīnas,” stāsta M. Drulle. Tomēr, lai arī šo tirdzniecības uzņēmumu neizdevās nosargāt, aizputnieks nemet plinti krūmos un jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas pārvadāšanas jomā, izīrējot autobusus un busiņus.

Pircēji vēlas garantijas
Cik dārgus braucamos cilvēki visbiežāk atļaujas, pērkot lietotus auto? I. Matisons šo gadu laikā apkopojis statistiku. “Ir kategorija, kas gatava pirkt par 1000 līdz 1500 eiro. Tā ir sarežģīta kategorija, jo šāds klients grib garantiju mašīnai, dīzeļmotoru un braucamo bez defektiem, kas īsti nav iespējams,” skaidro tirgotājs. Vidēja līmeņa pircējs aprobežojas ar 2000 līdz 3500 eiro vērtiem spēkratiem, apmēram saprotot, ko par šādu naudu var iegūt. “Ir kategorija, kas gatavi tērēt piecus tūkstošus eiro un domā, ka par tādu naudu nāk gandrīz jauna mašīna, un, protams, kategorija, kas gatavi maksāt 10 tūkstošus,” stāsta pārdevējs, kurš novērojis, ka problēmas ar auto pirkšanu rodas, jo cilvēki visbiežāk nezina, cik šādas mašīnas maksā jaunas. “Visi zina, ka “BMW” ir dārgs auto, bet kas katram ir dārgs? Patiesībā ir tā, ka jauns “BMW” maksā ne mazāk kā 35 tūkstošus un tas nemaz nav dārgākais modelis. Tātad viņa vērtība divos gados nevar nokrist līdz 10 tūkstošiem eiro,” skaidro I. Matisons un iesaka sākumā uzzināt, cik maksā jauns iecerētais modelis, lai saprastu, cik tāds varētu maksāt lietotā versijā.
Klientiem svarīga arī garantija, ko oficiāls lietoto auto tirgotājs var dot savai precei, tomēr, kā stāsta autoplača īpašnieks, tā esot problēma. “Cilvēkiem šķiet, ka es lietotu mašīnu varu pārdot ar garantiju, perfektu un vēl lētāk nekā internetā. Tad jau es būtu kā māte Terēze, ja tā varētu izdarīt,” smejas uzņēmējs, bet piebilst, ka visas tirgotās automašīnas tiek pārbaudītas, lai tās darbotos bez aizķeršanās. “Cilvēkiem ir svarīgi, ka es šeit būšu arī rīt un, ja kas, viņi varēs atnākt, tāpēc es nemainu uzņēmuma nosaukumu, lai mani zina,” skaidro
I. Matisons.

Ko labāk – dīzeli vai benzīnu?
Bezgalīga ir cīņa starp automīļotājiem, kad runa ir par izdevīgumu starp benzīna vai dīzeļdzinēja motoriem. Arī I. Matisons ikdienas darbā novērojis, ka cilvēku uzskati un pieņēmumi stipri atšķiras. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas dati vēsta, ka šobrīd Latvijā 247 085 tūkstoši vieglo automašīnu ir ar benzīna motoriem, bet 393 871 tūkstotis jeb 56,8% no visām reģistrētajām vieglajām automašīnām ir ar dīzeļdzinējiem. “Jā, Latvijā ir liels dīzeļmotoru īpatsvars, bet es uzskatu, ka nākotnē tomēr vairāk nāks atpakaļ uz benzīna motoriem. Kas būs ar elektroauto? Tie, manuprāt, vēl ir pārāk tālu no mums,” uzskata autoplača īpašnieks.
Ko labāk izvēlēties pircējam? Uzņēmējs skaidro, ka viss atkarīgs no mērķa – ja cilvēks ikdienā nobrauc lielus attālumus, tad vērts iegādāties dīzeļdzinēja auto. “Daudz braukt nenozīmē 10 tūkstošus kilometru gadā, tur vajag vairāk. Dīzelim ir jābrauc, lai tīrītos, piemēram, gabaliņš no Liepājas līdz Grobiņai, kur ir 10 kilometri, ir par maz, lai dīzelis kārtīgi uzsiltu un sāktu attīrīties,” iesaka autopazinējs. Tiem, kuriem ikdienā jāmēro mazi attālumi, izdevīgāk būs benzīna motors, jo tā remonts standarta situācijā nebūs tik dārgs kā dīzelim. “Tomēr jāsaprot, ka, pērkot benzīnu vai dīzeli, ne viens, ne otrs galu galā nebūs lētāks,” skaidro I. Matisons, jo jebkura mašīna prasīs ieguldījumu, lai uzticīgi kalpotu īpašniekam.