Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ziemupē var baudīt ekskursiju, iejūtoties neredzīga cilvēka ādā

VENDIJA PIKŠE

2018. gada 7. jūnijs 07:00

3781
Ziemupē var baudīt ekskursiju, iejūtoties neredzīga cilvēka ādā

“Šeit galvenais ir izjust empātiju,” staigājot pa Sajūtu parku, norāda Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs un Dvēseles veldzes dārza idejas autors Māris Ceirulis. Atsākoties aktīvajai tūrisma sezonai, Ziemupē esošajā rehabilitācijas un izziņas centrā jebkuram interesentam ir iespēja baudīt neaizmirstamu ekskursiju, iejūtoties neredzīga cilvēka ādā.

Neredzīgo ādā
Dvēseles veldzes dārzā sagaida biedrības vadītājs M. Ceirulis un divas palīdzes – Agija Ceirule un Amanda Anna Millere, pārējie tikmēr aktīvi darbojas saimniecībā, būvējot, tīrot, gatavojot un gludinot. Šovasar ekskursantiem rehabilitācijas kompleksā gida pavadībā iespējams apmeklēt nesen izveidoto Sajūtu parku, Baskāju taku un iziet 800 kvadrātmetru plašo smaragdtūju labirintu. Ir pieejams arī dīķis, kas iekārtots tā, lai nodrošinātu iespēju peldēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī spēlēt ārā šahu vai dambreti ar īpaši izgatavotām, liela izmēra figūrām un sportot āra trenažieros.
Lai saprastu, kāds ir Sajūtu parka mērķis, reportieri iejūtas neredzīga cilvēka ādā, aizsienot acis, un pārvietojas pa parku, izmantojot balto spieķi.
Parks veidots vairākos posmos, izmantojot betona bruģi, zālienu, akmeņus un granti. Parka centrā ir strūklaka, un tās čalojošos ūdeņus var izmantot kā orientieri, kamēr acis ir aizsietas. Dobēs sastādīti garš­augi, ziedi un krūmi, bet dobju apmales veidotas no koka vai mūrētas no akmeņiem. “Izmantojot visas šīs struktūras un materiālus un – galvenais – augus, neredzīgam cilvēkam ir iespēja iemācīties un sajust kaut ko jaunu,” stāsta M. Ceirulis.
Par iedvesmu šāda parka veidošanai kalpojusi atziņa, ka vairumam cilvēku ar redzes vai kādu citu invaliditāti nav iespējas nokļūt dabā, aptaustīt un sajust augus vai kaut vai paklausīties putnu čalās. “Esam pieraduši nepārtraukti klausīties tās škandālkastes. Mūzika rīb tik skaļi, ka mums izmaļ smadzenes. Putnos vajag klausīties un dabā,” pārliecināts ir M. Ceirulis. Tieši to var darīt, ierodoties Dvēseļu dārzā.
Laikraksta “Kursas Laiks” žurnālistes Sajūtu parku izstaigāja ar aizsietām acīm, nogaršoja dažus garšaugus un mēģināja uzminēt, kādu puķi pasmaržojušas. Piedzīvojums, lai arī ir interesants, tomēr skaudri parāda, kāda ir neredzīgo cilvēku ikdiena, cik grūti ir pārvietoties, orientēties apkārtnē un izpildīt uzdevumus, kad neredzi, kur meklēt nepieciešamo.
Būs jaunas ēkas
Uzdevumi Baskāju takā ir vēl sarežģītāki. Ar aizsietām acīm un spieķa palīdzību jātiek līdz mežam un jāatrod taka, kurā ik pēc desmit metriem mainās segums – no zāģa skaidām līdz akmeņiem un čiekuriem. Tie sagādā īstu pārbaudījumu pēdām. Papildu grūtības rada tas, ka it neko nevar redzēt. Dažādu segumu ceļš mijas ar līdzsvara pārbaudījumiem un kāpelēšanu. “Šeit jau paviesojušās vairākas ģimenes un skolēnu kompānijas. Pie mums ir bijuši viesi no Krievijas, Kipras, Grieķijas, Francijas, no visas pasaules. Citi paliek šeit pa nakti, citi atbrauc tikai ekskursijā,” atklāj M. Ceirulis.
Pie kompleksa uzturēšanas pārsvarā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām. Naudu ziedo lielākoties uzņēmēji un dažādas organizācijas. Smagākos darbus palīdz veikt ciemiņi, kuri reizi pa reizei ierodas Ziemupē. “Pie mums brauc strādāt arī cilvēki no Iļģu pansionāta. Strādājam mēs paši. Mācāmies, kā kopt dārzu, gatavot ēst, aprūpēt dzīvniekus. Nesen pie mums bija Grobiņas ģimnāzijas skolēni, kuri palīdzēja krāmēt malku,” stāsta biedrības vadītājs. Viņš priecājas, ka darba roku Dvēseles veldzes dārzam netrūkst.
Nākotnes vīzija ir skaidra – jāuzbūvē vēl dažas ēkas, jāsakārto atpūtas vietas. Šobrīd tiek būvēta liela saimniecības ēka, kurā būs āra virtuve, dušas un labierīcības. Tās varēs izmantot atbraukušie viesi. Nākotnē Dvēseles veldzes dārzā izbūvēs kempinga vietas, lai varētu pārnakšņot arī brīvā dabā.