Sārto ogu sezona būs īsāka

2018. gada 7. jūnijs 07:00

Bez zemenēm pircēji nepaliks, tikai to sezona būs īsāka, norāda gardo ogu audzētāji. Laistīšana palielina to pašizmaksu, un pircējiem svarīga arī kvalitāte.

Priecājas par to, kas ir
“Šovasar zemenēm palīdz augt un gatavoties Dieva žēlastība,” saka Durbes novada Dunalkas pagasta Rāvas saimniecības “Kavalieri” īpašniece Sandra Kiršteine. Pagājušā trešdiena viņai bija pirmā zemeņu tirdzniecības diena Aizputē. Audzētāja norāda, ka patlaban, kamēr pirmo zemeņu cena ir augsta, pircēji ogas pērk nelielos daudzumos.
“Sāku pirms dažiem gadiem ar diviem tūkstošiem stādiņu. Vīrs, kurš pirms dažiem gadiem aizgāja Mūžībā, bija apstrādājis zemi, kaut ko ar to vajadzēja iesākt,” par zemeņu audzēšanas pirmsākumiem stāsta S. Kiršteine. Savas zemenes viņa sauc par bioekoogām, jo neizmanto pilnīgi nekādas ķimikālijas. “Mēslojumam izmantojam vistu mēslus, viss pārējais ir tikai milzīgs roku darbs un Dieviņš,” skaidro audzētāja.
“Visi lauki reizē ir sarkani,” karstās saules ietekmi raksturo Medzes pagasta “Māliņu” saimniece Mārīte Girņus. Pavasara dabā nemaz nav bijis – uzreiz vasara, bet pagājušajā rudenī nav varējusi iestādīt jaunos stādus, jo bijis pārlieku mitrs. Taču zemeņu audzētāja nežēlojas: “Ka tikai dabūtu savākt to, kas izaudzis!”
“Šogad ir nenormāli grūti,” atzīst purmsātnieks Guntis Šalms, kura ģimenes audzētā produkcija atpazīstama ar zīmolu “Šalmīši”. “Lauksaimnieks nav pasargāts ne no kā. Jābūt priecīgam par to, kas ir. Ja strazdi un vārnas nepalīdzēs, tad, cerams, raža būs.” Par spīti dabas apstākļiem, Šalmi savu vasaras rūpalu attīsta un šosezon savu audzējumu piedāvā fasēt speciālās kartona kastītēs.

Pircēju skaits sarūk
Medzes pagasta ZS “Zirņi” saimniece Irita Gaubija stāsta, ka visas šķirnes ražo agrāk nekā parasti. Pozitīvi, ka šopavasar zemenes necieta no salnām, bet tagad saule “rauj ārā” mazas ogas. I. Gaubija vēro, ka Liepājas Pētertirgū pircēju šogad atkal mazāk. Agrāk svētdienās ievērojusi, ka daudzi sarodas pēc dievkalpojumiem, šogad – nē. “Tagad cilvēki parādās pēc televīzijas “Superbingo”.”
Laika apstākļu ietekmi izjutis arī Dainis Egliņš no Jūrkalnes pagasta. Viņš tradicionāli Pētertirgū ar siltumnīcās audzēto jauno zemeņu ražu ir viens no pirmajiem. Aukstajā pavasarī šķitis, ka raža būs vēlāka, bet pēkšņi pēc ziemas sākusies vasara un siltumnīcas strauji bijušas pilnas ar ogām. “Nebijām gatavi, ka visas ogas būs uzreiz.” Siltumnīcās ražas periods bijis aptuveni par nedēļu īsāks nekā parasti un daudz ogu 40–44 grādu temperatūrā aizgājis bojā. Vairākas šķirnes to nav izturējušas, lai arī siltumnīcas maksimāli vēdinātas. “Tagad pilnā sparā lasām zemenes no lauka.”

Kulminācija būs Jāņos
Šogad mazos zemeņu audzētājus skarot tādas pašas problēmas kā lielos, īpaši aktuāla ir laistīšana un ūdens. “Grūti iet, jo mums nav laistīšanas, ūdens arī trūkst,” atzīst S. Kiršteine.
“Māliņos” mitrumu nodrošina ar pilienlaistīšanu. “Kā piecos no rīta ieslēdz, tā desmitos vakarā izslēdz. Elektrība griežas.” M. Girņus atklāj, ka tagad lielākas bažas par to, vai, uznākot spēcīgam lietum, zemenēm neuzmetīsies puve, jo stādījumi nav migloti.
“Ja cilvēks jūtas nekomfortabli, kur nu vēl ogas, kas visu laiku ir sausumā un karstumā,” salīdzina G. Šalms. Ziemā zemeņu ceri cietuši no kailsala, bet tagad nekādi neiztikt bez laistīšanas.
Arī D. Egliņš spriež, ka cerības uz bagātu ražu mazinājušās tiem, kuri nelaista. Pats to darot cītīgi dažādos veidos, taču tas sadārdzina pašizmaksu. “Sūkņi strādā augu diennakti, citādi ogu kvalitāte būtu ļoti slikta.” Karstumam esot arī pozitīvais devums – “saulīte parūpējas, lai ogām būtu garša”.
D. Egliņš prognozē, ka strauji iesākusies zemeņu sezona strauji arī beigsies. Ražas kulmināciju varot gaidīt uz Līgo svētkiem. Jūlija sākumā, kad parasti ražas laiks tikai sākas, šogad viss jau iešot uz beigām.

Lētās nav konkurentes
“Kavalieru” zemenēm tobrīd cena ir astoņi eiro. Garāmgājēji pienāk, painteresējas, kāds nogaršošanai nopērk. “Pērk pa simt, divsimt gramiem. Maksimums iegādājās trīssimt gramus,” pirmo tirdzniecības dienu raksturo S. Kiršteine. “Tie, kuri iziet uz bioloģisko un ekoloģisko produkciju, par cenu nežēlojas,” viņa papildina. “Agrāk, kad pašai nebija zemenes, arī brīnījos – ārprāts, cik dārgi! Bet cena vienmēr audzētājam būs par zemu, ņemot vērā ieguldījumu un grūtības, ar kādām jātiek galā.” Arī laikapstākļi ietekmējot tirgošanos. “Es pati ilgstoši nevaru atrasties saulē. Iepriekšējos gadus apdegu. Ielu tirdzniecības vieta tādēļ jāizvēlas tādā vēsākā, ēnainākā vietā, kā arī tur, kur apgrozās cilvēki,” uzsver S. Kiršteine.
Pētertirgū pagājušajā nedēļā zemeņu cenu amplitūda bija ievērojama – no dažiem eiro importam līdz 17 eiro par kilogramu vietējām ogām. Šīs nedēļas sākumā vietējie audzētāji prasīja vidēji no pieciem līdz astoņiem eiro par kilogramu, bet gleznāko ogu cena sasniedza 12 eiro. “Kursas Laiks” novēroja, ka pircēji nebūt nedod priekšroku lētajām ogām. Rinda veidojās tieši pie dārgākajām. “Dodu priekšroku kvalitātei. Zinu, ka šeit ir labas zemenes, svaigas. Tāpēc labprāt nopirku bišķi dārgākas, bet zinu, ka būs ļoti garšīgas, uzticos pārbaudītai vērtībai,” saka pircēja, iepērkoties pie vietējā audzētāja.
Kā cena noturēsies, tirgotāji neņemas prognozēt. Pastāvīgie tirgotāji labi zina, ja kāds ievestās ogas uzdod par vietējām. “Lai tirgo Spānijas un Polijas zemenes, bet lai uzliek pareizo informāciju!” aicina M. Girņus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sārto ogu sezona būs īsāka

Kategorijas