Dolmatova: mēs esam šo dzīvnieku vienīgā cerība

2018. gada 28. jūnijs 07:00

865

Dolmatova: mēs esam šo dzīvnieku vienīgā cerība

Liepājas Kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” izveidotā dzīvnieku patversme jau vairākus gadus par savu mītni izraudzījusies telpas Ezermalas ielā. Biedrības pārstāvji tās pamazām iekārtojuši pašu spēkiem un cer, ka ar ziedojumu palīdzību izdosies tās arvien uzlabot. Patversmes vadītāja Anžela Dolmatova un pārējie biedrības biedri šo darbu dara brīvprātīgi, nesaņemot neviena centa.
A. Dolmatova pastāsta, ka sākotnēji – 1993. gadā – izveidota vien Liepājas Kinoloģiskā biedrība “Dzīvnieku aizsardzības grupa”. Doma par patversmes veidošanu Liepājā biedrībai radusies 2001. gadā. “Kādreiz šeit bija staļļi, tad te viss tika rekonstruēts, un iesākumā šajās telpās bija īslaicīgas dzīvnieku uzturēšanās stacionārs. 2006. gadā mēs panācām, ka saņemam patversmes statusu,” stāsta biedrības vadītāja. “Dzīvnieku aizsardzības grupa” ir vairāku cilvēku komanda, kuri veic saimniecisko darbību dzīvnieku patversmē. Komandā kopīgiem spēkiem darbojas pieci cilvēki, skaitot vetārsti, kura biedrībā darbojas kopš 2002. gada. Viņa ir vienīgā, kura par savu darbu saņem samaksu. Pārējie darbu dara brīvprātīgi, bez atlīdzības.
Līdzekļi, par kuriem tiek uzturētas patversmes telpas un iegādāta dzīvnieku barība un citas nepieciešamās lietas, nāk no ziedotājiem. “Jebkurai biedrībai oficiālie ienākumi ir trīs pozīcijās: biedru nauda, ziedojumi, saimnieciskā darbība. Tas ir gadījumā, ja tiek iesniegts kāds projekts pieteikumam uz līdzfinansējumu,” situāciju skaidro A. Dolmatova. Viņas stingra pārliecība – dzīvniekam nekādā gadījumā nedrīkst atņemt dzīvību, neatkarīgi no tā, cik ilgi viņš uzturas patversmē un vai viņam ir reālas cerības atrast sev jaunu saimnieku. “Būt šeit ir dzīvnieku vienīgā iespēja dzīvot.” Uz ielas vai novārtā pamestam šī iespēja ir krietni mazāka.

Izveido kaķu mājiņas
A. Dolmatovai rūpes par dzīvniekiem ir pašsaprotamas, tādēļ dažādu ideju un kampaņu īstenošana nešķiet nekas apgrūtinošs. Tieši pēc A. Dolmatovas iniciatīvas realizēta kampaņa “Noķer–sterilizē– atlaid”. Arī kaķu mājiņu izveide, ko tagad piekopj liela daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, ir biedrības vadītājas ieteikums. “Tagad mums ir programma, kas tiek īstenota tieši par ziedojumiem – “Pieņem–izārstē–sterilizē–atlaid”.” Šī programma paredz, ka cilvēks dzīvnieku uz patversmi atnes no ielas, lai to izārstētu un aprūpētu.
Pēc A. Dolmatovas pieredzes, šādi dzīvnieki grūti iejūtas svešā vidē, nesocializējas ar citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. “Šādiem dzīvniekiem dzīvošana telpās sagādā milzu stresu, viņiem nepieciešama brīvība. Tādēļ mēs darām tikai nepieciešamo – mēs viņu izārstējam, sterilizējam un tad tajā pašā adresē, no kuras viņš nācis, vedam atpakaļ,” pastāsta biedrības vadītāja. Šādu gadījumu gan neesot daudz.

Visas sabiedrības problēma
Ar klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu patversme nenodarbojas. “Mums dzīvnieku šeit jau tā ir daudz, lai vēl brauktu pa pilsētu un speciāli ķertu.” A. Dolmatova pastāsta, ka visbiežāk dzīvnieki biedrības izveidotajā patversmē nonāk, saimnieku pašu atvesti. Un iemesli tam, kādēļ tā notiek, ir dažādi. Viens no raksturīgākajiem gadījumiem: sievietei gados privātmājā bijis suns, bet bērni vēlas, lai māte dzīvotu pie viņiem, lai būtu iespēja viņu pieskatīt, aprūpēt, taču suni savā mājā bērni nevēlas. Tad saimniecei jāpieņem smags lēmums – atteikties no sava mīluļa. Pēc pieredzētā, šādu gadījumu ir pietiekami daudz.
Prieks esot par katru reizi, kad dzīvnieks pēc tam atrod jaunas mājas. Tāpat šobrīd bieži ir gadījumi, kad dzīvnieku nākas atstāt patversmē, jo saimnieki izbrauc no valsts.
Šo patversmi kā turpmāko dzīvnieku mītnesvietu saimnieki izvēlas viena svarīga iemesla dēļ. “Mēs garantējam, ka dzīvnieks būs aprūpēts un netiks iemidzināts. Tādējādi saimnieks nejūtas tik lielā mērā kā nodevējs.” Patversme gādā arī par to, lai nezustu saikne starp saimnieku un viņa mīluli. A. Dolmatova atklāj, ka saimnieki nāk ciemoties, viņiem tiek sūtīti foto un informācija par to, kā dzīvnieks jūtas. Biedrības vadītāja uzsver: cilvēkus nedrīkst apvainot par neliešiem. Bieži vien tie vienkārši ir slikti informēti par iespējām, ko darīt, ja pats par savu dzīvnieku nespēj parūpēties. “Ar cilvēkiem vienkārši ir jāstrādā un jāatgādina par šo problēmu,” pārliecināta A. Dolmatova. Viņa uzskata, ka pamestie dzīvnieki nav vien saimnieku, bet gan visas sabiedrības problēma.

Nodrošina suņu apmācību
Vēl kāda iniciatīva, ko īstenojusi “Dzīvnieku aizsardzības grupa” – suņu skola. Tā pastāv jau divus gadus. Pie jaunā saimnieka suns nonākot apmācīts, socializēts, dresēts izpildīt pamatkomandas. Ja patversmes darbinieki nav pārliecināti, ka dzīvnieks gatavs adopcijai, uzreiz tiek strādāts pie tā, lai šo situāciju mainītu. “Mēs suni no pilnīga aborigēna izveidojam par normālu, civilizētu dzīvnieku, kurš var dzīvot gan mājā, gan dzīvoklī, var mierīgi staigāt pa pilsētu.” Biedrības vadītāja gan atgādina: tas nenotiek uzreiz. Suņa apmācība, it īpaši sarežģītākās situācijās, prasa laiku un darbu.
Suņu apmācību A. Dolmatova veic pati, jo kinoloģijas nozarē darbojas kopš 1979. gada.
Šāda apmācība svarīga arī tādēļ, ka nereti patversmi apciemo cilvēki, kuri suņus labprāt ved pastaigās. Bieži tās ir ģimenes ar bērniem. Tieši tādēļ svarīgi, lai suns būtu draudzīgs, paklausīgs un spētu bez īpašiem iebildumiem doties pastaigā pie pavadas. Biedrības vadītāja priecājas par ikvienu, kurš izrāda interesi par suņu vešanu pastaigās, jo arī tas ir viens no veidiem, kā līdzcilvēki patversmē mītošos dzīvniekus var iepriecināt.

Ziedo arī veikalos
A. Dolmatova neslēpj prieku par to, ka ziedotāji ir ļoti atsaucīgi un labprāt palīdz patversmes uzturēšanā. Biedrībai šo gadu laikā izdevies tikt pie diviem atsaucīgiem sadarbības partneriem – veikalu tīkliem “Top!” un “Mego”. Veikalos izvietotas ziedojumu kastītes, kurās ikviens var iemest kaut vienu centu, lai palīdzētu patversmei ar tās turpmāku pastāvēšanu. Ziedojumu kastītes izvietotas ne tikai šajos veikalos, bet arī vairākās citās vietās, pat zooveikalos Rīgā.
Sadarbībā ar veikaliem “Mego” tiek realizēta vēl kāda biedrības iniciatīva – “Dalīts prieks – dubults prieks”. Proti, veikalos izvietotas speciālas kastes, kurās cilvēki var saziedot dzīvnieku barību, kaķu smiltis, spēļmantiņas – visu, kas nepieciešams dzīvniekiem. Projekts ir ļoti veiksmīgs – cilvēku atsaucība liela.

Var nosūtīt īsziņu
Par saziedoto naudu patversmē pamazām tiek veikta renovācija. Ir renovēts kaķu uzturēšanās bloks, plānā renovēt arī mājvietu suņiem. “Nepieciešams ne tikai nokrāsot kādu stūrīti, bet taisīt kārtīgu remontu uz ilgu laiku, lai būtu tīri, skaisti, patīkami,” stāsta A. Dolmatova. Ikdienas vajadzības – barību, smiltis, dažādas mantiņas – cilvēki bieži atved arī uz patversmi paši. Īpašs ir kāds ziedotājs, kurš reizi nedēļā uz patversmi nogādā divas kastes svaigas gaļas. Arī tas patversmei ir liels ieguvums.
Lai ziedošanu padarītu pieejamu ikvienam, ieviesta iespēja vienkārši nosūtīt īsziņu. Uz numuru 1881, rakstot īsziņā tekstu paw (tulk. no angļu valodas – ķepa) un ciparu 2, 3 vai 5, cilvēks var noziedot kādu no šīm summām, pat neizejot no mājas. Arī tas ir veids, kā pie biedrības nonāk līdzekļi, ko vēlāk likt lietā patversmes labiekārtošanas darbos. “Darām visu, lai pievērstu cilvēku uzmanību. Mēs esam šo dzīvnieku vienīgā cerība.”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dolmatova: mēs esam šo dzīvnieku vienīgā cerība

Kategorijas