Deputāti izlems, kā sauks ielu

2018. gada 5. jūlijs 07:00

Pagājušajā ceturtdienā Durbes kultūras namā notika sapulce par sabiedriskajā apspriešanā esošo ieceri Raiņa ielai atjaunot tās vēsturisko nosaukumu – Zigfrīda Annas Meierovica iela.
Jau rakstīts, ka priekšlikumu par Raiņa ielas iepriekšējā nosaukuma atjaunošanu domei iesniedza biedrība “Durbes novada seniori”. Zem iesnieguma bijuši pieci paraksti.

Iesniedzēji neatnāk
Durbes novada domes plānošanas un nekustamā īpašuma speciāliste Iveta Eglija informēja, ka lielākā daļa ar nosaukuma maiņu saistīto dokumentu būs jākārto pašvaldībai, nevis iedzīvotājiem. Domes lēmums tiks nosūtīts Valsts zemes dienestam, no kura izmaiņas nonākot visu dienestu rīcībā. Arī Zemesgrāmatā adreses maiņa notiekot automātiski, noteicošais īpašuma identificēšanā ir kadastra numurs. Uzņēmējiem adreses maiņa jāpaziņo Uzņēmuma reģistram, bet par to pašiem nebūšot jāmaksā. Juridiskajām personām izmaksas radīs rekvizītu un zīmogu maiņa, par to jāpaziņo sadarbības partneriem, un speciāliste apgalvoja, ka pašu ieguldāmās summas nebūs lielas.
“Ja deputāti izlemj, tad lai viņi apmaksā no savas kabatas!” iebilda Varis Štrehers.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs norādīja, ka pašvaldība var finansēt tikai to, ko pieļauj Ministru Kabineta noteikumi. Sanākušie durbenieki pauda izbrīnu, ka nav ieradušies ieceres iesniedzēji – Pensionāru biedrības pārstāvji. “Uzskatu, ka viņiem arī ir jāpiedalās, tas būtu tikai korekti,” pauda Zigmunds Kapelis. “Viņiem vajadzēja mūs pārliecināt,” tā Ēriks Putra. Nepalika nepamanīts, ka uz sapulci nav ieradušies arī tie, kuri šo jautājumu izlems – domes deputāti.

Rosina veidot fondu
Par idejas iesniedzēju neierašanos nožēlu pauda arī Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs un pamatoja savu nostāju, kuru paudis jau iepriekš. Viņš uzsvēra veidu, kā iela pie katra nosaukuma tikusi. 1931. gada 24. augustā vietējā no trim sarakstiem ievēlētā dome demokrātiski pieņēmusi lēmumu par Z.A. Meierovica vārdu, bet 1940. gadā nosaukums uz Raiņa ielu nomainīts pēc norādes no “augšas”. Diemžēl Atmodas laikā šā jautājuma atrisināšana esot “nogulēta”.
Viņš iebilda pret domes formulējumu – “par ielas pārdēvēšanu”. Pareizāk būtu – “par atjaunošanu”. Un Raiņa vārdam šajā gadījumā pat neesot nozīmes.
R. Bahs pauda sapratni, ka iedzīvotājiem ir bažas par finansiālo pusi un ir pieradums, visu mūžu dzīvojot Raiņa ielā. Taču vēsturisko netaisnību vajagot labot, nebalstoties tikai uz personisko pieredzi un atmiņu. Muzeja vadītāju uztrauc, ka Z.A. Meierovica vārds un devums Latvijai ir svešs trīsdesmit un četrdesmit gadus vecajiem.
Skaļākos aplausus saņēma Jānis Grundbergs, kurš atgādināja, ka Durbē nav dzimusi neviena cita tik augstas politiskās raudzes personība kā Z.A. Meierovics. “Esmu par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un patiesību.” Viņš arī ierosināja izveidot speciālu ziedojumu fondu ar nosaukuma maiņu saistīto izdevumu segšanai. “Piesakos kā pirmais maksātājs šajā fondā,” paziņoja J. Grundbergs. Esot arī iespēja vērsties pēc atbalsta Ārlietu ministrijā un valdībā.

Iesaka tērēt lietderīgāk
Kategorisku “pret” pauda ZS “Pīlādži” saimnieks Ēriks Putra, kuram šajā ielā ir trīs saimnieciski īpašumi. Viņš ir pārliecināts, ka tas prasīs finanšu ieguldījumus arī no iedzīvotājiem – “neviens papīrs bez naudas vairs nav”. Ē. Putra uzskata, ka dome nav tik bagāta, “lai ķērnātu naudu”. No vairākiem “tas nav daudz” sakrājoties pamatīga summa. Dokumentu pārkārtošanā ieguldāmo naudu lietderīgāk būtu izlietot, piemēram, dzīvokļu izbūvei jaunām ģimenēm ar bērniem, kuri nāktu šeit skolā. “Esmu Latvijas patriots, biju uz barikādēm, bet neredzu, kāpēc jātērē personīgie un domes līdzekļi,” pauda Ē. Putra.
Pret ieceri bija arī vairāki citi gan Raiņa, gan citās ielās dzīvojošie. Vēl viens no argumentiem – jauno adresi neatpazīšot navigācijas sistēmas.
Laimons Virsis piekristu variantam, ka Z.A. Meierovica vārdu dod tikai vienam ielas posmam – no sākumpunkta līdz baznīcai. Tālākajā ielas posmā daudzas ēkas esot uzceltas vēlākos gados.
Izskanēja arī citi priekšlikumi, piemēram, bijušā ministra vārdā nosaukt muzeju vai skvēru.
Gala lēmumu pēc sabiedriskās aptaujas, kas noslēdzās 3. jūlijā, apkopošanas teiks domes deputāti. “Lai kādu arī lēmumu mūsu deputāti pieņems, šodienas pasākums Meierovica stāstā ir vēsturisks,” saikni starp pagātni un tagadni redz R. Bahs.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Deputāti izlems, kā sauks ielu

Kategorijas