Varēs zvejot interaktīvi

2018. gada 19. jūlijs 07:00

Mūsdienu tehnoloģijas straujiem soļiem ienāk ne tikai katra ikdienā, nu tās vērojamas pat muzejos – vietās, kuras ierasts uzskatīt par senu relikviju glabātavām. Tomēr pierādījies, ka vēsturiskais un modernais ļoti labi sader kopā. Ja par senām lietām stāsta un rāda ar mūsdienu tehnoloģiju starpniecību, tās lielai daļai cilvēku šķiet vēl interesantākas.

Realizē pārdrošas idejas
Pāvilostas novadpētniecības muzejā šobrīd skatāma digitāla ekspozīcija “Pāvilostas zelta smilšu graudi”. Kā pastāsta muzeja vadītāja Irina Kurčanova, izstāde piedāvā iepazīt Pāvilostas vēsturi 100 gadu griezumā. Ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespēja pašam izvēlēties, par kura laika periodu un kādiem notikumiem viņš vēlas vairāk uzzināt. Ekrānā, birstot zelta smilšu graudiem, parādās vēsturiska informācija, kā arī attēli par konkrētā gada konkrēto notikumu.
“Lielai daļai nav pacietības stāvēt un visu materiālu noskatīties, taču ārzemnieki pacietīgi stāv un gaida, kamēr nobirs visi smilšu graudi un būs apskatīta visa informācija,” novērojumos dalās muzeja vadītāja. Viņa priecājas, ka izdevies īstenot ieceri par šādas ekspozīcijas izveidi, un smejoties atklāj, ka pašai padomā bijis kas vēl modernāks un mūsdienīgāks – “pāri savam laikam”.
Domas pārvērst taustāmā un gatavā darbā palīdzējusi firma “Giraffe 360”. Ekspozīcija piedāvā ne tikai aplūkot ar vēsturi saistīto informāciju, bet pat nosūtīt digitālu pastkartīti, bet mazākie muzeja apmeklētāji var salikt puzli. Ar galarezultātu muzeja vadītāja ir ļoti apmierināta.

Turpinās sadarbību
Digitālā ekspozīcija tapusi ar Eiropas fondu un pašvaldības finansiālu atbalstu un ir viena no projekta “Palanga. Pāvilosta: jūras iedvesmota vēsture” aktivitātēm. Šī muzejam bijusi pirmā sadarbība ar Palangas kūrorta muzeju.
Sadarbību plānots turpināt. Piemēram, vairāk nekā mēnesi muzejā bija skatāma Palangas kūrorta muzeja konkursa fotoizstāde. Arī Pāvilostas fotogrāfijas ceļojušas uz Palangu. Tāpat Pāvilostā jau viesojušās un vēl viesosies vairākas tūristu grupas no Palangas, lai iepazītos ar digitālo ekspozīciju, kuras tapšanu atbalstījis kūrorta muzejs.
I. Kurčanova atzīst, ka lietuvieši ir vieni no biežākajiem cittautu muzeja apmeklētājiem, otrajā vietā ierindojas vācieši, pēc tam līdzīgi seko pārējie. Muzeja vadītāja ir pārliecināta – muzejs sniedz iespēju gan izklaidēties, gan uzzināt ko vairāk par vēsturi. To visu iespējamu padarījušas tieši jaunās tehnoloģijas. Tiem, kuriem vairāk par statiskiem attēliem un rakstītiem tekstiem patīk audiovizuālie materiāli, ir iespēja aplūkot filmu par zvejniecības tradīcijām Pāvilostā. Muzeja ēkā savulaik atradies kolhoza “Dzintarjūra” kantoris, tādēļ kuģniecības un zvejniecības tēmas ļoti labi sasaucas ar ekspozīcijām, kas skatāmas muzejā.

Tīklu māja ver durvis
Nupat Pāvilostas muzeja teritorija kļuva par vēl vienu ēku un ekspozīciju bagātāka – Tīklu māju. Tur var skatīt ekspozīciju “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”. Arī Tīklu māja veidota kā daļa no pārrobežu projekta, taču pati ēka būvēta par Lauku atbalsta dienesta piešķirtajiem līdzekļiem. “Tur ir apkopota zvejniecības tēma, lai varētu saglabāt kultūrvēsturiskās tradīcijas, kas raksturīgas tieši Pāvilostas pusei. Lai neizzustu, tās tiek apkopotas vienā ekspozīcijā un vēsta par laiku no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām.” Ekspozīcijā būs skatāmi gan priekšmeti, gan senas un ne tik senas fotogrāfijas. Būs iespēja piedalīties arī mezglu siešanas meistardarbnīcās, iemēģināt roku tīklu lāpīšanā.
Jaunajā ekspozīcijā būs arī kāda vēl līdz šim nebijusi iespēja – interaktīvi piedalīties zvejā. Lai tas būtu iespējams, ir sagatavotas speciālas filmas, kas brīdī, kad tiek uzliktas 3D brilles, ļauj iejusties zvejnieka ādā un pamēģināt, cik tad viegli ir tikt pie loma.

Darba pilnas rokas
Pāvilostas muzeju daudzi jaunie pāri izvēlas par savu attiecību reģistrēšanas vietu, tādēļ ikdienu vasarā iekrāso arī kāzinieku viesošanās. I. Kurčanova atklāj, ka darbīgākais periods ir tieši vasara, tad grūti visu paspēt. Tieši tādēļ jau vairākus gadus šajā laikā talkā nāk klientu apkalpošanas speciālists. Aizņemtības dēļ nereti gadās tā, ka ideju, kas radusies jau pirms vairākiem gadiem, nākas īstenot krietni vēlāk, pārliecinājusies I. Kurčanova. “Idejas sevī jātur visu laiku – bez tām nekas neattīstītos.” Piemēram, rudenī tiks realizēta vēl kāda vadītājas iecere – muzeja apkārtnes labiekārtošana. “Es ļoti ceru, ka tad būs arī moli gatavi un izveidota arī promenāde līdz jūrai.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Varēs zvejot interaktīvi

Kategorijas