Uz sapulci atnāk, bet no lekcijas laižas lapās

2018. gada 14. jūnijs 07:00

Lai tiktu uz Māmiņdienas vai Ziemassvētku pasākumu bērnudārzā, vecāki var izmantot likumā noteiktās papildu atvaļinājuma dienas

“Man ļoti patīk šī ideja, un pasākuma autoram žetons, bet vai tiešām nevarēja šādu pasākumu rīkot sestdienā, kad tomēr lielākai daļai vecāku ir brīvdiena un neviens nav apdalīts? Visi jau nevar paņemt brīvdienu, kad ienāk prātā bērnudārzam!” šādi portālā “Rekurzeme” skanēja pirmais komentārs pie raksta par meža stādīšanas talku Nīcas bērnudārzā “Spārīte”.
Todien – tā bija piektdiena – daudzās izglītības iestādēs tika svinētas Mātes un Ģimenes dienas. Ne vienmēr vecāki vai vecvecāki uz pasākumiem darba laikā var tikt. Kāda cita mamma portālā “Cālis” raksta: “Mums Ziemassvētkos pasākums bija kaut kur pulksten 10 no rīta, es, protams, netiku, jo kas tas par laiku? Tagad atkal gan dusmas, gan vilšanās, ka Māmiņdienas koncerts pulksten 11. Nesaprotu, vai bērnudārza vadītāja domā, ka visas māmiņas ir bezdarbnieces vai grūtnieces, kas sēž mājās?”
Papētot situāciju gan novadu, gan Liepājas bērnudārzos, kā arī publiski pieejamo informāciju par citiem bērnudārziem Latvijā, jāsecina, ka pārsvarā visur sarīkojumi notiek rītos vai pēcpusdienās.

Lai spētu noturēt uzmanību
Liepājas Izglītības pārvaldes (LIP) pirmsskolas izglītības speciāliste Inga Kārkliņa uzsver: pasākumi bērnudārzos, kas domāti vecāku auditorijai, parasti notiek vakaros. “Mazākajiem bērniem – ātrāk, vecākajiem – vēlāk. Tas saistīts ar to, ka mazākie bērni ātrāk nogurst un vēlu rīkotajos pasākumos vairs nevar kvalitatīvi piedalīties,” viņa paskaidro. Vecāku sapulces, pēc viņas apkopotajiem datiem, parasti tiek rīkotas 17.15 vai 17.30, cenšoties pielāgoties vecāku darbalaikam. “Tomēr arī bērnudārzos ir noteikts darbalaiks līdz pulksten 18.30 vai 19, kurā ir jāiekļaujas,” norāda I. Kārkliņa. “Rīta pasākumi vairāk domāti bērnu auditorijai, un tajos var piedalīties un iesaistīties tie vecāki, kuri var šajā laikā ierasties. Tomēr vecāki nav galvenā mērķauditorija bērnu pasākumos. Rīkot šādus tikai bērniem domātos pasākumus, lai varētu piedalīties visi vecāki, kuri vēlas, nebūtu lietderīgi, jo vakarā bērnu uzmanības noturība ir krietni zemāka. Pie tam bieži bērniem zūd disciplīna un vēlme iesaistīties pasākumos, ja klāt ir vecāki,” norāda I. Kārkliņa, uzsverot, ka norises laiku pirmskolās nosaka katra iestāde pati, ņemot vērā arī grupu vecāku vēlmes un ieteikumus.
“Pilsētā nedēļas nogalēs un brīvdienās tiek piedāvāts ļoti daudz pasākumu, kuros vecāki ar bērniem var kopā piedalīties. Pirmsskolas izglītības iestādei primāri ir sagatavot bērnu skolai, tāpēc visi pasākumi nav jāpielāgo vecāku iespējām. Mācību gada laikā noteikti ir vismaz trīs, četri pasākumi, kuri tiek rīkoti laikā, kad ikviens vecāks var piedalīties. Ar to pilnīgi pietiek,” uzskata LIP speciāliste.

Meklē sev ērtākos risinājumus
Daudziem ģimenes apgādniekiem darbalaiks vai pienākumu specifika neļauj tikt uz bērnudārzā rīkotajiem pasākumiem, labākajā gadījumā tiek viens no vecākiem. Kā mazināt bērna pārdzīvojumu, ja neviens no vecākiem netiek? Viens no risinājumiem – deleģēt savā vietā vecvecākus, brāļus un māsas, krustmātes vai citus bērnam tuvus cilvēkus.
“Notika Māmiņdienas koncerts, un sākums bija pulksten 15.30. Tā kā šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā ar otro bērnu, tad šis laiks man neērtības ierasties pie dēla uz pasākumu nesagādāja. Bet strādājot gadījās visādi, jo man ir darbs diennakts maiņās. Tas nozīmē – ja tajā dienā esmu darbā, nav tādas iespējas aiziet no darba agrāk vai atprasīties uz stundu. Darba devējs nāca pretī – taču tikai tādā gadījumā, ja jau divus mēnešus iepriekš zināju, kurā dienā būs kāds pasākums, un tad vienkārši varēju palūgt tajā dienā maiņu nelikt,” norāda māmiņa Diāna.
Divu dēlu mamma liepājniece Guna Ozola pastāsta, ka tad, kad vecākais dēls gājis privātā pirmsskolas izglītības iestādē, sapulces un pasākumi notikuši ap pulksten 17. “Tur parasti lielākā daļa vecāku bērnus bija izņēmuši līdz pulksten 17. Daudzreiz brīnījos, kur visi strādā, ka tik ātri atbrauc pēc bērniem,” pieredzē dalās sieviete. Viņas darba devējs atbalstot šādus pasākumus, jo pašam ir četri bērni. “Viņam galvenais – lai darbs ir izdarīts. Pārējais paliek manā ziņā, kā saplānoju savu laiku!”
Līdzīgi ar pasākumiem izglītības iestādēs notiek arī ārvalstīs. Piemēram, liepājniece Inta Zdanovska ar ģimeni, kurā aug divi bērni, dzīvo Lielbritānijā. Viņa laikrakstam stāsta, ka sapulcēm tiek piedāvātas divas pēcpusdienas. “Ir laiki, uz kuriem pieteikties. Vecāki pēc izvēles atrod sev izdevīgāko laiku, skolotājs – apstiprina. “Sapulces ir viens pret vienu ar skolotāju. Ja nav iespējams bērnus atstāt mājās, viņi var nākt līdzi. Vienmēr būs, ar ko paspēlēties. Ja ir kādi pasākumi, kurus vecāki var apmeklēt, tad tie vienmēr ir skolas laikā. Parasti vai nu skolai sākoties ap pulksten 9, vai pirms skolas beigām, piemēram, pulksten 14, lai pēc tam var uzreiz bērnu arī savākt,” norāda sieviete. Patlaban Inta nestrādā, savukārt vīrs speciāli nav atprasījies no darba kāda pasākuma dēļ. “Ja ir brīvdiena, tad viņš, protams, nāk,” piebilst I. Zdanovska.

Neapmierinātie būs vienmēr
Pāvilostas novada Vērgales pagasta bērnudārzā “Kastanītis” pasākumi, piemēram, atklātās nodarbības, koncerti, Māmiņdienas pasākums un citi, kuros bērni uzstājas parasti, notiekot rīta cēlienā. “Iemesli – bērni var sakoncentrēties, nav noguruši, var parādīt to, ko iemācījušies. Otrs iemesls – mūzikas skolotāja pie mums brauc no Liepājas, esam atkarīgi no viņas, tāpēc pasākumus plānojam viņas darbalaikā,” laikrakstam pastāsta nu jau bijusī bērnudārza vadītāja Gaida Akerfelde. “Pasākumi nenotiek bieži, un par tiem ir zināms jau laikus. Parasti vecāki atrod iespēju tos apmeklēt. Vecāku sapulces cenšamies organizēt piecos vai pussešos vakarā,” pastāsta bijusī vadītāja.
Rucavas bērnudārza “Zvaniņš” direktore Līga Jaunzeme norāda, ka, organizējot pasākumus un izvēloties sarīkojuma norises laiku, tiekot ņemts vērā bērnu vecums, spējas, kā arī darbinieku ieteikumi. “Ir novērots, ka, piemēram, izlaidumu ar tuviniekiem labāk organizēt pēcpusdienā, bet rīta cēlienā bērni svētku noskaņā ballējas paši savā starpā, ēd kūku,” novērojusi L. Jaunzeme. Lielākais un graciozākais pasākums “Zvaniņā” ir lielā balle, kas notiek vasarā. “Tā aizsākās pagājušajā vasarā par godu vecāku entuziasmam. Šogad jau balle bija lielāka, ar vairāk dažādām aktivitātēm,” viņa piebilst.
Durbes pirmsskolas izglītības iestādes “Ābolītis” bijusī metodiķe, tagad Vērgales pagasta bērnudārza vadītāja Liena Ernstsone apliecina: šis temats ir ļoti sensitīvs un arvien pieaug vecāku aizņemtības dēļ. “Mūsu iestādē, ņemot vērā vecāku aptauju rezultātus, pasākumi notiek pulksten 16, sapulces – 17. Katru gadu vecāki izvērtē iestādes darbību, kur iekļauts arī šis jautājums par pasākumu laikiem,” sadarbību ar vecākiem pasākumu laiku noteikšanā raksturo metodiķe. Esot arī izņēmuma gadījumi. “Paši vecāki sapulcē iesaka mainīt pasākuma laiku un nobalso to pārlikt uz rīta cēlienu. Tāpēc šajā mācību gadā Ziemassvētku pasākums un izlaidums notika pulksten 10,” vienu no gadījumiem apraksta L. Ernstsone.
Vērojumi un pieredze liecinot, ka jebkurā gadījumā neapmierinātie būšot vienmēr. “Ja pasākums notiek no rīta, cieš strādājošo vecāku bērni. Savukārt, ja pasākums notiek vakarā, rūgst vecāki, kuri kopj lopus, ir nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir lauku pirmsskolas izglītības iestādes specifika,” norāda Durbes bērnudārza pārstāve.

Aktīvie laiku atradīs
L. Ernstsone pauž vēl kādu novērojumu: “Nebeidzam brīnīties par prioritātēm un vērtībām. Ģimenes dienā pasniedzām vecākiem, manuprāt, dāsnu dāvanu – psiholoģes lekciju “Pozitīvi risinājumi audzināšanas darbā”. Vairākus gadus aptaujā ievērojams skaits vecāku izteica vēlēšanos par šādu pasākumu. Mērķtiecīgi plānojām šajā dienā arī grupu sapulces – sapulce pulksten 16, lekcija – pulksten 17, lai bērnus var atstāt grupiņās, kur tos pieskata pedagogi. Ieguldījām darbu, katru vecāku uzrunājot individuāli. Saprotot, ka apmeklējums nebūs pietiekams, sadarbojāmies ar skolu, aicinot visus vecākus. Sapulču apmeklējums vēl bija pieņemams, bet no lekcijas vecāki burtiski laidās lapās, minot visnotaļ interesantus iemeslus. Bērnudārzā ir teju simt bērni, skolā – ap 130, bet uz lekciju ieradās 20 vecāki, pārējie bijām pedagogi un tehniskie darbinieki. Pēc šā pasākuma sapratām, ka mūsu pūliņi rūp tiem dažiem jau tāpat aktīvajiem vecākiem, kas, par spīti gan lielajai slodzei darbā un ģimenē, gan sabiedriskajās aktivitātēs, savam bērnu laiku vienmēr atradīs. Piedodiet par emocijām, bet vērtības mūsu sabiedrībā ir stipri sašķobījušās!”
Daži bērnudārzi gan Liepājā, gan citviet Latvijā šogad atstrādājamo sestdienu, 21. aprīli, sarīkoja kā talkas dienu, lai kopīgiem spēkiem labiekārtotu iestādes apkārtni. Pasākums bija brīvprātīgs – tiem, kuri var un vēlas. “Kad audzinātāji jautāja, vai tajā sestdienā viņu atvase apmeklēs iestādi, ielūkojos sarakstā un redzēju šādu ainu: daļa vecāku bija atbildējuši, ka bērns ieradīsies, jo vecāki tajā dienā būs nodarbināti, vienlaikus no citiem bija jādzird pārmetumi, ka kaut kāda atstrādājošā sestdiena uz viņiem un darbu neattiecas un viņu bērni iestādi neapmeklēs, bet pavadīs to dienu kā parastu brīvdienu. Talku pēc tam ar kopīgu atpūtu no grupiņas atbalstīja vien divas ģimenes, citās grupās – neviens,” “Kursas Laikam” savu novērojumu atstāsta viena no talkas atbalstītājām liepājniece Elīna Tiltiņa.
Uz jautājumu, vai pasākumu vecākiem kopā ar bērniem būtu vajadzīgs rīkot ārpus darbalaika vai sestdienā, E. Tiltiņa atbild noliedzoši. “Noteikti nē. Tie vecāki, kuri gribēs, nāks neatkarīgi no darbalaika, brīvdienas vai darbdienas. Un visi simtprocentīgi nekad neatnāks. Katram pielāgoties – tas būtu ļoti grūti. Man personīgi liekas, ka svarīgi – lai vismaz viens mīļš cilvēks tiktu uz pasākumu. Otrkārt, māmiņām un tētiem – vismaz vienam no vecākiem – jau laikus ir jābūt apdomīgiem un jāizvēlas tāda darbavieta, kas atbalsta ģimenes ar maziem bērniem. Esot tajā vecumā un tādā ģimenes stāvoklī, kad gaidāma mazuļa ienākšana pasaulē, par to ir rūpīgi jāpadomā,” uzskata E. Tiltiņa.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz sapulci atnāk, bet no lekcijas laižas lapās

Kategorijas