Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemeņu audzētājs Ilmārs Gulbis: bieži ir tā, ka uz vietas pietrūkst un visiem nepietiek

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 7. jūnijs 07:00

4907
Zemeņu audzētājs Ilmārs Gulbis: bieži ir tā, ka uz vietas pietrūkst un visiem nepietiek

Zemenēm patīk siltums, bet ne karstums, saka Kuldīgas novada Laidu pagasta zemeņu audzētājs, saimniecības “MIGL Dārzi” īpašnieks Ilmārs Gulbis, raksturodams šajā ogu sezonā valdošos laikapstākļus. Zemeņu audzētājiem šī būs pārbaudījumiem pilna vasara, un zemeņu cena šogad nenokritīsies zem diviem eiro, prognozē audzētājs, kuram ir teju 20 gadu pieredze.

Pa dienu laistīt nevajag
“Cīnās šogad visi. To jau vairs nevar nosaukt vienkārši par karstumu vai sausumu, bet gan degšanu,” šopavasar valdošos laikapstākļus ogu sezonas iesākumā raksturo I. Gulbis. “Pircēji nāk klāt un saka: o, forši, šogad būs saulītes daudz un lētas ogas! Nekas nebūs – ne daudz, ne lēti. Ogas vienkārši neizaugs. Ja nebūs laistīšanas, zemenes būs mazas, nesmukas, nestandarta izmēra un kroplīgas,” skaidro zemeņu audzētājs.
Ir agra pēcpusdiena, un I. Gulbis laista siltumnīcas. “Sekojam līdzi substrāta temperatūrai, tādēļ vajadzības gadījumā siltumnīcas laistām vairākas reizes dienā. Siltumnīcā krūmu laistīšanai nav svarīga diennakts daļa, kurā tā notiek. Uz lauka to darām vakarā,” apraksta audzētājs. Svarīgi esot izvēlēties labāko un piemērotāko tehnoloģiju siltumnīcu un lauku ražojošo stādījumu ūdensapgādei. “Šajā netipiski mums milzīgajā karstumā virsējā laistīšana pa dienu nav ieteicama, jo zemeņu krūmam apdegs lapas – ūdens pilieni pārvēršas par verdošu ūdeni. Protams, ja nav citas iespējas, tad labāk laistīt, skatoties pēc iespējām un vajadzības,” teic I. Gulbis. Pārmērīga laistīšana zemenēm neesot laba – ūdens ietekmē atšķaidās ogu aromāts. Karstuma dēļ tajās neveidojas cukuri, līdz ar to zemenes šogad būšot skābākas. Arī izmēri nebūšot tik lieli, cik audzētājs vēlētos.
Saimnieks tuneļ­audzēšanu Latvijas apstākļiem neatzīst, tādēļ izvēlējies zemenes audzēt arkveida plēves siltumnīcās, kurām galos ir lielas durvis, kas tiek turētas vaļā vēdināšanas nolūkos. “Zemenei optimālā temperatūra ražošanas laikā ir no 20 līdz 25 grādiem. Patlaban siltumnīcās ir 36 līdz 40 grādi! Zemene nevar augt, tā mokās. Pārmērīgais siltums šogad pamatīgi sadzinis procesus – zemene ātri gatavina ogas, lai no tām atbrīvotos. Tā nespēj normāli iziet cauri visam augšanas procesam,” karstuma radītās sekas apraksta I. Gulbis.

Pircēju pašlasīšanu neatbalsta
Paralēli vairākām ražojošām siltumnīcām, no kurām pirmās ogas ievāca aprīļa vidū, pāris nedēļas ogas nogatavinās arī “MIGL Dārzu” laukos. Patlaban ražo viens hektārs, taču līdz augusta vidum, kad ražu dos vēlās šķirnes, I. Gulbis ar savu ģimenes un strādnieku komandu ogas raus sešarpus hekt­āros. Vēl četru hektāru platībā saimniecībā audzē stādus, kurus pēc tam liks speciālās saldētavās un uz pavasara pusi atlaidinās jeb atmodinās, lai jau agri varētu iestādīt jaunos stādījumus un zemeņu audzēšanas cikls sākties no jauna. “Šogad domājām, ka nebūsim pirmie, jo siltumnīcas apstādījām vēlāk. Taču, par lielu pārsteigumu, atkal bijām pirmie Latvijā,” palepojas saimnieks. Pie viņiem braucot cilvēki no malu malām, lai iegādātos pirmās zemenes. “Bieži ir tā, ka uz vietas, tepat saimniecībā, pietrūkst un visiem nepietiek.”
Pašlasīšanu “MIGL Dārzu” saimnieki neatbalsta – tas neesot ērti. “Ogas un laukus sabradā, neviens jau nerūpēsies pēc tam par sekām. Strādnieki to dara ar citu attieksmi – no lauka izlasīs bojātās ogas, ir izmanīgi, ogas neplēš un nemin. Strādnieks ir ieinteresēts, lai ogas izvēlētos un izlasītu tā, lai paliktu vēl zemenes, ko lasīt. Viņi strādā tā, lai pašiem ilgāk būtu darbs,” savas saimniecības zemeņu lasītājus slavē saimnieks.

Eksperimentē ar šķirnēm
“Pērn šajā laikā zemeņu stādījumus ravējām jau otro reizi, šogad neesam paspējuši ravēt nevienu reizi. Zemeni tagad vairs nevar kustināt, citādi tā novītīs,” uzsver I. Gulbis un norāda: “Šā gada zemeņu sezona būs baigais pārbaudījums. Domāju, ka daudzi atmetīs ar roku. Cits atkal sasparosies, ieraugot cenu.” “MIGL Dārzu” ogu cena atkarībā no šķirnes un lieluma svārstās no pieciem līdz astoņiem eiro par kilogramu. Uzzinot, ka Liepājas Pētertirgū pirmās pašmāju ogas maksā vidēji 1,70 eiro par simts gramiem, I. Gulbis ir pārsteigts: “17 eiro par kilogramu?!” Gulbju ģimene esot ļoti uzmanīga, lai viņu zemenes nenonāktu uzpircēju rokās.
“MIGL Dārzu” īpašnieki audzē 38 šķirņu zemenes. “Siltumnīcā ir padsmit šķirņu, turklāt visas nemaz nevar likt zem viena jumta – katrai šķirnei atšķirīgas prasības mēslošanai, laistīšanai. Un ne visas ir piemērotas siltumnīcām, tādēļ provējam, kura ar kuru iet kopā.”
Siltumnīcās audzēšanu saimnieki izdomājuši tā, lai būtu ērti ogu lasīšanai, nav jāliec mugura un mazākas izmaksas: zemenes tiek audzētas uz paaugstinājumiem, plauktos, ogu krūmi aug augsnes pildītos substrātu maisos, kuriem pieslēgta laistīšanas šļūtene. “Ar augsni eksperimentējam. Esam secinājuši, ka zemene nav nekāda puķe, kurai vajag kūdru vien,” pārliecinājies I. Gulbis.

Pielāgojas apstākļiem
Zemeņu lasīšana “MIGL Dārzos” notiek agri no rīta līdz pusdienlaikam un vēlu vakarā. Piesardzības nolūkos saimnieki lauka tuvumā tur agroplēves, lai aukstuma, negaisa, salnu vai krusas laikā laukus varētu nosargāt.
“Uznāk pāris dienu aukstums pēc šāda karstuma, un ogu sezona var beigties. Visi procesi apstājas, sākas ogu pūšana. Tādēļ jāpielāgojas,” uzsver audzētājs. Īpaši svarīgi tas esot tieši šajā laikā, kad jau sākušas ziedēt vēlās zemenes, kas parasti notiekot laikapstākļu ziņā stabilākā laikā – pēc Jāņiem.
“Taču jau tagad šis karstums mums liek sagatavoties arī nākamajam gadam. Tad zinām, ka būsim karstumam gatavāki. Siltumnīcās liksim iekšā lielos ventilatorus. Līdzko uzpūš kāds vējš, priecājamies – lai tik pūš, lai dzesē!”