Uzzīmēt savus “Tauriņus” ar plīvojošu Latvijas karogu mastā

2018. gada 14. jūnijs 07:00

985

Uzzīmēt savus “Tauriņus” ar plīvojošu Latvijas karogu mastā

Olga Bēta ir Nīcas novada etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, aizraujas ar rokdarbiem, glezno un rūpējas par dārzu. Viņas radošie darbi ir skaisti, akurāti un ar izdomu – visticamāk tieši tāpēc viņa izvēlēta kā Dziesmu un deju svētku viena no vēstnesēm.

Ieada Latvijas dzimšanas dienu
“Es nevienam neuzprasījos kļūt par svētku vēstnesi. Viņi paši mani atrada,” stāstu ar smaidu sāk O. Bēta. Viņa ir aktīva latviete, tradīciju cienītāja un prasmīga rokdarbniece. Kas īsti Dziesmu un deju svētku vēstnesim jādara? “Vēl tā īsti neesmu sapratusi. Zinu, ka man ar godu jāpārstāv savs novads un skaisti jāizskatās! Tad jau redzēsim, ko vēl varēšu darīt.” Šie dziesmu un deju svētki nav pirmie, kuros piedalījusies, tomēr novada vēstnieces amats būs pacilājošs bonuss.
Dodoties uz svētkiem, līdzi tiks ņemts īpašs darinājums – sarkanbaltos toņos adīts karodziņš jeb vimpelis. “Viss sākās ar šo maziņo vimpelīti. Tad izdomāju, ka gribu uztaisīt lielāku, kur var redzēt novadu – lai varu nest Nīcas vārdu pasaulē.” Tā radās izmēros iespaidīgais, ar pērlītēm izadītais karodziņš. “Šeit ar pērlītēm ir ieadīti Latvijas dzimšanas dati, kas izveidojās kā saules zīme. Iepriekš esmu adījusi arī maučus ar saviem dzimšanas datiem, tāpēc zināju, kā to dara.” Darbiņš gan ir piņķerīgs – sākumā uz dzijas pavediena jāsaver pērlītes, tad uz papīra jāuzzīmē musturs un tikai tad var ķerties pie adīšanas. Pacietības viņai ir diezgan, jo ar rokdarbiem jau sen ir “uz tu”.
Arī dzimtās mājas “Tauriņi” ir skaisti koptas. Mājas sienas apaudzētas ar dažādiem vīteņiem un krūmiem, dobes – pilnas ar ziediem. Dārzs ir viena no O. Bētas sirdslietām.

No “Metalurga” pie mākslas
Senāk O. Bēta dzīvojusi Liepājā un strādājusi “Liepājas metalurgā”, bet, sašķoboties veselībai, darbu nācies pamest. Garlaicības mākta, sākusi nodarboties ar groziņu pīšanu, bet arī to nācās pārtraukt. “Tas ļoti bojā rokas, un dzīvoklī nemaz nav tik daudz vietas, kur izplesties ar kārkliem. Tad man sākās bizness ar cepurēm. Adīju un devu pārdot uz Liepājas Pētertirgu, bet sievas no manis nošpikoja un sāka adīt tādas pašas cepures. Tad sāku šūt katūna svārkus un kleitas – tas tik labi aizgāja, ka par nopelnīto naudu bērniem varēju pat mēbeles nopirkt.” Vēlāk šūšanas arods tika nomainīts pret pērļošanu, kaklarotu gatavošanu, tapošanu un mauču adīšanu. “Nedaudz sāku arī gleznot. Neesmu gan mācījusies, bet dažādās meistarklasēs gan esmu piedalījusies pie Ilzes Elizabetes Rasas un Jāņa Judina.” “Tauriņu” mājas sienas ir noklātas ar saimnieces gleznām, daudzi darbi atdāvināti ģimenei un draugiem. “Vēl gribu uzgleznot savu māju ar plīvojošu Latvijas karogu mastā.” Viņa atzīst, ka gleznot var tikai tad, kad ir iedvesma, bet, kad tā atnāk, pie audekla varot nosēdēt visu dienu – ne ēdusi, ne dzērusi.

Mīļākais ansamblis
Viņa pagūstot izdarīt tik daudz, jo galvenais ir gribēšana. “Šķiet, ka Nīcas novadā es biju pati pirmā, kura uztaisīja savu tautastērpu. Brunčus es, protams, neaudu pati, bet visu sašuvu gan. Es uzskatu, ka var izdarīt visu, ja grib! Piemēram, Dziesmu svētku gājienā es iešu ar pašas darināto tautastērpu un pašas darināto vimpeli.”
“Etnogrāfija un latvietība manai sirdij ir ļoti tuvas. Par Nīcas novada etnogrāfisko ansambli es ceļos un krītu, tas man ir ļoti svarīgs! Man patīk tautasdziesmas un dziedāšana.” Šobrīd ansambļa pulks ir sarucis, jo daudzas dalībnieces nevar piedalīties – veselība nav vairs tik stipra. “Mūsu vadītāja Laine Zeile ir lieliska, spēlē akordeonu un kokli. Nīcas novada ansamblis ir ļoti pieprasīts,” lepojas dalībniece.
Liels lepnums viņas dzīvē ir ģimene – astoņi mazbērni un seši mazmazbērni, kas silda sirdi. “Mans mazdēls Rūdolfs Dreiblathens ir liels dejotājs un darītājs – tāpat kā es! Es uzskatu tā – ja tu neizdejo valsi, tad tā nemaz nav bijusi balle! Valsis un tango ir manas mīļākās dejas.” Sirds sāpot par mazmeitu – vienīgā no mazbērniem dzīvo ārzemēs. “Viņa tur ieguva ļoti labu izglītību, pabeidza ar diplomu, un viņai uzreiz piedāvāja labu darbu. Palika tur strādāt. Bet es ļoti ceru, ka viņa atbrauks atpakaļ. Man dikti sāp, ka kādam no manas ģimenes jābūt projām, uzskatu, ka jādzīvo Latvijā.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uzzīmēt savus “Tauriņus” ar plīvojošu Latvijas karogu mastā

Kategorijas