Arī stādu un dārzu pasaulē ir sava mode

2018. gada 24. maijs 07:00

909

Lai tiktu pie skaista dārza, pie tā ir ļoti daudz jāstrādā, savā 25 gadus ilgajā darba pieredzē pārliecinājusies stādaudzētavas “Blīdene” valdes locekle. Viņa novērojusi, ka latvieši grib visu, kas zied. Tikai atnesot mājās to, kas sapirkts gadatirgū, sāk domāt – kur to visu likt? “Svarīgi likt cilvēkam aizdomāties, cik viņš ir gatavs tērēt savu laiku, līdzekļus.” Straujais dzīves ritms noteikti neesot sabiedrotais rūpīgai augu izvērtēšanai un to ikdienas kopšanai.
S. Dzene sapratusi, ka nav svarīgi mācīt puķu vai koku nosaukumus, bet gan ar piemēru palīdzību parādīt, ko var panākt ar nelieliem, bet gaumīgiem akcentiem dārzā. “Dažreiz pietiek ar skaisti nopļautu mauriņu. Vai ar vienu lielu koku dārzā, zem tā varbūt ir soliņš, kurš vakarā ir izgaismots – tur ir sava romantika.”

Lielākā problēma – nezināšana
Bieži vien cilvēku lielākā problēma ir nezināšana, atzīst S. Dzene. “Daudzi augus nopērk, un neviens viņiem neko nepaskaidro, jo šobrīd stādus var nopirkt jebkurā veikalā – gan “Maksimā”, gan “Depo”. Tādēļ nereti gadās, ka brīdī, kad cilvēks stādu atnesis mājās, viņam nav ne jausmas, cik liels vai garš tas pēcāk izaugs. Nereti veikalos augiem norādīti pat nepareizi nosaukumi.” Īpaši šajā ziņā grēkojot lielveikalu ķēdes. Nepareiza informācija var pircēju maldināt un apgrūtināt turpmāku iegādātā auga kopšanu.
Speciāliste ikvienam iesaka izvērtēt situāciju savā dārzā, saprast, kādas ir vēlmes, un tad jautāt pēc padoma. Viņa aicina uzklausīt vairāku speciālistu viedokli. “Dārznieks jau ir tāds pats mākslinieks kā jebkurš – ar savu rokrakstu. Tā tas ir,” S. Dzene pamato nepieciešamību pēc vairāk nekā viena skatījuma. Lai gan daiļdārzi un to kopšana nav “Blīdenes” valdes locekles pamatdarbs, viņa labprāt apmeklē dažādus Latvijas dārzus un dalās padomos.

Nozāģēt vienmēr paspēs
“Mēs bieži neaizdomājamies. Nopērkam īpašumu, zāģējam visu nost, stādām no jauna. Bet jebkuram kokam ir vērtība – nozāģēt mēs paspēsim jebkurā laikā.” S. Dzene ir pārliecināta, ka lielie koki ir katra dārza lielākā vērtība. Viņa atklāj, ka pēcāk, vēloties koku atgūt un to iegādājoties stādaudzētavā, tas būs ļoti dārgs process. Tāpēc ieteicams papētīt esošos kokus – apstāties, padomāt. Ja redzams, ka nevarēs tikt galā paša spēkiem, saukt palīgā speciālistu.
Zināmas nesaprašanās rodas, arī sastrādājoties dažādiem speciālistiem. S. Dzene min ainavu arhitektūru kā atsevišķu un specifisku dārzkopības nozari. “Ir sanācis daudz braukāt pa ārzemēm – tur ainavu arhitektūra ir ļoti izplatīta, tā ir vesela nozare, kurā valstiski tiek strādāts. Mums tādā līmenī nekas vēl nav izstrādāts,” savu viedokli pauž jomas profesionāle.
“Blīdene” bieži saskaroties ar apstādījumu veidošanu valsts sabiedriskajiem objektiem. Piemēram, stādi sagatavoti Nacionālajai bibliotēkai, tiek gatavoti Mežaparka estrādei. Rīgā tiek gādāti augi daudziem parkiem. Pašas pieredze liecina, ka dažreiz projektētais neiet kopā ar vēlamo. “Ainavu arhitekts nekad nav mācījies tīro dārzkopību. Viņš ir zīmējis, skolā mācījies, saskata krāsas, bet nezina būtību – kā augs jūtas, kad tas nozied, kas ar to notiek.” “Blīdenes” darbiniece ir pārliecināta: lai iegūtu labāko rezultātu, speciālistiem jākonsultējas un jādarbojas kopā.

Idejas meklē internetā
Cilvēki idejas savam dārzam visbiežāk meklē internetā. “Daudziem iepatīkas graudzāles, viņi tās iegādājas, sastāda, nedomājot, vai šis augs mūsu klimatiskajos apstākļos ir dzīvotspējīgs.” S. Dzene brīdina – daļa graudzāļu Latvijā nemaz neziemo. Tāpēc viņa, izvēloties stādus, aicina konsultēties ar speciālistiem.
Arī dārziem un stādiem ir sava mode. “Protams, ka topā mums kā latviešiem ir ziemcieši – to nekad nav par daudz. Tur neko nevar pārspīlēt, tur tikai var vest un vest un audzēt.” Augu iegādē vērojams cikliskums – ir gadi, kad īpaši pieprasīti kļūst jau kādu laiku piemirsti ziedi. Piemēram, vairākus gadus pēc kārtas liels pieprasījums bijis pēc flokšiem, taču šobrīd jau aptuveni trīs gadus populāras ir dažādu veidu graudzāles. Pilsētniekiem ir aktuāli dzīvžogu materiāli, populārākās ir tūjas.
Pircēju vidū iecienīti ir arī rododendri, krūmmellenes, taču tie prasa ļoti rūpīgu kopšanu un pamatīgas zināšanas. “Abi ir skābas augsnes augi, jāzina specifika, kā to sagatavot. Augi jau bojā neaizies – ne rododendrs, ne mellenes, jo tie ir ļoti izturīgi. Tos nomērdēt jābūt lielai mākslai. Bet, ja grib dabūt ātru ražu, kas ir auga pamatbūtība, pie tā ir pamatīgi jāpiestrādā. Visu pamatu pamats ir pareizi sagatavota augsne,” uzsver S. Dzene.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Arī stādu un dārzu pasaulē ir sava mode

Kategorijas