No Embūtes dobes – uz sviestmaizes

2018. gada 24. jūnijs 10:11

823

Ineta Jurķe-Miķelsone, pārskatot savus sējumus Embūtē, novērtē, ka raudenes, selerijas, puravi bez lietus izskatās bēdīgi. Burkāni būs jāpārsēj, toties kaķumētra aug griezdamās. "Ar augiem šogad ir diezgan švaki – nav tas, kam vajadzēja būt."

Garšaugus un dārzeņus I. Jurķe-Miķelsone kopā ar vīru Jāni Miķelsonu audzē viņa no vecākiem mantotajā īpašumā. Sākuši ar vienu mazu siltumnīcu, bet nu saimnieka paša rokām uzbūvēta jau ceturtā. Pret nezālēm un kurmjiem to pamatu noklāj ar melno plēvi.

Agrās šķirnes tomātiem aizmetušies auglīši. Pērn jau Jāņos novākti pirmie gatavie. Siltumnīcā audzē arī papriku, podos briest majorāns, baziliks. Uz lauka, kas sadalīts mazākās slejās, tiek audzētas piparmētras, izops, asinszāle, pupumētra, salvija, pastinaks un dažādi citi dārzeņi. Sausumā jābūt uzmanīgiem ar ravēšanu – izkustinātie augi var izkalst.

I. Jurķe-Miķelsone stāsta, ka katru gadu piear klāt kādu lauciņu, bet tajos, kas tiek "reformēti", tiek iesēts mistrs.

Ķirbjus saimnieki mulčē ar nesadalījušos kompostu – pērnajām lapām. Tas mālainajā augsnē saglabā mitrumu un rudenī tiks iestrādāts augsnē kā mēslojums. Izmēģinājuši arī variantu, ka starp ķirbjiem tiek sēts mistrs, kas, iefrēzēts mālainajā augsnē, izmaina tās struktūru.

Pēc tējas augiem saimniece dodas uz pļavu – daudzgadīgajā zālājā aug raudenes, pelašķi, asinszāle, sarkanais āboliņš, mežmalā atrodami Sibīrijas īrisi, plūškoks.

Darbojoties rodas arvien jaunas idejas, kā dažādus augus izmantot. Jau rakstīts, ka I. Jurķe-Miķelsone kā mājražotāja izveidojusi SIA "Miju", kas piedāvā produkciju ar zīmolu "Embūtes garšaugi". Audzējot dārzeņus un garšaugus, dzimusi ideja tos žāvēt un miksēt dažādās variācijās un piedāvāt kā piedevu ēdieniem.

Tirdziņos viņus jau atpazīstot un allaž prasot, kas pagatavots jauns. Tāpēc saimniece realizē arvien jaunas idejas. Piemēram, tiek piedāvāta "Leišmales garša", kuras buķetē gan neesot nekā neparasta – vībotnes, irbenes. To var likt pie gaļas vai baudīt uz pašceptas maizes kopā ar krējumu un svaigu gurķi. Saimniece izmēģinājusi cept maizi ar tomātiem un citām piedevām. Klāt var piedzert Leišmalītes vitamīnu tēju, kurā likti skābi āboli, upeņu lapas, pelašķi, liepziedi.

I. Jurķe-Miķelsone stāsta, ka gan audzēšanas, gan maisījumu gatavošanas zinības apgūst galvenokārt pašmācībā, taču papildina tās dažādos kursos. Nule kā bijusi Meža konsultāciju pakalpojumu centra rīkotajās mācībās par meža velšu izmantošanu.

"Visu laiku jādomā, ko uzlabot un ko jaunu pagatavot." Savai lietošanai izmēģina uz augu bāzes gatavotas eļļas, piemēram, no jasmīniem. Tās smarža atgādinot zemenes, un to varētu lietot kā masāžas eļļu. Tapušas ziedes ar tauksakni un ievu mizām uz cūku tauku un eļļas bāzes. Saimniece smejas, ka tās tiek testētas uz vīru, radiem un kaimiņiem.

I. Jurķe-Miķelsone atsaukusies sadarbībai ar Embūtes tūrisma un informācijas centru un piedalījusies pasākumā "Atvērtās durvis laukos". Apmeklētājiem piedāvāts pašiem taisīt salātus no pavasara augiem – gārsas, nātrēm, cūkpienēm, gaiļpiešiem. Citkārt varētu izmantot žāvētos augus un dārzeņus – iecerēta darbnīca, kurā katrs no dažādām sastāvdaļām pats radītu savu garšvielu. Embūtniece piekrīt, ka vērojama tendence pēc dabiskām lietām.
Minētajā pasākumā darbībā pārbaudīta spēle bērniem, kurā ietverti visi dārzā notiekošie procesi – no sēkliņas līdz augļu baudīšanai. To I. Jurķei-Miķelsonei palīdzējis veidot 2. klases skolēns.

Miķelsoni visu dara tikai pašu spēkiem un savu attieksmi pauž ierakstā Saimes grāmatā: "Atbalstīsim un leposimies ar tiem ļaudīm, kuri, par spīti visam, sīksti turas šajā zemē, godīgi strādā un nav devušies pasaulē laimi meklēt, jo savu valsti var noturēt tikai tie, kam dziļas saknes un kas nelokās visiem vējiem līdzi."

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No Embūtes dobes – uz sviestmaizes

Kategorijas