Strautiņš: algas pieaugs, kad darba tirgū sāksies kautiņš

2018. gada 31. maijs 07:00

Kāda izskatās Liepāja uz citu pilsētu fona un kādas ir ekonomikas prognozes un attīstības perspektīvas, “Kursas Laiks” vaicāja ekonomistam Pēterim Strautiņam.

Kā saredzat Liepājas neveiksmi – uzņēmuma “Liepājas metalurgs” krahu? Bija taču ietekme uz IKP, varbūt vajadzēja glābt kā dažas bankas?
Protams, ka ietekme uz ekonomiku bija. Sākumā notika glābšanas akcijas. Tie ir desmit miljoni, kas, izskatās, ir pazaudēti. Vai vajadzēja iet tālāk? Daudzviet Eiropā metāla ražošana turpina attīstīties. Konkrētajā situācijā es gribētu izteikties diplomātiski – bija spēcīgi objektīvi un subjektīvi faktori.

Kā, Jūsuprāt, būtu labāk – uzņēmumu pārdot kā vienotu veselumu vai tomēr pa daļām? Ar nokavēšanos pēkšņi parādījās britu pircēji, kuri vēlas iegādāties visu uzņēmumu.
Par ekonomiku nav lielas jēgas runāt vēlamības izteiksmē. Manuprāt, tas skaudrākais fakts ir tas, ka neatradās neviens, kas būtu šo uzņēmumu gatavs nopirkt. Ja kāds ir bijis gatavs, tad ir jautājums: kādēļ viņš to nav izdarījis? Mans viedoklis ir, ka var ražot daudz ko. Pasaulē ir nepieciešami visdažādākie produkti un metāla ražošanas īpatsvars šajā klāstā ir neliels. Liepājas eksporta portfelī šobrīd ir tādi produkti, par kuriem pirms divdesmit gadiem neviens pat nesapņoja. Ekonomikas struktūra ir mainīga, un nav jāsatraucas par to, ka neražos metālu. Ražosim kaut ko citu.

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (SEZ) aizņem lielāko daļu pilsētas teritorijas. Reiz kāds skeptisks pensionārs jautāja: ar ko tad tie ofšori ārzemēs no mūsu zonām atšķiras? Visur ir nodokļu atlaides!
Atšķirība ir pavisam vienkārša. Ofšoros parasti reģistrē uzņēmumus, kas paši nekādu saimniecisko darbību neveic. Tie galvenokārt tiek izmantoti, lai slēptu īpašnieku identitāti. Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās nodokļu atlaides saņem reālas ekonomiskās darbības veicēji.

Latvijā ir trīs darbojošās ekonomiskās zonas. Kādu redzat šo zonu pienesumu? Liepājas SEZ pastāv jau vairāk nekā 20 gadu.
Nav jēgas kritizēt jau paveiktu lietu. Pavērojot citu Latvijas pilsētu stāstus, ir skaidrs, ka speciālās ekonomiskās zonas izveide nav izšķirošais faktors, lai pilsēta attīstītos. Liepājā ir bijis milzīgs progress visā rūpniecībā, ja aizmirstam par “Metalurgu”. Tajā pašā laikā Rēzeknē nevar runāt par tādiem panākumiem. Līdztekus ir Jelgava, kur nav speciālās ekonomiskās zonas, bet tajā pašā laikā pilsēta ir veiksmīgi attīstījusies. SEZ samazina nodokļus, tomēr nodokļi nav pats nozīmīgākais faktors, kā Latvijā šobrīd varētu iztēloties, klausoties Latvijas biznesa aprindu retoriku.
Latvijā ir kaut kāda apsēstība ar nodokļiem. Brīžiem saskata problēmu pat tad, ja tās nemaz nav. Problēma jau nav nodokļu likmēs, bet apstāklī, ka tos neiekasē no visiem. Latvijā kopumā ir zems nodokļu līmenis un papildu atlaides neko daudz neizšķir. Galvenais ir pašvaldības industriālā politika, kas atrisina uzņēmumu problēmas. Šeit es domāju infrastruktūras būvniecību. Piemēram, ražošanai piemērotu telpu pieejamība Latvijā ir bijis ārkārtīgi nozīmīgs faktors. Kur tās ir, tur arī parādās ražošana. Ventspilī uzbūvēja rūpnīcu ēkas, tās aizņēma. Liepājā nevajadzēja pat to. Uzbūvēja infrastruktūru, un uzņēmumi jau ir klāt. Vajadzēja tikai sakārtot ielas, elektrību un radīt skaidrību, ka tur būs iespēja. Ja nav skaidras industriālās politikas, tad ir gluži tāpat kā ar cilvēkiem, kuriem nav mērķa – viņiem nāk galvā visādas muļķības. Ja pašvaldībā nav skaidra mērķa un disciplīnas, tad ir līdzīgi. Rodas dažādi mazie cilvēciņi un sāk pa kaktiem bīdīt savas lietas. Ir Latvijā arī šādi piemēri.

Cerīgi izteicāties, ka drīzumā iedzīvotāju skaita mazināšanās Liepājā beigsies. Kāds tam ir pamatojums?
Es domāju, ka tas nevar būt mūžīgi. Šī ir pilsēta ar ostu pie jūras, ar vēsturi un kodolu, savu auru. Šīs lietas ir ļoti svarīgas. Ultramoderna pilsēta ar milzīgām, platām ielām nerada mājīgumu. Pilsētvide Liepājā ir tiešām patīkama. Te ir pašvaldības politika, kas vērsta uz industriālo attīstību. Saliekot šīs lietas kopā, ir grūti iedomāties, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās neapstāsies.

Kāpēc Liepājā alga vēl aizvien ir zemāka par vidējo Latvijā?
Liepājā vēl aizvien nav bijusi situācija, ka darba tirgū patiešām trūktu cilvēku. Uzņēmējiem vienmēr gribas cilvēkus par mazākām naudiņām, un vienmēr viņi nebūs apmierināti. Liepāja visā pēcpadomju laikā pilnu nodarbinātību nav sasniegusi. Tad, kad patiešām sāksies kautiņš darba tirgū, tad arī algas aizies uz augšu. Šāda situācija iestājas pie 4% bezdarbnieku. Otrs faktors ir ekonomikas struktūras maiņa. Mašīnbūvē maksā labākas algas nekā tekstilrūpniecībā, un, mainoties šai proporcijai, vidējā alga pieaugs.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strautiņš: algas pieaugs, kad darba tirgū sāksies kautiņš

Kategorijas