Ciemos pie Ausmas un Andra Ločiem Priekulē

2018. gada 19. jūlijs 07:00

2304

Ciemos pie Ausmas un Andra Ločiem Priekulē

Priekulnieki Ausma un Andris Loči uz privātmāju Brīvības ielā dzīvot atnākuši pirms 14 gadiem. “Šeit bija elle,” tieša ir saimniece. “Cik te rūpju ielikts!”

Purvu pārvērš dārzā
Te bijis purvs, liels grāvis, bedraina sēta, milzīgas egles, kas draudējušas uzkrist mājai. Tajā dzīvojuši veci cilvēki, saimniece nomirusi, bet aklo saimnieku A. Loče trīs gadus kopusi. Savu pusi mājas viņš atstājis mantojumā Ločiem, otru pusi viņi nopirkuši.
Māja nokrāsota, uzlikts jauns jumts, ielikti pakešu logi. Saimniecības ēkai ielikti jauni logi, uzslieta jauna siltumnīca. Nezinātājs nevarot iedomāties, ka veranda bijusi ledusskapja platumā. “Te vēl daudz darba!” Iekšpuse esot “kaut cik izremontēta”, bet ēkas ārpusi saimniece joprojām dēvē par briesmīgu. Mājas apkurināšanai vajagot daudz malkas un ogļu, tāpēc grib pazemināt griestus, lai nezustu siltums.
Otrajā stāvā “baltā istaba”, kurā ciemošanās reizēs apmetas meitas, un neliela darbistaba, kur vairs tikai ģimenes vajadzībām A. Loče liek lietā augstākās kategorijas šuvējas prasmes.
Pirms tam 36 gadus dzīvojuši barakveida mājā pie stacijas, un jau tur A. Loče iekopusi dārzu. Gribējies ko savu, bet nav bijis līdzekļu. Viņa atzīst, ka no darba nekad nav baidījusies, strādīga bijusi arī viņas māte. Draudzenes prasot: “Vai ir kāds darbs, ko tu neproti?”
“Nu mums ir labi! Esmu apmierināta,” saka enerģiskā A. Loče. Pašiem savs stūrītis esot ieguldīto spēku vērts. Reiz garāmejošas priekulnieces brīnījušās, kur palikusi vecā māja, kas te agrāk bijusi.

Gaida uzziedam juku
Saimniece atklāj, ka viņai patīk uzturēties laukā, un par to liecina iekoptā mājas apkārtne. 20 vistām, kas “dēj kā trakas”, jāsamierinās ar kašņāšanos norobežotā teritorijā.
“Viss dārzs ir manis stādīts,” stāsta A. Loče. Tajā aug ķirši, jāņogas, ābeles, bumbieres. Pirms stādīšanas prasījusi padomu dārzniekam, jo iepriekš neko tādu nav darījusi. Nu jādomā, kā no putniem nosargāt un novākt ķiršu ražu – uz dārza pavarda jau sterilizējas burciņas kompotam.
“Šogad viss tik ļoti ātri uzzied, ka bail!” izsaucas saimniece. Pirmo reizi ziedējusi magnolija, un viņa gaida, ka baltiem ziediem šogad atkal uzziedēs juka, kas pērn paņēmusi pauzi. Hortenzija ļoti koši ziedējusi. Kazbārdis jau noziedējis, bet rozes priecē katra savā nokrāsā. Kallas gan tumši brūnas, gan spilgti dzeltenas.
No liliju dobes, kurā ieguldīti 40 eiro, gan maz kas esot palicis: cēlo puķu saknes apgrauzušas ūdensžurkas.

Katram meklē vietu
Saimniece stāsta, ka puķes un krāšņumaugus dārzā izkārto pēc savas izjūtas, bet ne vienmēr uzreiz katram izdodas atrast savu vietu. Viņa vienmēr interesējas un novērtē, cik liels katrs augs, lai tas nenoēnotu citus. Dāvinātam jasmīnam vieta tiekot joprojām meklēta.
“Šodien nav visi rūķi iznesti ārā,” A. Loče norāda uz paprāviem dekoratīviem elementiem. Savukārt krāsainās dārza spuldzes jau trīs reizes nepārvarami iekārdinājušas garāmgājējus. Tie, kuri vakaros nevar A. Loči sazvanīt, nu zina, ka tad viņa laista savu dārzu.
Par uzvaru Priekules Sakoptāko sētu konkursā balvā saņemto naudu saimnieki nopirkuši ar akumulatoru darbināmas dārza šķēres. Mazmeita uzdāvinājusi pašgājēju pļaujmašīnu. A. Loče neslēpj, ka mājas un sētas labiekārtošanā palīdz ārzemēs dzīvojošā meita. Māja palikšot abām meitām, viņas spriežot par tālākiem ieguldījumiem, tomēr ir bažas, vai viņas gribēs te dzīvot.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ciemos pie Ausmas un Andra Ločiem Priekulē

Kategorijas