Siers ar Nīcas raksturu

2018. gada 5. jūlijs 07:00

2903

Jauns vietējā ražotāja piedāvājums arvien raisa patērētāju interesi. Tā droši vien notiks arī ar Nīcas novadā tapušās ražotnes “Nīcas siers” produkciju, ko gatavo no svaiga, bioloģiski tīra piena.
Pēc atbalsta saņemšanas no biedrības “Liepājas rajona partnerība” un Lauku atbalsta dienesta un iesaistīšanās Liepājas Biznesa inkubatorā jau realizētā projekta autors un virzītājs Mārtiņš Sīlis gatavs iepazīstināt ar savu siera valstību. Pašlaik esot tāds kā iešūpošanās un mācīšanās periods, tiek meklēts optimālais iepakojums un taustītas noieta iespējas tirgū.

Sola trīs pīlārus
Siera cehā ienācēju sagaida nesen slaukta piena smarža, fonā skan govju balsis. M. Sīlis vispirms vedina apskatīt siera katlu, speciālu galdu un presi. Siera presē, pāris stundu laikā izspiežot sūkalas, tiek regulēts mitrums. Siera sālīšanas vannā rituļi atkarībā no peldes ilguma uzņem vēlamo sāls daudzumu. Vēlāk rituļus gulda speciālos plauktos, kur tie nogatavinās noteiktā temperatūras un mitruma režīmā. Nogatavināmais siers katru dienu ir jāapgroza.
Pārtikas un veterinārā dienesta prasības meistars uzskata par pamatotām un institūcijas attieksmi – par pretimnākošu, ar labām konsultācijām. “Esam pašā sākumā, mācāmies, eksperimentējam un paši testējam. Gatavo produkciju nav paredzēts realizēt vairumtirdzniecībā, tā nonāks tiešās iepirkšanās punktos, ekoveikaliņos, tirdziņos, kāda daļa arī restorānos un kafejnīcās. Ir iedoti paraugi dažādiem uzņēmumiem un pamēģināts produktu pārdot Nīcas tirdziņā Līgo dienā,” teic M. Sīlis.
“Kursas Laiks” ievērojis, ka krāsainus salātus no dārzeņiem un “Nīcas siera” jau paspējuši uzburt “Bernātu Dzintariņa” pavāri.
Pamatā iecerēts ražot trīs sieru pasaules pīlārus – trīs produkta veidus. Uz Līgo svētkiem pēc tradicionālās metodes jau izgatavots Jāņu siers. Tapšanas stadijā ir goudas tipa jeb Nīderlandes zemnieku siers dažādās nogatavināšanas pakāpēs un ar atšķirīgām garšu niansēm. Būs arī svaigais siers, kas atgādina mocarellu un fetu un ko uzglabā ledusskapī. Protams, to var ēst pat siltu, bet labāk tomēr baudīt pēc trīs, četrām dienām.

Jāmācās visu mūžu
Par plānotajiem apjomiem pagaidām esot pāragri runāt, uzņēmums, kas īrē telpas no zemnieku saimniecības “Birzmaļi-2” un izmanto tās piena produktus, gatavs reaģēt uz pieprasījumu. “Šobrīd ražojam divas dienas nedēļā, bet, strādājot visas septiņas, spētu saražot daudz vairāk, jo katls mums ir diezgan liels,” spriež M. Sīlis.
Siera meistars Pēteris Mikulaņecs sevi sauc par vietējo: skolā gājis un strādājis Liepājā, bet Bernātos dzīvo jau kopš pusaudža gadiem. Interese par siera gatavošanu viņam radusies ap 2012. gadu, kad nedaudz jau šo produktu gatavojis.
“Arī Mārtiņš par to sen interesējās, gribēja piedalīties. Pēc pārtraukuma pagājušā gada rudenī mums iznāca saruna un man atkal piedāvāja darboties ar sieru. Pirmais tapa viens no ejošākajiem pasaulē – tā sauktais Holandiešu zemnieku siers. Kādreiz taisīju arī minētajam līdzīgo Krievijas sieru, abiem izmanto vienu ieraugu,” P. Mikulaņecs neslēpj, ka siera darināšanas knifus apguvis pašmācības ceļā, daudz ko uzzinājis, rokoties interneta dzīlēs un apmainoties pieredzē ar lietpratējiem.
“Siera siešana ir visu mūžu jāmācās,” teic speciālists. “Zinātnieki to sauc par vienu no dabas brīnumiem, pētniecības vērtu, sarežģītu mikrobioloģisku procesu, jo siera galviņā ieraugs un fermenti turpina sašķelt cukurus un olbaltumvielas, kamēr lēnām, prātīgi veidojas vajadzīgā garša un konsistence.”
Pēteraprāt, ar sortimenta paplašināšanu nevajag aizrauties. Labāk izkopt dažas šķirnes. Vienā otrā ēdināšanas iestādē, kur ēdienkartē pārdesmit ēdienu, ne katru dienu viss ir uz vietas. Tad grūti gan personālam, gan ēdējiem. Nesen televīzijas pārraidē kāds arābs stāstījis par savu kafejnīcu un nācis pie slēdziena, ka nav vērts censties iztapt visiem: beigās neviens nebūs apmierināts. Cik cilvēku, tik gaumes!
Pašlaik ražotnē nodarbināti divi cilvēki, iespējams, būs nepieciešams pieņemt vēl vienu, prognozē M. Sīlis. “Neizslēdzu, ka mēs varētu pamēģināt arī kādu specifisku sieru, piemēram, vegānu iecienīto toffu, ko gatavo no sojas pupiņām. Iekārtas mums ir, bet tas vēl tālā nākotnē.”

Nedejot ātrāk par mūziku
Taujāts, vai nebiedē ielaušanās lauciņā, kur jau gana daudz spēlētāju, M. Sīlis oponē, ka tuvākajā reģionā nav daudz tādu, kas ražo nogatavinātos sierus. P. Mikulaņecs piebilst, ka, sākot mācīties, uzrunājis kādu siera darinātāju no Kazdangas, vīrs atteicis, ka neies jau savu biznesu citiem izklāstīt. “Es viņam atbildēju: ja mēs visi taisīsim kvalitatīvu produktu, visiem būs arī noiets.”
Abi ir vienisprātis, ka uzsāktā lieta ir perspektīva: “Šobrīd varam izstāstīt tikai par ražošanu, jo labu nogatavināto sieru var pagatavot ne ātrāk kā četros mēnešos. Pirmais realizācijas punkts ir četras līdz sešas nedēļas, tad sešas līdz astoņas, vēl ir tādi sieri, kam nepieciešamas astoņas līdz desmit nedēļas. Par tirdzniecību stāstīsim pēc pusgada. Nedejosim ātrāk, nekā mūzika skan!”
Cik ilgi sieru drīkst uzglabāt, lai tas būtu baudāms? Antarktīdā esot atrasta angļu polārpētnieku pārtikas noliktava, kurā siers atradies kopš 1911. gada. Vēsturnieki ir fiksējuši siera meistaru dinastijas, kas siera gatavošanas mākslu nodod no paaudzes paaudzē. Vecākie sieri pagrabos glabājušies līdz 150 gadiem.
“Rokforas siers nāk no Francijas, to nogatavina alās, kur īpašus apstākļus nodrošina pati daba. Ja mēs ražotu pūdētos sierus, tiem būtu jāceļ atsevišķa gatavinātava un glabātava,” aizdomājas M. Sīlis. Nīcenieki nebaidās izaicinājumu un, iespējams, nākotnē paplašinās sortimentu.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Siers ar Nīcas raksturu

Kategorijas