Mudina domāt par veselību, pirms sāk slimot

2018. gada 17. maijs 07:00

4262

Mudina domāt par veselību, pirms sāk slimot

Aizputes kultūras nams 15. maijā pārvērtās par veselības pārbaudes punktu. Tur Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Latvijas Nieru un multiorgānu aizstājterapijas asociāciju vadīja Veselības dienu, to veltot sirds veselībai. Šāda akcija notikusi jau vēl vairākās pilsētās.

Jaunie rūpējas vairāk
Jau no pulksten 10 rītā aizputnieki un apkārtējo pagastu iedzīvotāji varēja ierasties uz pārbaudēm un izglītojošām lekcijām. Klātesošajiem bija iespēja noteikt savu svaru, auguma garumu, kā arī veikt mērījumus glikozei, holesterīnam, asinsspiedienam un noteikt ķermeņa masas indeksu. Vēlāk bija iespēja noklausīties lekcijas par smēķēšanas, sāls, cukura un transtaukskābju, kā arī kustību ietekmi uz veselību. Tās vadīja dakteres Ināra Bušmane, Eva Bormane un Dace Trumpika no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas.
Atsaucība pasākumam bija liela – pirmās stundas laikā bija reģistrējušies jau 40 cilvēku un, sākoties lekcijām, interesenti turpināja nākt. Ārste I. Bušmane atklāj, ka, izbraukājot vairākas pilsētas, var novērot, kuras pašvaldības aktīvāk darbojas ar iedzīvotāju informēšanu un iesaistīšanu. “Esam vadījušas pasākumu gan septiņiem, gan deviņdesmit cilvēkiem. Afišas izlīmēšana pie ziņojuma dēļa nestrādā, vajag uzaicināt cilvēkus personīgi,” uzskata I. Bušmane. Viņa ar kolēģēm pabijusi jau vairākās pilsētās un priecājas, ka Aizputes novada iedzīvotāji izrāda interesi par savu veselību un grib uzzināt, ko paši var darīt, lai palīdzētu sev dzīvot labāk.
“Diemžēl parasti cilvēki pie ārstiem vēršas tikai tad, kad kaut kas jau ir nogājis greizi,” no pieredzes stāsta daktere. Tomēr pēdējā laikā vērojamas izmaiņas – gados jauni cilvēki daudz vairāk sākuši rūpēties par savu veselību. “Tā ir paaudžu problēma. Kādreiz par veselību neviens nedomāja, veselība nebija vērtība, jo tā nebija pieņemts. Tagad jauni cilvēki daudz vairāk interesējas un dzīvo veselīgi. Tas priecē,” stāsta I. Bušmane.

Sievietes – apzinīgākas
Tieši ar domu, ka nepieciešams parūpēties par sevi, uz pasākumu bija ieradusies aizputniece Laila Luzere. “Atnācu, lai saprastu kaut ko vairāk par to, kā varu sev palīdzēt. Īpaši interesē lekcija par asinsspiedienu. Tā man nav problēma, tā ir vienkārši interese. Ciparus es ieguvu, bet tagad gribu tos saprast, lai zinātu, vai kaut kas ir jāpiebremzē savā dzīvē.” Pēc L. Luzeres domām, sievietes par savu veselību rūpējas daudz vairāk nekā vīrieši. “Vīriešiem parasti nedaudz jāpiepalīdz ar to veselības pieskatīšanu,” viņa ar smaidu atzīst.
Ināra Stepiņa uz pasākumu bija atvedusi savu vīru Uldi un māsu Birutu Pāvelsoni. U. Stepiņš laikrakstam atzina, ka parasti par veselību īpaši nedomā, jo šobrīd jūtas labi, tomēr sieva uzstājusi, ka jāatnāk pārbaudīties. Ikdienā abi ar kundzi iecienījuši pastaigas. “Katru dienu ejam staigāt tepat gar Misiņkalnu, kur svaigāks gaiss,” stāsta U. Stepiņš. Kādreiz sirmgalvis strādājis medicīnas jomā par šoferi, tāpēc no ārstiem nebaidās, bet speciāli sev kaites arī nemeklē. “Nevajag sev piedomāt kaites,” viņš uzskata.
B. Pāvelsone pastāsta, ka par savu veselību sākusi domāt jau pirms 30 gadiem – pēc asinsvadu operācijas. “Es vingroju katru rītu, sāku to darīt pēc operācijas uzreiz slimnīcā, jo dakteris ieteica. Nu jau tas ir kā dzīvesveids. Atlaides nekādas! Kā no gultas ārā, tā pie atvērtām balkona durvīm katru rītu vingroju. Citādi nemaz nevaru pamosties,” stāsta kundze. Katru rītu brokastīs tiek ēsta arī auzu pārslu biezputra. “Negals ir ar manu vīru, kas grib ēst visādus kārumus, un tad viņš arī mani parauj līdzi. Dikti daudz jau negrēkoju, bet vajadzētu arī bez tā iztikt,” atzīstas B. Pāvelsone. Viņa priecājas, ka beidzot klāt ir siltais laiks un varēs uzturā lietot vairāk augļu un dārzeņu, gatavot smūtijus.

Diabēts – joprojām aktuāls
“Es atnācu izlūkos, tīri profesionālos nolūkos,” atzīstas Aizputes Diabēta un invalīdu biedrības prezidents Ulvis Bensons. Jau 22 gadus darbojoties biedrībā, viņš zina aptuveno veselības stāvokli saviem līdzgaitniekiem, tāpēc uz pasākumu ieradies, lai noskaidrotu, kāda ir cilvēku aktivitāte un vēlme par sevi parūpēties. Kā novērojis, visvairāk par veselību rūpējas sievietes vecumā pēc 50 gadiem, kad sāk just, ka “kaut kas īsti vairs neklapē”. “Ja mēs laicīgāk sāktu rūpēties par sevi, izbēgtu no daudzām problēmām. Tāpēc tik svarīgas ir šādas akcijas, kur māca par sevi parūpēties,” uzskata biedrības vadītājs.
Diabētiķu skaits Aizputes novadā pieaug, apgalvo U. Bensons. “Šobrīd novadā ir ap tūkstoš diabēta slimnieku. Būsim reāli – šis tūkstotis ir jāreizina ar divi, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas neapzināti staigā ar šo slimību un pie ārsta nokļūst tikai tad, kad sākas jau nopietnas problēmas.” Šādi skaitļi iegūti pēc kādas biedrības akcijas, kad veiktas pārbaudes gandrīz 500 cilvēkiem – liela daļa atklājusi, ka viņiem ir diabēta pazīmes. “Protams, daudzi to vēl var koriģēt ar uzturu, nav uzreiz jāuzsāk medikamentu terapija,” mierina U. Bensons. Ierastais mīts par diabētiķiem, kuri neko nedrīkst ēst, esot muļķības. “Var visu, bet ar mēru.”

+ 9

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mudina domāt par veselību, pirms sāk slimot

Kategorijas