Dakteris Andris Kalns izglābj stirnas bērnu

2018. gada 17. maijs 07:00

711

Dakteris Andris Kalns izglābj stirnas bērnu

Dakteris Andris Kalns: Latvijā ir jābūt vietai, kur rūpējas par bezpalīdzīgiem, nelaimē nonākušiem meža dzīvniekiem
Stirniņa Bembija šajā pasaulē ieradās 4. maijā, kad viņas mammu, šķērsojot lielceļu Rīga–Liepāja, aptuveni 50 kilometrus no Liepājas notrieca mašīna. Sadursme bija liktenīga stirnai un nepatīkama mašīnā sēdošajiem, tomēr stirnas bērns bija dzīvs un mašīnā esošais ārsts Andris Kalns mazuli glāba. No ceļa tika aizvākts pieaugušās stirnas līķis, tomēr par dzīvo mazuli intereses nevienam nebija, tādēļ ārsts viņu nogādāja savās mājās.

Pārkāpj likumu, jo citādi nevar
“Es zinu, ka meža dzīvnieku mājās ņemt nedrīkst. Likums to aizliedz. Esmu daudz lasījis un zinu, ka stirnēni pirmajās nedēļās gaida savu mammu, tādēļ viņus nevajag ņemt mājās. Manā gadījumā bija skaidrs, ka stirnas mammas vairs nav. Ja atstāšu viņu ceļmalā kaut uz stundu, tad mazā dzīvībiņa izdzisīs un nekas vairs nebūs glābjams. Man viņa bija jāved mājās. Es citādi nevarēju rīkoties, jo tad es nebūtu es pats,” stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas onkologs Andris Kalns.
Aizliegums sagūstīt un turēt nebrīvē savvaļas putnus un zīdītājus noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā. “Likumi dažkārt visu neparedz un atsevišķos gadījumos nonāk pretrunā viens otram. Tiesa, stirnu mazuļus nevajag ņemt mājās, bet šis ir īpašs gadījums. Likums arī noteic, ka cilvēks nevar atstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī. Tajā pašā laikā ir zināms, ka meža zvēriem patversmes Latvijā nav. Ne pie mums Līgatnē, ne Latvijas Zooloģiskajā dārzā nav pietiekami vietas, lai spētu visiem palīdzēt. Institūcijas nereti mēģina novērsties, jo nav jau, kur nogādāt ievainotus vai nelaimē nonākušus meža dzīvniekus. Arī šajā gadījumā stirnēns būs jādod kādiem cilvēkiem, kuri par viņu parūpēsies pirmos mēnešus, kamēr varēs atlaist savvaļā,” “Kursas Laikam” atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienības “Līgatnes dabas takas” vadītāja Inta Lange.
“Es ziņoju gan policijai par notikušo negadījumu, gan mežniecībai par esošo situāciju. Līķi no ceļa aizvāca, bet par dzīvo mazuli tūlīt neviens negribēja rūpēties. Turpat ceļmalā atstāt nozīmēja drošu nāvi stirniņai, to sapratu kā ārsts. Nekas jau cits neatlika kā ņemt viņu mājās,” stāsta A. Kalns.

Pateicas ģimenei un vetārstiem
Mājās ārstam ir vesela mediķu atbalsta grupa. Sieva Sanita ir ārsta palīdze, arī sievasmāte ir mediķe.
Lielākā problēma sākotnēji bijusi sagādāt stirnēnam atbilstošu pārtiku un gumijas pupiņu zīdīšanai. No kolēģiem veterinārārstiem A. Kalns uzzinājis visu nepieciešamo. Apklaušinājis visus, kurus pazinis – tie, kuri neorientējas meža zvēru specifikā, norādījuši tālāk uz to, kurš zina. “Liels viņiem paldies par sniegto informāciju, jo īpaši paldies Grobiņas veterinārārstam Gatim Kalniņam par sniegto palīdzību! Dzīvniekiem jau nevar dot tos pašus preparātus, ko cilvēkiem. Daži var būt kaitīgi vai pat nāvējoši. Kazas pienu sadabūjām samērā ātri, bet atbilstošu pupiņu barošanai izdevās atrast veterinārajā aptiekā Liepājā,” atceras dakteris.
Viņš atzīst, ka bez sievasmātes palīdzības nebūtu ticis galā, jo abi ar sievu strādā, taču darbalaikā Bembijai vajadzīga pastāvīga aprūpe gluži tāpat kā cilvēka zīdainim. Bembija jābaro ik pēc trīs stundām, naktī jāceļas vismaz divas reizes.
Pirmās dienas viss gājis gludi, Bembija izskatījusies labi, tomēr 9. maijā stirniņai kļuvis sliktāk. “Viņa necēlās. Sākās spazmas. Veicām masīvu perorālu un intravenozu terapiju. Protams, saziņā ar veterinārārstiem. Viss izdevās, un viņa atlaba. Tas noteikti nebūtu iznācis, ja blakus nebūtu Sanitas. Tikai viņa spēj notrāpīt adatu tik smalkā vēnā, es to nebūtu varējis,” stāsta ārsts.
“Kursas Laikam” ierodoties A. Kalna dzīvoklī, varēja apjaust patiesos darba apjomus. Par to liecināja kumode, kas apkrāmēta ar intravenozās barošanas pudelēm, preparātiem un dažādiem imunitātes stimulantiem. Krīze jau garām, tomēr viss bija turpat pa rokai. “Jūs nevarat iedomāties, cik lielu gandarījumu man sniedza viņas izglābšana. Tas dod ļoti daudz man kā ārstam un cilvēkam,” atzīstas A. Kalns.
“Šāds gadījums, kad mazulis izdzīvojis pēc mātes nāves, Latvijā laikam būs pirmais. Es pagaidām nezinu līdzīgus precedentus. Kopšanu noteikti apgrūtina tas, ka nav mātes piena,” “Kursas Laikam” atzīst I. Lange.
A. Kalns, jautāts par Bembijas barošanu ar kazas pienu, norāda, ka pienam pievieno imunitāti pastiprinošus preparātus, kas kompensē mammas piena trūkumu.

Brauks uz Līgatni
“Katru dienu uz Latvijas ceļiem tiek savainots kāds meža dzīvnieks. Par to nav pieņemts runāt, jo visbiežāk pieņem lēmumu izbeigt dzīvnieka ciešanas. Ievainotos dzīvniekus neviens nepieņem. Zoodārzā jau ņem tikai veselus dzīvniekus. Tepat Kalvenē, Zoodārza filiālē, nav tādu resursu, lai koptu slimus un ievainotus dzīvniekus,” “Kursas Laikam” atzīst Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Indulis Sarma.
Ir patversmes mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem, taču meža zvēru liktenis pēc ceļu satiksmes negadījuma pēc būtības ir izšķirts, ja vien kāds neiejaucas lietu kārtībā.
I. Sarma neslēpj, ka dakteris A. Kalns nonācis likumu krustcelēs, bet, no morāli ētiskā viedokļa, viņa rīcību slavē. “Šis ir bezprecedenta gadījums, kad jaundzimis stirnēns izdzīvo pēc avārijas. Galvenais – lai meža dzīvnieks netiek audzēts mājās un tur nepaliek, jo to gan likums nepieļauj,” uzsver mežu speciālists.
A. Kalns pēc “Kursas Laika” ieteikuma sazinājies ar “Līgatnes dabas taku” vadību, un ir panākta vienošanās – līdzko stirniņa varēs ēst zāli, tā mēros ceļu uz Līgatni.
“Pēc Jūsu vizītes Bembijai kļuva sliktāk. Tagad atkal viss ir labi. Viņas veselība vēl nav stabila. Ir jāsaprot, ka šī jaunā dzīvībiņa vēl ir ļoti trausla un pagaidām nav citas izvēles kā turēt viņu mājās. Man piedāvāja viņu nogādāt Jelgavas veterinārajā klīnikā, tomēr arī tur nav nakts dežūru, kas nozīmē, ka pa nakti Bembijai aprūpes nebūs. Vēl dažas nedēļas viņai būs jādzīvo tepat pie datorgalda. Tā būs vislabāk,” uzskata A. Kalns.

Rūpes par dzīvniekiem – ikdiena
Paralēli savai ārsta praksei A. Kalns rūpējas par dzīvniekiem, cik vien viņa spēkos. Patlaban viņa mājās dzīvo kucīte Sofija, kura paņemta no Jelgavas dzīvnieku patversmes. Arī par viņu sākumā bijušas aizdomas, ka neizdzīvos, bet “Kursas Laiku” viņa sagaida, priecīgi luncinot asti. Blakus viņai kucīte Mia. Kaķi Maksi A. Kalns ielaidis pie sevis ar sastrutojušu aci. Tagad Maksis vesels un suņus atgaiņā, neizlaižot nagus.
Pie mammas lauku īpašumā dzīvo kucīte Zuze. Arī viņu sākotnēji pieņēmis A. Kalns. “Kad aizbraucu pie mammas, Zuze mani sagaida un tad klausa tikai mani,” smejas ārsts.
Ziemā A. Kalns aprūpējis gulbi. “Paldies vetārstiem par palīdzību! Pavasarī viņš aizlaidās.” Vēl viņš izglābis kaiju ar lauztu spārnu. Tagad tā dzīvojot pie mammas pilnīgi patstāvīgu dzīvi.
“Esmu glābis arī vārnas. Viena bija pilnīgi bez dzīvības pazīmēm. Kamēr domāju par neiroloģiju un nepieciešamajām zālēm, atlaba. Tik uzticīgu putnu nekad neesmu redzējis.”

Trūkst valstiskas domāšanas
Uzskaitot savus dzīvnieku glābšanas darbus, A. Kalns uzsver – tā nav lielība, bet gan norāde uz faktu, ka Latvijā nav pienācīgas aprūpes ievainotiem dzīvniekiem. “Ir Rietumvalstis, kur dzīvniekiem ir paliatīvā aprūpe. Suņi ar trīs kājām piedalās sacensībās un ieņem godalgotas vietas. Par meža dzīvniekiem un putniem ir īpašs stāsts. Mums nav, kur likt uz ceļa savainotu cūku, stirnu vai briedi. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Ir jābūt vietai, kur ievainotu dzīvnieku varētu nogādāt un kur viņam palīdzētu,” uzskata A. Kalns.
Realitātē uz Latvijas ceļiem notiek dabiskā atlase. Dzīvnieki, kuri paliek ceļmalā savainoti un nespēj aiziet no ceļa, saņem eitanāziju. Par to vairās runāt, jo nav iestādes, kurai būtu pienākums palīdzēt. Valsts galvenie autoceļi nav norobežoti, un dzīvniekiem nav citas iespējas, kā šķērsot ceļu, pa kuru brauc automašīnas. Lietuvā, braucot uz Palangu, var redzēt jaunās ceļu būvniecības tendences – ceļu norobežojumus, kad dod papildu drošību braucējiem un meža zvēriem. Citviet Eiropā zem ceļiem, pa kuriem ir liela kustības intensitāte, ir izbūvēti tuneļi meža dzīvniekiem, bet paši ceļi – norobežoti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dakteris Andris Kalns izglābj stirnas bērnu

Kategorijas