Rucavas svētavotā švaki ar ūdeni

2018. gada 28. jūnijs 07:00

969

Rucavas novadā slavenais tūrisma objekts – Leju svētavots – bieži tiek izvēlēts kā ekskursantu mērķis, lai tajā nomazgātu seju vai paņemtu ūdeni līdzi dažādu vainu dziedināšanai vai vienkārši dzeršanai. Gadiem avotā bija daudz ūdens, taču tagad tas ir tikpat kā izžuvis. Novada tūrisma organizatore Dace Mieme apstiprina, ka ir informēta par situāciju tūrisma objektā, bet neesot skaidrs, kā situāciju uzlabot.

Vietējie vairs neņem
Kāda iedzīvotāja pavasarī, kad Rucavas pusē viesojās laikraksts, pavēstīja, ka Leju svētavotā vairs neesot ūdens, ko pasmelt, lai izmantotu dzeršanai. “Kādreiz bija atsvaidzinošs un garšīgs, tagad tā ir maz un nekvalitatīvs, godīgi sakot, ir reizes, ka pat smird. Mēs vairs no turienes ūdeni neņemam jau ļoti sen,” pieredzē dalījās rucavniece.
“Kursas Laiks” devās pārbaudīt situāciju uz vietas. Pirmais – ļoti grūtā pārvietošanās ar automašīnu pa ceļu, kas ved no Muižas kalna uz svētavotu. Taču norādes zīmes, ka auto būtu jāatstāj pie Muižas kalna un lejup jādodas kājām, nav. Otrkārt, nonākot pie avota, skats tiešām nošokē – ūdens ir ļoti minimāli. Lai piepildītu pudeli, būtu jāstāv ilgāku laiku, jo avota tērcītes plūsma ir niecīga.

Ieber akmeņus
“Nedaudz tur ūdens pa tādu tērcīti tek, taču pats avota ezeriņš tiešām ir palicis ļoti mazs. Švakāk ūdens sāka tecēt pirms pieciem gadiem. Ilgstoši bija zaļš. Lai situāciju kādā veidā risinātu un ūdens būtu tīrāks, zinātāji teic, ka avotā jāieber akmeņi. Pēc tam vēl parādījās versija, ka nav pareizi, ka virs avota uzlikts jumtiņš, kas uzbūvēts 90. gados. Tas kavējot dabiskos procesus – ūdens nespēj dabiski attīrīties un nomainīties. Nevaram riskēt un ņemt jumtu nost – nevar zināt, vai tas patiešām ir tas īstais iemesls. Taču nav neviena speciālista un īsti pat nezinu tādu kārtīgu zinātāju, kas varētu pateikt, kā labāk rīkoties,” stāsta D. Mieme.
“Runājot par ceļu, kas ved uz svētavotu – tur ir mālaina zeme. Aizliegts braukt ar mašīnu pa ceļu nav, taču apmeklētājus aicinu labāk iet ar kājām. Ja brauc ar mašīnu, tad rūpīgi jāizvērtē, vai tas tiešām ir vajadzīgs. Tieši tādēļ ceļš uz avotu ir tik bēdīgā stāvoklī, ka rudeņos un pavasaros, kad ir mitrs, tur brauc ar mašīnām – ne viens vien ir iestridzis. Tāpat tur tiek veikta lauku apstrāde, kad tiek izmantota smagā tehnika, kas pārvietojas pa šo pašu ceļu,” norāda tūrisma speciāliste.
Jumtiņš nav vainīgs
Leju svētavots ir viens no objektiem, kas iekļauts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tūrisma objektu sarakstā. Tas atrodas Sventājas upes ielejas teritorijā. Sventājas pamatkrastā iztek daudz avotu. Īpaši jāizceļ Leju svētavots, kurā ūdens izplūst vertikālā virzienā, radot iespaidu, ka tas visu laiku vārās un mutuļo, vēstīts DAP mājaslapā pie tūrisma objektu aprakstiem.
DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts, ģeologs Andis Strungs norāda, ka avotam uzliktais jumtiņš neveicina ūdens duļķainumu jeb iezaļganu krāsu. “Jāteic, ka tieši otrādi – ja jumtiņš uzlikts vietai, kur avots iztek zemes virspusē jeb, ģeologu valodā runājot, kaptāžai, tad tas neļauj avota sateces vietu (ezeriņu) piesārņot ar lapām, zariem, ziediem un putekļiem un paaugstina ūdens kvalitāti. Taču tas var notikt tikai tad, ja no ezeriņa ir pastāvīga notece un ūdens mainās,” stāsta A. Strungs. Viņš uzskata, ka tieši akmeņu sabēršana avotā visticamāk varētu būt galvenais iemesls, kāpēc avots vairs nav tik spēcīgs un sazaļojis. Akmeņi samazinājuši ūdens noteci un, iespējams, nosprostojuši kaptāžu – vietu, kur avota ūdens izplūst virszemē. Visbeidzot sava ietekme noteikti bijusi sausajam laikam. Un visu šo faktoru rezultātā avota ūdeņi (gruntsūdens), iespējams, ir atraduši jaunu noteces vietu zem zemes virzienā uz Sventājas upi kā mazāko pretestības variantu ūdens plūsmai,” vainas iespējamos iemeslus uzskaita speciālists.

Jārok ar rokām
A. Strungs kā iespējamo turpmāko rīcību vispirms iesaka sākt ar teritorijas apsekošanu, izmantojot mūsdienu mērierīces vai tradicionālā rīkstnieka pakalpojumus, lai atrastu pazemes ūdens āderu vietas un tās apzīmētu dabā. “Avota attīrīšana jāsāk ar mazumiņu – iztīrīt ezeriņa gultni no dubļiem un cita veida piesārņojuma, izņemt iebērtos akmeņus. Šie darbi jāveic ar cilvēku roku spēku, neizmantojot traktoru un ekskavatoru,” norāda A. Strungs.
Atrodot avota izplūdes vietu, tā atbilstoši jāiekārto, lai dabisku vai cilvēka radītu apstākļu dēļ tā nākotnē atkal netiktu nosprostota. Tāpat speciālista skatījumā nepieciešams sakārtot ezeriņa noteces vietu pastāvīgai minimālai ūdens notecei. “Taču, arī paveicot šo visu, nevar dot stingru garantiju, ka avota ūdens plūsma atjaunosies agrākajā veidā un stiprumā,” piebilst speciālists.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rucavas svētavotā švaki ar ūdeni

Kategorijas