Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz remonta laiku slēgs Kalpaka tiltu

Rekurzeme.lv

2018. gada 22. jūnijs 15:05

221
Uz remonta laiku slēgs Kalpaka tiltu

Šovasar Liepājā uz remonta laiku tiks slēgts Oskara Kalpaka tilts, informē Liepājas specialās ekonomiskās zonas (SEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Veicot Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus. Tiltu plānots slēgt 25.jūnijā. Būvnieki aplēsuši, ka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju iespējams paveikt astoņu nedēļu laikā.

Pašlaik tiek plānoti remontdarbi un sadarbībā ar pašvaldību meklēti risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Kalpaka tilts būvēts 1906.gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem un ļaudīm. Tiltu projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132,28 metri, augstums virs ūdens līmeņa - 8,32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas loģiski ietekmējis arī tā ekspluatāciju, skaidroja Ratniece-Kadeģe.

Halls tiltu projektējis tā, lai tas būtu drošs un varētu darboties arī spēcīgākā vējā. Katra tilta izgriežamā daļa balstās uz vienu atbalsta punktu un precīzi izlīdzina sānsveri, ko nodrošina betona atsvari.

Pēc Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta 60.gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi par to nav atstājuši nekādu informāciju.

Vēstures pētnieks Juris Raķis stāsta, ka tilta ziemeļu daļa ir grauta, spridzināta un divreiz taisīta no jauna - vispirms pēc Pirmā pasaules kara, bet otro reizi pēc 2006. gada notikumiem, kad tankkuģis "Anna" to sagrāva. Savukārt dienvidu daļa ir praktiski visu laiku ekspluatēta. Ziemeļu daļa ir remontēta iepriekšminēto iemeslu dēļ, bet dienvidu daļa pēdējo reizi remontēta ap 1968.gadu. Turklāt, kā norāda Raķis, toreiz remonts neesot bijis kvalitatīvs – neviena daļa netika kniedēta, nebija labas stiprības materiālu.