Nīcas novada Jūrmalciems – no zvejniecības uz tūrismu

2018. gada 14. jūnijs 07:00

4299

Nīcas novada Jūrmalciems – no zvejniecības uz tūrismu

Pašā Baltijas jūras krastā, nedaudz aiz Nīcas, ir sens zvejnieku ciems – Jūrmalciems. Vietējie saskaitījuši, ka ciemā varētu būt ap 180 iedzīvotāju, bet vasaras mēnešos cilvēku kļūst vairāk, jo baudīt jūru ierodas leišzemes atpūtnieki. Laikraksts “Kursas Laiks” devās pie vietējiem noskaidrot, kāda ir dzīve jūras maliņā.

Mainās iedzīvotāji un zveja
“Jūrmaļu” mājās dzīvo Ausma un Jānis Jūrmaļi. Tās ir saimnieka Jāņa dzimtas mājas, ko viņš dzīves gaitā remontējis, piebūvējis un pārbūvējis. “Dzīvoju Jūrmalciemā kopš 1935. gada 31. jūlija, kad piedzimu,” stāsta J. Jūrmalis un piebilst, ka sieva Ausma šeit nodzīvojusi jau 60 gadus, kopš aprecējusi Jāni. Kas Jūrmalciemā mainījies visvairāk? Par to katram no viņiem ir savs viedoklis. A. Jūrmale uzskata, ka lielākoties viss noticis līdzīgi kā pārējā Latvijā: “Mainījušās daudzas valdības, mode un cilvēki. Tagad ienākuši ļoti daudz ārzemnieku – lietuviešu.” Kaimiņzemes tautieši izpirkuši lielu daļu Jūrmalciema zemes un uzbūvējuši mājas – atpūtai un biznesam. “Viņi gan teic, ka tās ir dzīvojamās mājas, bet pie mums bieži iebrauc svešie un prasa, kur ir leišu atpūtas mājas, tā ka tur ir bizness. Mājas gan ir ļoti skaistas! Viņiem pludmales ir maz, tāpēc ieņem mūsējo.”
J. Jūrmalis novērojis, ka viņa dzīves laikā Jūrmalciems ir ļoti izmainījies: “Mainījies ir viss – zveja, iedzīvotāji, apkārtne. Tikai mīlestība nav mainījusies. Cilvēki tāpat kā kādreiz apkampjas un sabučojas.” Laikā, kad J. Jūrmalis pats nodarbojies ar zvejošanu, visbiežāk ķertas reņģes, mencas un pa reizei arī kāds lasis, bet tagad lielākoties tiek zvejoti grunduļi. “Zvejot sāku, kad biju vēl galīgs puika, bet no tiem vīriem, ar ko es kopā gāju jūrā, vairs neviens nav palicis,” atklāj vietējais. Diemžēl laikā, kad ciematā viesojās “Kursas Laiks”, neizdevās sastapt nevienu zvejnieku, kurš varētu pastāstīt par situāciju šodien. Iespējams, ka tobrīd visi bija aizņemti ar jūras darbiem.

Ierodas viesi no visas pasaules
Precētais pāris laikrakstam pastāsta, ka kādreiz Jūrmalciemā darbojies kolhozs “Sarkanā blāzma”, bet nu pa visu Jūrmalciema teritoriju palikusi tikai viena govs. Vietējie nodarbojas pārsvarā ar tūrismu, zveju vai brauc strādāt uz tuvākajām pilsētām, jo pašā Jūrmalciemā darba iespējas ir ļoti mazas.
“Kādreiz bija trīs baznīcas – luterāņu, baptistu un metodistu. Tagad palikušas tikai luterāņu un baptistu,” stāsta J. Jūrmalis. Viņš uzskata, ka Jūrmalciems ir ideāla vieta tiem, kuri vēlas pabūt vienatnē, mierā un klusumā. “Kaimiņi ir draudzīgi, cenšamies nestrīdēties. Leiši ciemos nenāk, tie atpūšas pa savam.” Arī “Jūrmaļu” saimnieki savulaik piekopuši aktīvu tūrisma biznesu, izīrējot istabas ceļotājiem. Tagad to dara pavisam nedaudz, durvis atverot iemīļotiem klientiem un īpašiem viesiem. “Kad aktīvāk nodarbojāmies ar tūrismu, mums bija viesi no Ēģiptes, Indijas – no visas pasaules,” lepojas Jūrmaļu ģimene. Tolaik gan ar citiem ciema iedzīvotājiem satikšana neesot bijusi tik laba, veidojušies konflikti. “Mēs, latvieši, jau esam tādi skaudīgi. Paši neko negribam darīt, bet, kad cits dara, tad aprunājam. Kas tiem citiem neļauj izīrēt mājas galu atpūtniekiem?” jautā abi pensionāri.
Jūrmalciema pludmalē sastaptie atpūtnieki laikrakstam nevēlējās atklāt savu vārdu, bet atzinās, ka abi atbraukuši no Liepājas un šo pludmali izvēlas jau pieminētā miera dēļ, kad var netraucēti pasauļoties un atpūsties no pilsētas piepildītās pludmales.

Grib biežāku transportu
Zigrīdu Vītolu laikraksts sastop pie Jūrmalciema sabiedriskā centra. Viņa reizēm izlīdz vadītājai Velgai Priedei, atslēdzot centra durvis, kad kādam nepieciešama palīdzība ārpus centra darbalaika. Arī viņa dzimusi, augusi un lielāko dzīves daļu nodzīvojusi Jūrmalciemā, “Laipenieku” mājās. “Slikti mums te neiet. Paēduši esam, zivis ir, kartupeļus arī var izaudzēt,” nosaka Z. Vītola. Stāsti pat neauglīgo jūras zemi neesot nemaz tik traki, galvenais – pareizi mēslot. Z. Vītolas māsa, kura audzē dažādus lauku labumus, izmantojot pārsvarā kūtsmēslus, bet pati Zigrīda vairs neko neaudzē, jo veselība neļauj, tā vietā labāk iet māsai palīgos. “Kā mums te ir daudz? Lietuviešu! Vietējie esam palikuši pavisam maz.”
Sabiedriskā centra vadītāja V. Priede laikrakstam laipni izrāda centra gaišās telpas un skaidro, ka pēc pēdējās iedzīvotāju skaitīšanas Jūrmalciema teritorijā, pie kuras pieder arī daži mazmazītiņie ciematiņi, kopējais iedzīvotāju skaits ir ap 180 cilvēku un 100 māju.
Sabiedriskajā centrā iedzīvotāji nāk uz sapulcēm, palasīt jaunākos žurnālus, grāmatas un laikrakstus, arī pie interneta šeit var tikt. “Divas reizes mēnesī pieņem ģimenes ārsti. Tajās dienās cilvēku ir visvairāk,” novērojusi V. Priede. Sabiedriskajam centram pagalmā ir arī neliela koka nojume, ko vietējie sauc par estrādi. Tajā notiek koncerti, teātra izrādes un tiek svinēti svētki. “Vispopulārākie, protams, ir Zvejnieksvētki! Tad sabrauc daudz svinētāju. Ar vietējiem iedzīvotājiem ir tā – kas grib, tas nāk uz visiem svētkiem; kas negrib, nenāk nemaz,” norāda centra vadītāja. Centrā darbojas arī divas kopas – “Aizjomietes” un “Kalvas”, kas organizē dažādus izglītojošus un izklaidējošus pasākumus.
Vai ir kas tāds, kā jūrmalciemniekiem pietrūkst? V. Priede norāda, ka iedzīvotāji vēlētos biežāku sabiedrisko transportu. Tagadējais brauc tikai dažas reizes nedēļā, līdz ar to jāizlīdzas ar skolēnu autobusu vai kaimiņu, kurš var aizvest. Visa pārējā te esot gana.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nīcas novada Jūrmalciems – no zvejniecības uz tūrismu

Kategorijas