Tēju piedāvājumu paceļ jaunā līmenī

2018. gada 3. maijs 07:00

241

Gaviezniece Marika Redoviča ar savu projektu “Zāļu tējas vizuāli pievilcīgā un ērtā iepakojumā” konkursā “Laukiem būt!” ieguvusi 3. vietu. Viņa startēja kategorijā “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana (tai skaitā mājražošana un maza apjoma pārtikas pārstrāde)”. Izstrādātā un realizēt aizsāktā biznesa ideja, mērķtiecīgi kopta, var pārtapt nopietnā lauku biznesā.

Vāc pļavā un audzē dobē
M. Redoviča studējusi grafisko dizainu Liepājas Universitātē un domājusi, par kādu tēmu rakstīt bakalaura darbu. “Tieši tad man un maniem draugiem aktuāla bija problēma, kur glabāt ievāktās zāļu tējas.” Papīra maisiņi šķituši neērti un plīstoši, no kastītēm birst ārā pa stūriem, burkas – smagas un laiž cauri gaismu, kas pasliktina tējas kvalitāti. Meklējot internetā citu risinājumu, ieraudzījusi cilindrisku, ar vāciņu noslēgtu kartona trauciņu. Pasūtījusi 40 šādus trauciņus un izveidojusi tam vizuālo dizainu. Uzlikts arī sauklis “Ir nozīme tam, ko tu dzer”, jo maisiņos fasētajās tējās esot daudz aromatizētāju, krāsvielu un citu ķīmisku sastāvdaļu.
Tā vispirms radusies produkta forma, tad domāts par saturu. Tējas M. Redoviča iecerējusi vākt gan dabā, gan audzēt. Apkārt viņas lauku mājai Gaviezē ir septiņi hektāri zemes. Tīrajās pļavās tējas augot griezdamās – pelašķi, āboliņš, madaras. Citus tējas augus jauniete iesējusi – asinszāli, piparmētras, salviju, kumelītes, kliņģerītes, citronmelisu, baldriānu, krūzmētru un ehināciju. Sēklu iegāde nav bijusi vienkārša. “Staigāju pa visiem veikaliem, vairākas, piemēram, asinszāli, baldriānu un ehināciju, bija grūti atrast.” Talkā ņemti arī interneta veikali.
Raudene tā savairojusies kādas radinieces dārzā, ka pietiek visiem apkārtējiem.
Tēju ražošana M. Redovičai šķiet pašsaprotama – iesēj, novāc, izžāvē, sasmalcina un iepako.

Ieaudzina vecvecāki
Nelielos daudzumos tējas augus izžāvēt nav bijis problēmu, bet lielākiem apjomiem vajadzēs ne tikai lielāku telpu, bet arī iekārtas – mitruma nosūcēju u.c. Žāvētavu iecerēts šovasar iekārtot par konkursā iegūto naudas balvu. Tajā jāuztur sauss gaiss un vienmērīga temperatūra. “Pētīšu, kā efektīvāk panākt labāko rezultātu.”
Tējas tiks fasētas gan tīras, gan miksētas. Tīras noteikti būšot raudene, piparmētra, ķimenes. Jauktajām jau doti daži nosaukumi – “Rīta tēja”, “Vakara tēja”, “Spēka tēja”, “Miera tēja”. Receptūru veido pēc izlasītiem ieteikumiem. “Mans mērķis ir veicināt zāļu tēju lietošanu ikdienā, nevis tikai tad, kad esi slims.”
Pagaidām šo nodarbi jauniete sauc par savu hobiju. “Man ļoti patīk uzturēties dabā, atklātā laukā zem saules vai parušināties pa zemi. Nepatīk ilgstoši uzturēties tumšā kabinetā.” Vislabāk esot laiku sadalīt. Pašlaik M. Redoviča strādā par lietvedi Liepājas tiesā, bet vakarus un brīvdienas pavada laukos. Staigā pa pļavām, organizē draugiem pārgājienus. Šajos gājienos, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, arī tiek ievākti tējas augi.
Jauniete atklāj, ka mīlestību pret dabu un augiem ieaudzinājuši vecvecāki. Vectētiņš Ezerē bijis gladiolu kolekcionārs, meitene līdzējusi tās ravēt un pārdot. Savukārt omīte vākusi tējas augus. “Man iepatikās, un tagad turpinu to darīt savādākā veidā.”
Otra M. Redovičas aizraušanās ir peonijas, to šķirņu skaits pie viņas mājās sasniedzot 40. Tās plānots piedāvāt veikaliem, kāzu rīkotājiem.

Konkurence nebaida
Piedalīties konkursā ieteicis drauga draugs, kurš iepriekš pats to mēģinājis. “Piedalīties apmācībās – man tieši to vajag! Man trūka zināšanu uzņēmējdarbībā.” Mācības pirms konkursa jauniete raksturo kā ideālas, arī vēl pēc finālpasākuma bijušas lekcijas pie izciliem biznesa un personības izaugsmes treneriem. “Biju ļoti iedvesmota.” Tāpēc esot žēl, ka šim konkursam piesakās maz cilvēku. Liepājā sākumā bijuši ap 20 dalībnieku, no tiem līdz savas biznesa idejas prezentācijai tikuši četri, bet uz finālu aizbraukusi tikai M. Redoviča.
Pirmos 40 trauciņus ar tēju jauniete piedāvājusi veikalam “Ideju bode” Liepājā, pēc pāris dienām tā vadītāja zvanījusi, vai nevar atvest vēl – visi izpirkti.
Saņēmusi ieteikumus tējas traukus mēģināt realizēt tūrisma objektos, piemēram, Karostas cietumā, kā arī internetveikalos. Uz “Dizaina tirgu” Rīgā cilvēki ejot ar mērķi nopirkt ko tādu, kas atšķirīgs no lielveikalu produkcijas. Noieta niša varētu būt arī korporatīvās dāvanas – līgums ar konkrētu uzņēmumu par noteikta skaita prezentu sagatavošanu atbilstoši pasūtītāja vēlmei.
Plāno piedāvāt arī tējnīcām un kafejnīcām, kā arī brīvdabas festivālos – piparmētru tēja būtu labs atspirdzinātājs pēc nakts ballītes. Interesi izrādījis “Amatnieku nams” Jelgavā. “Tagad tikai jāražo!”
Jauniete, protams, pamanījusi, ka konkurence tēju piedāvājumā ir liela, bet tā viņu nebaidot.

Palīdz radu saime
Par savu trumpi M. Redoviča sauc trauku, kuru var no jauna uzpildīt ar tēju vai izmantot kādam citam mērķim. Viņa stāsta, ka līdzšinējais tējas trauka dizains pašai vairs nepatīk, tāpēc strādā pie jauna, izsmalcinātāka. Pati virpo māla traukus, arī tiem ticis uzņēmuma logotips. Un lolo sapni par savu keramikas un glezniecības darbnīcu līdzās augu žāvētavai. “Man patīk dažādība.”
Jauniete piedzīvojusi arī situāciju, kad viss šķiet iestrēdzis un apnicis. Tad esot jāuzsāk kas jauns. “Grūti ir uzsākt, bet, ja sāc, tad ir gandarījums.”
M. Redoviča pieļauj, ka hobijs var pārtapt nopietnākā uzņēmējdarbībā. “Ja pieprasījums būs liels, noteikti paplašināšu apjomu un dažādošu sortimentu.” Pašlaik daudz palīdz radu saime, kas regulāri sanāk uz ģimenes pusdienām. Ar laiku, iespējams, būšot jāalgo sezonas strādnieki.
Dažbrīd esot tā kā kauns sacīt, kāda ir viņas biznesa ideja, varbūt nosaukšot viņu par “tēju tantiņu”. “Bet to var pacelt jaunā un savādākā līmenī.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tēju piedāvājumu paceļ jaunā līmenī

Kategorijas