Rude vai Laurciems?

2018. gada 24. maijs 07:00

872

Nonākot Nīcas novada Otaņķu pagasta administratīvajā centrā Rudē, svešinieks un nezinātājs varētu pavisam apjukt. Iebraucot Otaņķu pagasta centrā, viņš ieraudzīs ceļa zīmi, kas liecina, ka te ir Rude, taču zīme uz centra galvenās ēkas, kur atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, feldšerpunkts un Latvijas Pasta filiāle, liecina: te ir Laurciema pasta nodaļa. Arī daudzas citas nozīmīgas Rudes iestādes un uzņēmumi, piemēram, uzņēmums “O Rika”, oficiāli atrodas Laurciemā.

“Lauri” ar kaimiņu Lauri
Pavasara sākumā, kad “Kursas Laiks” brauca pētīt Otaņķu pagasta iedzīvotāja Ilmāra Ķepala piegružotā meža īpašumu, bija jādodas cauri Rudes ciemam uz Dunikas pusi. Diezgan daudz māju, kas atrodas netālu viena no otras, tādēļ I. Ķepalam jautājām – kā sauc šo apdzīvoto vietu? “Laurciems! Es dzīvoju mājās “Lauri”, blakus man dzīvo kaimiņš, viņam uzvārds Lauris,” viņš toreiz stāstīja. Jautāts, vai šiem faktiem ir saistība ar ciema nosaukumu, I. Ķepals nemācēja teikt. “Iespējams. Bet te jau mums daudz to ciemu, gados vecāki vietējie iedzīvotāji joprojām tos izmanto.”
Liels pārsteigums par tik daudziem nosaukumiem vienā apdzīvotā vietā bijis pasta nodaļas darbiniecei Karīnai Mūrniecei, kura atvaļinājuma laikā aizvieto darbiniekus un uz Laurciema pasta nodaļu strādāt brauc no Liepājas. “Es te esmu pirmo reizi. Saka: jābrauc uz Laurciemu, bet te ir Rude!” viņa apjukusi.

Ienācēji un atpakaļ atbraukušie
Elga Niedola, kura dzīvo “Žūrniekos”, zina, ka dzīvo Laurciemā. “Esmu ienācēja no Liepājas. Sāku šeit dzīvot 1981. gadā, un adresē vienmēr bijis Otaņķu pagasta Laurciems. Nekad neesmu aizdomājusies, kāpēc šo apdzīvoto vietu sauc tā,” saka sieviete.
E. Niedola šeit dzīvo visu gadu, taču ciemā ir mājas, kurās iedzīvotāji uzturas tikai vasaras sezonā. “Gribu te palikt, te man patīk. Te mazbērni izauguši, jau mazmazbērni brauc ciemos,” viņa priecājas. Ikdienā E. Niedola dzīvo viena pati. “Kad kaut kur vajag, dēli aizved. Ja vajag sadzīvei un iztikai kādas lietas, palūdzu dēliem. Te brauc autoveikali, piemēram, “gaļas mašīna”, kas piedāvā svaigu un kūpinātu gaļu. Ar vietējiem zemniekiem esmu sarunājusi, ka man atved pienu, krējumu, biezpienu. Braukt uz centru nav īsti vajadzības. Un tas ir diezgan tālu – kā es tur nokļūšu, kas mani vedīs, kur dabūšu transportu? Ir bijis piedāvājums piedalīties Rudes interešu kopā, bet tā arī nav sanācis. Man savas darīšanas – dārzs, puķu dobes, pavasarī un vasarā arī siltumnīcā audzēju savām vajadzībām nepieciešamo,” pastāsta iedzīvotāja.
“Neesmu vietējais, tādēļ nezinu, ko nozīmē Laurciema nosaukums. Taču to, ka šo vietu tā sauc, gan zinu, jo te dzīvoju 30 gadus,” saka kādās mājās satiktais Vilnis. Viņš nāk no Jūrmalciema, bet Rudē dzīvot esot skaisti. “Kāpēc gan nedzīvot tik labā vietā kā Laurciems?! Vienīgi man pietrūkst jūras. No šejienes līdz tuvākajam ūdenim – upei vai ezeram – ir diezgan patālu.”
Jānis Silenieks pastāsta, ka no “Baidu” mājām savulaik izsūtīts uz Krieviju, bet pēc daudziem gadiem izdevies te atgriezties. “Man ir 34 hektāri zemes un 13 hektāri meža. Mājas! Kur vēl feināk un stabilāk dzīvot kā te – Laurciemā,” par savu dzīvesvietu sajūsmā ir J. Silenieks. Viņam dzīvi ērtāku noteikti padarot auto – tikko kāda vajadzība, tā brauc uz Liepāju.
Viņš priecājas par radiniekiem, kuriem esot plāns atjaunot saimniecības šķūni un klēti. “Viņi saka: tad mēs varētu modernu lauku tūrismu attīstīt, rīkot kāzas!”

Kādreizējais centrs
Otaņķu pagasta centrs Laurciems (bijušais Rudes ciems) ir kādreizējās kopsaimniecības “Zelta zvaigzne” centrs, teikts “Otaņķu pagasta Sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā 2008–2023”. Stratēģijā arī minēts, ka vēsturiskie Otaņķu pagasta apdzīvoto vietu nosaukumi ir Mežgals, Laukgals, Rumbasgals, Banažgals. Taču gados vecāko iedzīvotāju, kuri zināja, kādas mājas atrodas katrā apdzīvotā vietā, paliek aizvien mazāk, un šāds iedalījums praktiski ir izzudis.
Tiek lietoti tādi apdzīvoto vietu nosaukumi kā Upmaļciems, Laurciems un Otaņķi. “Mana vecmāmiņa atceras, ka viņai par šiem “galiem” un “ciemiem” vietējie skaidrojuši tā: Lauru ciemā jau sen ir mājas “Lauri”, ir mājas “Lauru Māķēni”. Tā ir “Lauru” mazmāja, kā Otaņķos saka, – māja kādam no “Lauru” saimnieka bērniem ar viņa jaundibināto ģimeni. Turpat blakus dzīvo ģimene ar uzvārdu Lauris. Tāpēc arī šo ciema galu dēvēja par Lauru ciemu, mūsdienās – Laurciems. Vēl Laurciems savulaik bija izpelnījies centra godu, jo “Lauros” bija pienotava un vietējie, vedot pienu, tur vairāk apgrozījās,” zina izstāstīt Otaņķu pagasta senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina.

Rude – par godu skolai
“Vietējie pēc kādas īpašas pazīmes iesaukuši arī citas mūsu apdzīvotās teritorijas vietas. Tā, piemēram, Rumbasgals cēlies no tā, ka, pirms Bārtas upi iztaisnoja, no tās tecēja neliela rumba. Banažgalā atrodamas mājas “Banaži” ar tolaik plašu saimniecību un daudz zemes. Banažgals skaitījās senās Nīcas maizes klēts. Te bijusi vislabākā zeme un ļoti labi padevās labība. Par nosaukumu Otaņķi precīzu ziņu nav. Zināms, ka Otaņķes ciems, pirms no senās Nīcas atdalīja Otaņķu pagastu, bija viens no lielākajiem ciemiem šajā pusē Bārtas upei. Vai nosaukums iedots par godu upītei Otaņķei vai otrādi, nav zināms. Tāpat netālu no Otaņķupītes ir lielsaimniecība “Otaņķi”, kas, tāpat kā minētais, Banažgals sava apjomīguma dēļ kļuva par īpašu pazīmi, lai apzīmētu kādu teritoriju. Mūsdienu Otaņķu pagasts ir līdz pat mežniecībai, tas ir turpat, kur atradās Otaņķu pusmuiža – parasta māja, kurā dzīvoja muižas darbinieki. Viss tas bija Nīcas ciems. Pagastu nosaukumus piešķīra padomju okupācijas laikā. Kad 1949. gadā dibināja kolhozu “Zelta zvaigzne”, ne viens vien esot brīnījies, kāpēc pagasts ir “Otaņķi”, pasta nodaļa ir “Laurciems”, bet skola – “Rude”. Pirms Nīcas un Otaņķu atdalīšanas pasts, kā jau visiem Nīcas ciemā, bija Nīcā. Rudes skolai nosaukums cēlies no tā, ka šo ēku tieši skolas vajadzībām cēla Rudes ciemā,” norāda L. Jagmina.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rude vai Laurciems?

Kategorijas