Izglītoti cilvēki – nākotnes deficīts

2018. gada 31. maijs 07:00

Premjers Māris Kučinskis: šis forums ir atbilde pastardienas sludinātājiem
Liepājas nākotnes attīstības priekšnoteikums ir izglītoti cilvēki. Tāds ir galvenais secinājums domnīcas “Certus” pirmajā reģionālajā forumā “Liepāja. Nākotne. Tagadne”, kas 25. maijā notika “Lielajā dzintarā” Liepājā.
Forumā piedalījās Liepājas mērs Uldis Sesks, Latvijas premjers Māris Kučinskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kā arī LSEZ, valsts un Liepājas pašvaldības administrācijas pārstāvji un uzņēmēji.
“Sociālajos tīklos to vien dzirdu, ka viss ir slikti. Pastardienas sludinātājiem šis forums ir atbilde. Pirmais forums, kas veltīts vienai pilsētai un reģionam. Ceru, ka arī citi izmantos iespēju. Uz priekšu, Liepāja!” atklājot forumu, sacīja M. Kučinskis.
U. Sesks uzsvēra, ka Liepāja vēl aizvien ir spējusi saglabāt Latvijas izmēģinājumu poligona statusu dažādu projektu jomā. “Citi pārņem to, ko esam ieviesuši dzīvē,” sacīja mērs. Viņš atgādināja, ka tieši Liepājā ražo ugunsdzēsības aprīkojumu, kuru izmanto ASV, “Volvo” traktoru detaļas, slieces brāļiem Dukuriem un daudzas citas lietas.
Pilsētas mērs arī nebaidījās uzdot sev un citiem jautājumu: “Kā būtu, ja nebūtu LSEZ? Vai mēs runātu par jaunām ražotnēm?” Jautājums par LSEZ nepieciešamību un zonas efektivitāti un attīstības perspektīvām nākotnē bija foruma galvenā tēma.

Ļauj skaitļiem runāt
“Certus” izstrādātajā pētījumā atbilde par LSEZ nepieciešamību bija faktiski vienā nelielā slaidā, kas atspoguļoja nodarbinātības un apgrozījuma pieaugumu apstrādes rūpniecībā no 2008. līdz 2015. gadam. Liepājas un Ventspils SEZ šie rādītāji, salīdzinot ar citiem reģioniem, ir kosmiski. Nodarbinātība Liepājā pieaugusi par 59%, bet Kurzemē sarukusi par 29%. Savukārt uzņēmumu apgrozījums Liepājā pieaudzis par 157%, bet Kurzemē kopumā sarucis par 10%. “Šie skaitļi runā paši par sevi. Skaidrs, ka SEZ ir nepieciešams,” “Kursas Laikam” atzina LSEZ valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Domāt rosinošāki bija “Certus” valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska prezentētie fakti par Latvijas speciālo ekonomisko zonu konkurentiem tuvākajā apkaimē. Loģistikas jomā Liepāja var līdzināties lietuviešiem, poļiem vai skandināviem. Piedāvātais darbaspēka daudzums, tā izglītība un pieejamība, nodokļu atvieglojumi un citāda pretimnākšana visapkārt ir labāka. Baltkrievijai ir daži loģistikas trūkumi, un Liepāja var būt viņu partneri. “Tikpat labi viņu partneri var būt lietuvieši vai igauņi,” uz riskiem konkurences cīņā norādīja V. Dombrovskis. Komentējot pētījumu, viņš sacīja, ka nākotnē darbaspēka kvantitāte nebūs noteicošais faktors. Liepājas lielākais risks ir zaudēt izglītotu darbaspēku, bet ieguvums – spēja tādu piesaistīt.

Veloceliņš nav primārs
Līdzšinējie skaitļi un panākumi liecina par labu LSEZ kā veiksmīgākajai starp Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām. 20 gadu laikā attīstīta pilsētas infrastruktūra, izveidoti industriālie parki vairākās pilsētas vietās. Daži no tiem jau strādā ar pilnu jaudu, bet daži, piemēram, Karostā, tikai veidojas. LSEZ pārvaldnieka Jāņa Lapiņa stāstā par LSEZ ir ne tikai prieka vēstis vien, ir arī bažas. Piemēram, līdz ar šā gada 1. janvāri viens no galvenajiem LSEZ bonusiem ir likvidēts, valstij ieviešot 0% likmi reinvestētajai peļņai. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, kuras līdz šim piedāvāja SEZ, Latvijā vairs nav būtiskas. Tieši nodokļu atlaižu jomā jaunajiem investoriem Latvija atpaliek no visām kaimiņvalstīm.
LSEZ pārvaldi nākotnē J. Lapiņš redz kā aktīvu, procesos iesaistītu organizāciju, kura spēj palīdzēt uzņēmējam, nevis ir vēl viena birokrātiska institūcija. “Atbalsts un palīdzība ir galvenais, kas jaunam investoram, kurš jau izvēlējies Liepāju, ir nepieciešama,” diskusijā uzsvēra J. Lapiņš.
Ne viss esot tik spoži, kā rakstīts pētījumos. SIA “Jensen Metal” prokūriste Ieva Līmeža diskusijas laikā atzina, ka pērn uzņēmums nopietni apsvēris iespēju pārvākties uz citu valsti – telpu, nodokļu atlaižu un darbaspēka piedāvājums apkaimē daudzviet esot labāks. “Palikām šeit tikai tradīciju un izveidotā dēļ. Cilvēku dēļ palikām,” sacīja I. Līmeža.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis neadresētu pārmetumu veltīja pašvaldībām, tostarp Liepājai. “Primārais valstī nav uzcelt kultūras namu vai skaistu veloceliņu, bet radīt uzņēmumu, kurā strādā cilvēki, kas maksā nodokļus. No šiem nodokļiem būs iespējams uzbūvēt kultūras namus un celiņus,” sacīja A. Rostovskis.
Liepāja pēdējā laikā ir uzcēlusi un turpina celt vairākus grandiozus kultūras un sporta objektus. Jautājums – vai par Liepājā iekasētajiem nodokļiem tos var pilnvērtīgi uzturēt? Neformālās sarunās daži uzņēmēji “Kursas Laikam” atzina, ka Liepāja skrien pa priekšu saviem ienākumiem.

Latvija – gigabaitu valsts
Ievadu izglītības nozīmei sniedza uzņēmuma “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) prezidents Juris Binde, stāstot par 4. industriālo revolūciju un kontekstu Latvijā. “Arhimēdam vajadzēja sviru, lai paceltu zemeslodi. LMT tehnoloģiju jomā Latvijai šādu sviru piedāvā. 5G tīkls būs drīz. Latvija jau ir gigabaitu valsts, mazliet atpaliekam no Somijas. Tas, kurš kontrolē informāciju, kontrolē arī procesu. Esam radījuši digitālo ekosistēmu, kas darbojas un ir tikai jāizmanto,” sacīja J. Binde. Kā vēlāk paneļdiskusijā atzina premjers, ir jābūt cilvēkiem, kuri ir spējīgi jaunās tehnoloģijas izmantot.
Ziņas par izglītību eksaktajās zinātnēs nav iepriecinošas. “Pērn vairāk nekā 60% vidusskolu absolventu eksāmenu matemātikā nokārtoja uz četri vai vājāk. Ko mēs varam sagaidīt universitātēs?” jautāja Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps. Viņš liepājniekiem sola, ka RTU Liepājas filiālē centīsies nodrošināt iespēju pabeigt pilna laika studijas, lai pilsēta mazāk zaudētu jaunos speciālistus. Diskusija apliecināja, ka nepieciešami strauji risinājumi izglītības jomā ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. “Apspriedāmies ar Bindi. Radās ideja, ka jādibina īpašs fonds, lai palielinātu algas matemātikas un fizikas skolotājiem,” diskusijas laikā sacīja M. Kučinskis. Mēs ražojam nejēdzīgu skaitu humanitāro zinātņu speciālistu, kuriem nav, ko darīt, un sūdzamies par to, ka nav speciālistu industrijā, kas ražo patiesas vērtības un pakalpojumus, pēc diskusijas neformālās sarunās secināja uzņēmēji.

+ 20

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izglītoti cilvēki – nākotnes deficīts

Kategorijas