Būvniecība kāpās – sodi, kārtība un likumu robi

2018. gada 10. maijs 07:00

120

Būvniecība kāpās – sodi, kārtība un likumu robi

Valsts vides dienesta pārstāvis Andris Junkurs norāda, ka īpašniekiem ērtāk būtu izlasīt Aizsargjoslu likumu un darīt visu likumīgi, arī tā varot panākt krietni daudz

Pēc raksta “Jo tuvāk jūrai, jo labāks atpūtas piedāvājums” šā gada 12. aprīļa “Kursas Laikā” Valsts vides dienests (VVD) konstatējis pirmos pārkāpumus īpašumā “Skrablas” Rucavas novada Nidā. Ne visi “Kursas Laika” novērotie būvniecības paraugi kāpās traktējami kā piekrastes kāpu aizsargjoslas apbūves pārkāpumi, tomēr paredzams, ka dienests, apsekojot objektus, pārkāpumus var komentēt vēl, “Kursas Laikam” atklāj VVD Liepājas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs.

Atjaunos dabisko zemsedzi
“Kursas Laiks” jau rakstīja, ka īpašumā “Skrablas”, kas pieder kādai juridiskai personai, atpūtniekiem tiek piedāvāts pērties baļļās, kas atrodas kāpu korēs. Mazliet aiz kāpas izveidots prāvs betonēts laukums, bet tālāk slejas pusotra stāva jaunbūve.
A. Junkurs laikrakstam apstiprina, ka īpašnieki reģistrējuši būvniecības projektu un mēģinājuši saņemt atbilstošas atļaujas. “Celt ēku viņiem ir tiesības. “Skrablas” ir īpašums, kur kādreiz atradās vairākas būves, un jaunbūve šobrīd izveidota uz bijušas ēkas pamatiem – šeit viss ir kārtībā. Savukārt par baļļām un betonēto laukumu ir pārmetumi. Baļļas atrodas tauvas joslā, kurā nekam nevajadzētu būt. Savukārt laukums ir iebetonēts patvaļīgi, nesaskaņojot būvniecības projektā. Īpašnieks apgalvoja, ka nav zinājis, ka šādu lietu nedrīkst realizēt bez projekta. Viņi jau šobrīd ir apņēmušies laukumu renovēt un atjaunot dabisko zemsedzi, bet baļļas jau novāktas. Protams, tas neatbrīvo no administratīvā soda,” saka vides speciālists.
Precīzu soda apmēru A. Junkurs vēl nenosauc. “Sods noteikti būs, visi objekti ir fiksēti fotogrāfijās un ieprotokolēti, tomēr ņemsim vērā arī to, ka īpašnieks cenšas visu vērst par labu.” Patlaban panākts labākais iznākums, jo īpašnieks pats atgriež visu sākotnējā stāvoklī.

Atpūtas nami “savējiem”
“Skrablas” neatrodas Nidas ciema robežās, tāpēc viss pilnībā atrodas krasta kāpu aizsargjoslā. “Šajā īpašumā pārklājas visas atbildības. Gan īpašnieka atbildība, pašvaldības atbildība, mūsu atbildība, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes atbildība, jo īpašums ir dabas parka teritorijā. Īpašnieks ir veicis vairākus saskaņojumus. Šajā vietā, kas nav pašvaldības teritorijas plānā un nav noteikta kā tūrisma un rekreācijas zona, cilvēks drīkst veidot dzīvojamo māju un celt vēl māju uz esošiem pamatiem. Ir lietas, kas viņam, no likumdošanas viedokļa, nav liegtas. Ir atpūtas māja saviem viesiem, ir ziemas dārzs. Tajā pašā laikā tūrisma bizness šajā vietā teorētiski nevarētu būt,” uzsver A. Junkurs.
19. aprīlī “Kursas Laiks” rakstā “VID uzrauga viesu namu sludinājumus” jau vēstīja par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paveikto, uzraugot tūrisma biznesu Kurzemes piekrastē. Līdztekus panākumiem parādījās arī problēmas – ne visi VID uzrunātie cenšas reģistrēt tūrisma biznesa uzņēmumu.
Jēdziens “saviem viesiem” ir gluži kā aizsegs daudziem dienestiem – ne tikai dabas sargiem, bet arī VID. Vietējie iedzīvotāji smejas: “Tie “savi viesi” viņiem ir simtos!” Tajā pašā laikā mājaslapā “Piejuras.lv” pie daudziem sludinājumiem izmitināt viesus parādās piebilde: “Runājot tieši ar īpašnieku, cena zemāka.” Sadzīviski tas nozīmē, ka iespējams maksāt bez čeka, tā “Kursas Laikam” izskaidroja kāds tūrisma biznesā strādājošs uzņēmējs.
Palīgēku, kas legāli tiek būvētas kā nelieli atpūtas namiņi ap kādu dzīvojamo māju, kurai ir vēsturiski pamati, nereti ir vairāk nekā rokai pirkstu. Šādi piemēri atrodami visā piekrastē no Nidas līdz pat Grīnvaltiem pie Liepājas, kā arī Šķēdē un tālāk Pāvilostas virzienā, par to “Kursas Laiks” pārliecinājies uz vietas. Šis vienlaikus ir gan likumīgs veids, kā kaut ko būvēt piekrastes kāpu aizsargjoslā, gan veids, kā veikt nelegālu vai puslegālu tūrisma uzņēmējdarbību.
“Nodokļi vairs nav mūsu darbības lauciņš. Ir pieprasījums un ir piedāvājums, cilvēki darbojas. Vairumā gadījumu būvniecības jomā to dara likumīgi. Nereti pēc projekta realizācijas īpašnieki izdomā savu pagalmu labiekārtot papildus, un tā ir lieta, kurai ir visgrūtāk sekot, jo pārbūve un papildinājumi notiek jau pēc projekta nodošanas ekspluatācijā,” jautājumu par daudzu palīgēku būvniecību Kurzemes piekrastē komentē A. Junkurs.

Trīs veidu aizsargjoslas
Lietas, par kurām iedzīvotājiem būtu jāsatraucas, noteiktas Aizsargjoslu likumā – tajā definētas vairākas aizsargājamas zonas. Pirmkārt, noteikts, kas ir Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjosla, kas ir piekrastes aizsargjosla, kas ir Baltijas jūras tauvas josla. “Visproblemātiskākā ir Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjosla, jo tā skar konkrētas īpašumu tiesības. Tā ir ne mazāk kā 300 metru no pirmās veģetācijas sākuma līnijas kāpās. Vietās, kur ir stāvkrasts, kāpu aizsargjosla tiek mērīta no stāvkrasta kores. Ciemos pašvaldībām ir tiesības noteikt šo joslu ne mazāku kā 150 metru. Šī robeža ir fiksēta pašvaldību teritoriju plānos,” skaidro vides speciālists.
Otra, daudz stingrāka ierobežojumu zona ir Baltijas jūras tauvas josla, kas ir 10 metrus plata. Faktiski arī šī josla bieži vien sākas no pirmās veģetācijas punkta, tomēr likumā tā definēta kā josla, kas sākas no bangu vistālākās darbības vietas. “Cik tālu jūra aiziet, mēs varam redzēt dabā – tā ir vieta, kur sāk veidoties kāpas, kuras viļņi vairs neizskalo. No šīs vietas skaitām 10 metrus,” paskaidro A. Junkurs.
Tauvas josla pēc būtības ir paredzēta cilvēku kustībai. Tai jābūt brīvi caurstaigājamai, un vienīgais, kas tiek pieļauts, – stāvēšanai var būt novietoti peldlīdzekļi, zvejnieku krastā izvilktās laivas. Tauvas josla paredzēta robežsargu brīvai kustībai, arī glābējiem. Šī josla parasti ir iezīmēta privātīpašnieku zemju robežplānos. Konkrētajā gadījumā par īpašumu “Skrablas” pārmetums ir par baļļām, kas atradās tauvas joslā. Tās jau esot novāktas.

Žogi un dzīvojamie vagoni
A. Junkurs norāda vairākus piemērus, kas, no likuma viedokļa, varētu būt sodāmi, tomēr jautājums ir – vai tiešām tas nepieciešams? Piemēram, “Skrablās” tauvas joslā atrodas vecs klūgu žogs. “No vienas puses, tas ir žogs un tam nevajadzētu tur atrasties, bet, no otras puses, tas netraucē pārvietošanos, ir viegli pārkāpjams un daļēji aiztur smilšu pārvietošanos tālāk īpašnieka pagalmā. Es nedomāju, ka visur ir vajadzīga tik strikta pieeja,” vērtē Vides dienesta pārstāvis.
Arī citviet, viņaprāt, pieļaujamas atkāpes no stingra likuma burta. Minot Grīnvaltu ciema piemēru, kur kāpās atrodas metāla sieta žogs, A. Junkurs pieļauj iespēju, ka šis veidojums tur ir jau ilgi un, iespējams, neviens no pašreizējiem īpašniekiem nav vainojams pie tā uzstādīšanas, kā arī to, ka žogā paredzētas vietas nokļūšanai pie jūras. Savukārt piemēri Jūrmalciemā, kur ilgstošā laika periodā īpašumā parādījušies metāla sieta žogi un bruģētas taciņas, esot vēl jāpapēta.
“Tie ir tā saucamie uzlabojumi īpašnieka pagalmā. Vai katrā gadījumā būtu jālūdz īpašniekam taciņas izjaukt? Ja šeit ir cilvēku kustība, tad taciņas tik un tā tiks izbradātas. 1,70 metrus augstais žogs ir jāizvērtē, bet taciņas varētu palikt,” pieļauj kontrolieris.
Runājot par dzīvojamajiem vagoniņiem, A. Junkurs uzsver, ka ir atsevišķas pašvaldību paredzētas vietas, kur tos drīkst izvietot, bet kur tas liegts. “Tajās vietās, kur pašvaldība paredzējusi dzīvojamo vagoniņu izvietošanu, tas ir likumīgi. Sabiedriski pieejamas vietas, pašvaldības teritorijas, valsts zemes – tur nevarētu būt izvietoti furgoniņi vai pagaidu būves,” norāda speciālists.

Tiesā nevar pierādīt
VVD zaudēja prāvu par noteikto administratīvo sodu “kuģa-mājas lietā”. Īpašniekam ir izdevies atrast veidu, kā tauvas joslā novietot objektu, kas juridiski ir būvniecības stadijā esošs pontons, bet praktiski – atpūtas māja. Principā jau likumdevēja līmenī ir atzīts, ka likumos bijis robs, tomēr tas nemaina esošo kārtību. Uz “Kursas Laika” jautājumu, vai eksistē vēl šādi piemēri, A. Junkurs atbild apstiprinoši. “Viens no skaļiem gadījumiem ir tepat Šķēdē. Īpašnieks izcirta mežu, ierīkoja ceļu, to attaisnojot ar meliorāciju, lai gan patiesībā mērķis bija biznesa attīstība. Nekāds mežs tur neslīka. Mēs to nevarējām pierādīt, jo tas skar ne tikai mūsu dienesta kompetenci. Tiesvedību par administratīvo sodu zaudējām. Šobrīd cenšamies panākt, lai tiktu mazināts kaitējums dabai, bet, kādas būs sekmes, nezinu. Šis gadījums ir sensitīvs, un plašāk par to runāt nevajadzētu.”
Speciālists norāda, ka īpašniekiem ērtāk būtu izlasīt Aizsargjoslu likumu un darīt visu likumīgi, arī tā varot panākt krietni daudz.
Jautāts par tiem zemes īpašniekiem, kuri mantojot kompensācijas kārtībā saņēmuši zemesgabalus bez esošiem pamatiem krasta kāpu aizsargjoslā vai dabas parkā un šobrīd nevar savā dzimtenē uzbūvēt māju, A. Junkurs atzīst, ka arī šī ir likumu nepilnība, tomēr skarbi piebilst: “Viņiem nav paveicies!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Būvniecība kāpās – sodi, kārtība un likumu robi

Kategorijas