Veido Jūrtakas maršrutu

2018. gada 3. maijs 07:00

Iet pārgājienos domubiedru kompānijā vai vienam, īpaši gar jūras malu, pēdējos gados kļuvis ļoti populāri – līdzīgi kā braukt garās ekskursijās, minoties ar velosipēdu. Lai kājāmgājēji un ekstrēmākie velobraucēji pārvietošanās laikā saņemtu informāciju par savu atrašanās vietu un varētu orientēties, Rucavas novada Papē notika viens no Jūrtakas maršruta marķēšanas pasākumiem, ko rīko Kurzemes plānošanas reģions, lai atbalstītu un ieguldītu piekrastes tūrisma attīstībā.

Vairāk nekā tūkstoš kilometru
Tūrisma maršrutu iezīmēšana iekļauta projektā “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”, kas tiek īstenots Igaunijas–Latvijas programmā. Mērķis ir izveidot pārgājienu maršrutu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. Plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 kilometru un tas iekļausies Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā.
Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica stāsta, ka maršrutu nepieciešams iezīmēt, jo ne vienmēr, ejot pārgājienā gar jūras krastu, iespējams iet tikai pa smilšaino pludmali vien. “Priekšā var būt dažādi šķēršļi. Piemēram, Papes gadījumā ir kanāla ieteka jūrā. Tas nozīmē, ka šķērslim jāapiet apkārt – jāiznāk līdz Papes kanālam un tad, sekojot norādēm, jāapiet apkārt kavēklim, lai dotos tālāk,” skaidro A. Petkēvica. Jūras malā var būt arī kāds cits objekts, kurš kavē gājējam iet tikai gar jūras krastu. Piemēram, tā var būt kāda upe, māja, osta, stāvkrasts vai kas cits. Brīdī, kad pārgājiena dalībnieks saskaras ar šādu situāciju, viņš varēs vadīties pēc marķējumiem.
Marķēšana nozīmē maršruta iezīmēšanu dabā ar krāsu un uzlīmju palīdzību. Pilsētā izmanto īpaši izturīgas uzlīmes, bet ārpus blīvi apdzīvotām vietām maršrutu iezīmē ar krāsas trafaretiem – balti-zili-baltu kvadrātu, kas uzkrāsots uz redzamiem objektiem, un vietās, kur jāpagriežas, bultas, skaidro projekta koordinatore Aija Neilande. Papildus marķējumiem plānots uzlikt arī informatīvas zīmes par tuvumā esošu apdzīvotu vietu, ciematu un tajos pieejamām ērtībām, piemēram, nakšņošanas, ēšanas un iepirkšanās, atpūtas iespējām, apskates objektiem. “Tādēļ Jūrtakas maršruta marķēšana ir arī ar mārketinga mērķi – popularizēt jūras krastā pieejamo tūrisma piedāvājumu,” norāda A. Petkēvica.

Lai neapmaldītos piekrastē
“Zināms, ka bieži vien tūrists, kurš iet ar kājām, arī visu laiku neiet strikti pa maršrutu taisnā virzienā – viņš pa ceļam kādā posmā dodas iekšā kādā ciemā, pilsētā, mežā, kas nu netālu no jūras krasta vai cieši blakus tam atrodas. Piemēram, Igaunijā ir vairākas vietas, kur maršruts ieved dziļi mežā. Daudziem tūristiem, ieejot pirmo reizi kādā nepazīstamā apdzīvotā vietā, pastāv risks apmaldīties, lai arī jūra ir turpat blakus. Īpaši liela tendence apmaldīties ir pilsētniekiem, kuri īpaši nemīl doties dabā, līdz ar to neorientējas apvidū,” zina stāstīt projekta vadītāja, minot vēl vienu iemeslu, kāpēc šāda marķēšana nepieciešama.
Marķēšana notiek ar īpaši noturīgu krāsu. Vispirms krāsojamā vieta tiek nokasīta ar skrāpi, pēc tam pielikts trafarets un uzzīmētas baltās joslas, tad brīvo laukumu aizpilda ar tumši zilu krāsu. “Tā ir Jūrtakas vizītkarte – ceram, ka tā kļūs tikpat atpazīstama kā citi pasaulē populāri pārgājienu maršruti ar saviem simboliem,” pauž A. Petkēvica. Viņa piebilst, ka ir svarīgi, lai visi apzīmējumi būtu vienāda izmēra, jo “cilvēkam ir tāda daba, ka viņi lielāku vai mazāku izmēru var uztvert par pavisam kaut ko citu”.
“Pilsētā un ciemos līmējam uzlīmes, jo nav tik daudz atļauto un pieejamo objektu, ko varētu apkrāsot,” saka A. Neilande. Uzlīmes ar atstarojošiem elementiem izgatavo firma, kas ražo ceļa zīmes. Tās ir īpaši izturīgas – kalpos vismaz 15 gadus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Veido Jūrtakas maršrutu

Kategorijas