Novados lemj par ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā

2018. gada 21. jūnijs 07:00

Ilgstošais sausums ir nodarījis neatgriezeniskus kaitējumus ražojošajās saimniecībās. Neaug atāls – lopkopju galveno bēdu nosauc durbeniece Adele Baltaviča. “Nav jau vairs, ar ko laistīt, dīķos ūdens nenāk klāt,” situāciju raksturo dārzeņkope Egita Rače. Par karstumu un sausumu nesūdzas biškopji. “Kam spēcīgas saimes, tie vinnēja, jo ziedēja viss reizē,” stāsta Rimants Budreckis.

Finansēs būs robs
“Tiem, kuri rudenī paspēja iesēt ziemājus un kam tie pārziemoja, raža būs,” prognozē LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Taču aptuveni trešo daļu lauku vajadzējis pārsēt ar vasarājiem, un tajos esot vietas, kas izdegušas līdz melnai zemei.
S. Bēča spriež, ka laika prognozēs solītais lietus palīdzēs lopkopjiem – zāle var ataugt, bet labībai tas vairs nevarot līdzēt – “tur vilciens aizgājis”. Ar rapsi situācija līdzīga, turklāt mūspusē vairāk sēts vasaras rapsis.
“Degam ārā, labībai trūkst mitruma, neveidojas vārpas,” Kurzemes laukos redzēto raksturo LLKC Saldus biroja augkopības konsultante Vita Cielava. Īpaši dramatiski apstākļi esot smilšainajās augsnēs. Raža būšot vismaz uz pusi mazāka no iespējamās. Arī sienu varot savākt divreiz mazāk, jo nav zaļās masas. “Lauksaimnieku finansēs būs pamatīgs robs,” vērtē V. Cielava.
Viņa uzsver, ka Latvijā sējumu apdrošināšanā, kuras neveikšana zemniekiem tiek pārmesta, nav pozīcijas “sausums”. Lietuvas apdrošināšanas kompānijas tādu pozīciju piedāvājot, bet ar nosacījumu – ja lietus nav lijis visā valsts teritorijā.
“Mūsu spēkos nav izmainīt lietu un sauli, bet mūsu spēkos ir padarīt augus stiprus, lai tie būtu izturīgāki pret kataklizmām,” SIA “Baltic Agro“ Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis aicina lauksaimniekus gan meklēt jaunas tehnoloģijas, gan izmantot radošu pieeju. Piemēram, šogad labāki rezultāti esot tiem, kuri sējas laikā vadījušies pēc laikapstākļiem, nevis klasiskajiem termiņiem.

Gaida iesniegumus
Papildu raizes gaidāmais ražas samazinājums sagādā lauksaimniekiem, kuriem ir kredīti bankās un dažādas līgumsaistības. Te varētu līdzēt valsts līmenī izsludināta ārkārtēja situācija. V. Cielava norāda, ka iestādes parasti šādās situācijās nāk pretī, tikai arī pašiem jādodas par to runāt, piemēram, uz bankām par kredītbrīvdienām.
Pāvilostas novada dome, kuras deputāte ir V. Cielava, pirmdien ārkārtas sēdē izsludināja ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā savā teritorijā.
Konceptuāli ārkārtējas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā otrdien atbalstīja Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, kurā darbojas visu novadu pārstāvji, taču lēmums par savu teritoriju jāpieņem katra novada domei pašai.
Nīcas novada dome šādu lēmumu pieņēma trešdien. S. Bēča informē, ka ar iesniegumu savā pašvaldībā par analogu rīcību vērsušies Durbes novada zemnieki. Ārkārtas sēde par šo jautājumu Durbē notiek ceturtdien. Priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs tajā vēloties dzirdēt arī LLKC ekspertu viedokli.
Vaiņodes novadā zemnieku iesniegumi ir saņemti, par situāciju deputāti lemšot kārtējā sēdē nākamajā nedēļā.
Dati par zemniekiem nodarītajiem zaudējumiem tiekot vākti Grobiņas novadā. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis norāda, ka vispirms “prasās aprēķini” un rīcības saskaņošana ar pārējām pašvaldībām. Par ārkārtēja stāvokļa pieprasīšanu, iespējams, tikšot lemts sēdē nākamnedēļ.
Arī Rucavas novadā plānots šo jautājumu izskatīt jūnija sēdē. Domes priekšsēdētājs Jānis Veits uzsver, ka iespējamā ārkārtējā stāvokļa dēļ netiks prasītas kompensācijas, bet tas būs vērsts, lai zemniekiem palīdzētu ar atvieglotām līgumsaistībām.
Priekules novada domē līdz trešdienai vēl nebija saņemts neviens lauksaimnieku iesniegums. Domes priekšsēdētāja Vija Jablonska norāda, ka novadā situācija nav viennozīmīga, dažviet lietus ir nolijis. Taču dome esot gatava reaģēt, ja iesniegumi būs, un jautājumu iekļaut sēdes darbakārtībā vai sasaukt ārkārtas sēdi.

Sankcijas nepiemēros
Trešdien Zemkopības ministrija iesniedza Krīzes vadības padomei apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju, ko radījusi ilgstošā sausuma ietekme uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome lems par tālāko rīcību.
Jau šobrīd ir iespējamas atkāpes ES fondu atbalsta maksājumu un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstīto projektu nosacījumu izpildē, informē Zemkopības ministrija. ES regula un Ministru Kabineta noteikumi nosakot, ka sausuma radīto šābrīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā teikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai.
Ja ES fondu atbalsta līdzekļu saņēmēji un LAP projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības, Lauku atbalsta dienests (LAD) soda sankcijas viņiem nepiemēros. Tā kā sausums ilgstoši valda visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem ar individuāliem iesniegumiem LAD nav jāvēršas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novados lemj par ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā

Kategorijas