Skaidrīte Brugevica: sešu gadu vecumā jau biju skolotāja savam brālim un māsai

2018. gada 24. maijs 07:00

448

Skaidrīte Brugevica: sešu gadu vecumā jau biju skolotāja savam brālim un māsai

Par to, lai mācību darbs ritētu pēc paredzētās kārtības, Kapsēdes pamatskolā gādā direktora vietniece Skaidrīte Brugevica. Pie viņas pēc padoma un palīdzības nereti vēršas ne tikai kolēģi, bet arī skolēni. S. Brugevica iemantojusi viņu uzticību, jo zina, ka skolā mācās un aug ne tikai skolēni, bet arī pedagogi.

Jāapvieno vairākas jomas
S. Brugevicas ikdiena rit Liepājā, taču jau no 2006. gada par savu darbavietu viņa sauc Kapsēdes pamatskolu. Savu darba ikdienu viņa raksturo īsi: vadīt un koordinēt mācību un audzināšanas darbu. Tas nozīmē gādāt par to, lai mācību process skolā noritētu bez problēmām un aizķeršanās. “Uz šo skolu es atnācu kā audzināšanas darba vietniece un pirms diviem gadiem, kad savu darbu beidza iepriekšējā kolēģe, pārņēmu arī mācību daļu.” Šobrīd, vadot gan mācību, gan audzināšanas darbu, jācenšas šīs jomas savienot un izdarīt to kvalitatīvi. Ar to problēmu neesot. “Ja darbs patīk, tad to var izdarīt kvalitatīvi un ļoti labi. Bet viegli nav – ir reizes, kad no darba izeju astoņos, pusdeviņos. Darbi ir jāizdara – neko nevar neizdarīt. Eksāmeni jākārto, visiem dokumentiem jābūt kārtībā, kolēģiem jāvada darbs. Visi metodiskie jautājumi. Ir, ko darīt. Bet es nesūdzos, esmu apmierināta.”
S. Brugevica priecājas, ka viņai paveicies strādāt brīnišķīgā kolektīvā. “Ir laba sadarbība, dažreiz pat liekas, ka mēs cits citu no pusvārda saprotam. Kad ir kādas problēmsituācijas, protam būt saliedēti un atbalstīt cits citu.”

Ar lielu izglītības bagāžu
S. Brugevica ir latviešu valodas, literatūras un franču valodas skolotāja, karjeras konsultante, kā arī sociālā pedagoģe. Pedagoģisko izglītību viņa liek lietā, pasniedzot latviešu valodu vienai klasei Kapsēdes pamatskolā, tā noder arī darbā ar audzināmo klasi.
Savā darbā S. Brugevicai nākas saskarties arī ar lielām dokumentu un papīru kaudzēm.
Skolas ikdienā bieži daudz jāraksta, jālabo darbi. Tomēr arī to viņa bez sūkstīšanās pieņem kā sava darba neatņemamu sastāvdaļu. “Tas mums Latvijā, manuprāt, ir visās jomās.”
Viņa gan atzīst, ka bez lielā papīru darba ikdiena būtu vienkāršāka. Taču sakārtotai dokumentācijai ir arī savas priekšrocības. “Ja dažreiz vajag kaut kādu pierādījumu, tad tev ir tas papīrs. Tagad jau gan ļoti daudz lietu mainās, piemēram, ir ieviesta e-klase un e-žurnāls.”
Pēc garās darba dienas skolas darbiniecei svarīgākais ir ģimenes atbalsts. Iesākumā gan vīrs stingri noteicis, ka mājas nav skola un darbs jāatstāj darbavietā. Taču nu ar gadiem izdevies šīs lietas sabalansēt. “Ja ir spēks, gribēšana, varēšana, visu var izdarīt,” viņa pārliecinājusies.

Iespēja saglabāt jaunību
Īpašības, bez kurām S. Brugevica nevarētu iztikt, pildot savus amata pienākumus, esot liela pacietība, mīlestība un prasme sadarboties. Neiztikt arī bez prasmes uzklausīt un ieklausīties. S. Brugevica uzsver, ka skolas darbā viens nav karotājs. “Tas ir kolektīvs darbs. Protams, ir jābūt vienam, kurš to visu koordinē, bet bez atbalsta nekādi.”
Kapsēdes pamatskolā bieži tiek rīkoti kopīgi pasākumi, iesaistot vecākus. Līdz šim tas ir izdevies ļoti labi. Vecākiem iesaistoties rodas kopības izjūta.
Kā lielāko savas profesijas priekšrocību direktora vietniece min lielisko iespēju iet līdzi laikam. “Tev nepārtraukti ir jāpiedomā par to, kāds tu šodien esi atnācis – ir jādomā un jārūpējas par sevi.”
Viņa ir pārliecināta: skolā aug visi – gan skolas administrācija, gan bērni, gan skolotāji. Darba ēnas puse reizēm ir garās darba stundas, kas atņem laiku ģimenei, jo darbalaiks mēdz ievilkties. “Kad ir kāds darbs, tas vienkārši ir jāizdara.”

Vecākiem ir jābūt autoritātei
Lieta, ko savā darbā S. Brugevica nespēj pieņemt, ir bērni, kuri audzina vecākus. Ar šādām situācijām savā darba pieredzē nācies saskarties gana. “Kad es redzu, ka bērns nosaka noteikumus mājās – tas man nav pieņemams. Vecākiem jābūt autoritātei pozitīvā nozīmē. Katrā ģimenē, protams, ir savi noteikumi.”
Par to, ka ir savā īstajā vietā, S. Brugevica ir pārliecināta: “Cik sevi atceros, esmu vienmēr gribējusi būt skolotāja. Man nekad nekas cits nav bijis prātā. Man ir jaunāka māsa un brālis, un es biju skolotāja jau tad, kad man bija seši gadi – viņi bija skolēni.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skaidrīte Brugevica: sešu gadu vecumā jau biju skolotāja savam brālim un māsai

Kategorijas