Paši lustīgākie tiekas piektajā zaļumballē Bunkā

2018. gada 2. augusts 07:00

Jūlija pēdējā piektdienā Bunkas kultūras nama un pārvaldes pagalms pārvērtās par deju placi, kur satikās paši labākie un lustīgākie iedzīvotāji no bijušā Liepājas rajona, kā arī Liepājas un Saldus novada. Tālākais viesis bija no Austrālijas – viņš savā dzimtajā Latvijā pavada vasaras. Uz piekto Lejaskurzemes zaļumballi atbraukušiem apmeklētājiem saule un karstums netraucēja nodoties dzīves un vasaras svinēšanai.

Atsaucīgākie – seniori
Šogad tik daudz apmeklētāju zaļumballei kā iepriekšējos divus gadus nebija – vien ap 200, taču, pēc rīkotāju sacītā, ieradušies paši labākie. Organizatori uzsvēra, ka viens no apstākļiem, kas daudziem licis zaļumballi tomēr izlaist, bija karstums, kas daudziem veselības dēļ liedz iziet ārpus mājām.
Lielākā daļa zaļumballes apmeklētāju bija seniori, jo ikgadējā pasākuma tradīcijas aizsākšanās pirmsākumos balle tika rīkota senioriem, kuriem dejošana un atpūta brīvā dabā labas mūzikas un kompānijas pavadībā atsauc atmiņā senākus laikus. Pasākuma organizatore Malda Andersone norāda, ka tieši seniori ir atsaucīgākā auditorija. Šogad uz zaļumballi tika aicināts jebkurš Lejaskurzemes novadu un pagastu iedzīvotājs, kuram ir vēlme un varēšana, kā arī gribēšana atpūsties ārpus ikdienas ritma un nesteidzīgi baudīt pašu vasaras un gada viduci, paņemot līdzi labākās emocijas un optimismu rudenim un gada otrajai daļai.

Budžetā līdzekļus atrod
Iepriekšējos gadus zaļumballē viesu uzņēmēju statusā bija “Ģildēnu” māju saimnieki Ivars un Edīte Vītoli. Kopsolī ar Bunkas kultūras nama vadītāju M. Andersoni un viņas ģimeni, kuri ik gadu iesaistās balles rīkošanā, novada un pārvaldes darbiniekiem pirms un pēc zaļumballes strādāja plecu pie pleca, veicot tehniskos darbus, lai savās mājās un sētā uzņemtu vairākus simtus cilvēku. Vītolu ģimenes mājas, kur vienā no ēkām ir ierīkota privāta senlietu krātuve, ko apmeklē vietējie tūristi un ciemiņi no ārvalstīm, ir senas, un vietējie to dēvē par vietējo brīvdabas muzeju. Pirms diviem gadiem Vītolu ģimenes mājās uz zaļumballi organizatori aicināja arī Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, un tikai pēdējā brīdī tapa zināms, ka augstākā amatpersona tomēr nevarēs ierasties.
Pirms gada balles rīkotāji vienojās – ja taisīs zaļumballi, “Ģildēnu” saimnieki tiks aicināti kā goda viesi, lai arī viņi varētu izbaudīt atpūtu. Šajā reizē Ivars un Edīte bez stresa varēja veltīt pāris stundas atpūtai.
Šā gada sākumā tapa zināms, ka ierobežotā budžeta dēļ Bunkas kultūras namam no zaļumballes rīkošanas ir jāatsakās. “Iedzīvotāji zvanīja gan personīgi, gan pastarpināti interesējās – kad jābrauc uz Bunku uz balli, kāpēc vēl ielūgumu neesam saņēmuši?” stāsta M. Andersone. Tā kā bijusi liela interese par zaļumballi, idejas autore un rīkotāja nolēmusi sasāpējušo jautājumu risināt. Pēc pārrunām, ka zaļumballei tomēr ir jābūt, Priekules novads, pārskatot budžetu, pasākumam nepieciešamos līdzekļus – mūzikai un dāvanām – tomēr atrada. M Andersone prāto, ka nākamgad zaļumballes vietā varētu tikt ieviests cita veida pasākums, saglabājot mērķauditoriju.
Atpūšas visi
Balles viesiem ielūgumā bija teikts, ka katrai kompānijai jāsagatavo priekšnesums ievada koncertam. Katra kolektīva veikumā bija jūtams humors un vieglums. Vieni stāstīja anekdotes un deklamēja dzejoļus, citi dziedāja, spēlēja instrumentus un dejoja. Lielāko sajūsmu izpelnījās pansionāta ”Rokaiži” humoristiskais priekšnesums, apspēlējot vecuma tēmu. Kolektīvi bija padomājuši arī par savu vizuālo noformējumu – folkloras kopa “Saknes” un kolektīvs ”Labākie gadi” uzstājās interesanta izskata cepurēs.
Dunicnieks Imants Ziemelis bija atbraucis uz zaļumballi ar divām kompānijām – Rucavas novada un Priekules novada draugu sastāvā. Rucavnieki ar lepnumu izrādīja savas tradīcijas un dziesmas, kā arī visus balles apmeklētājus pacienāja ar tradicionālajiem ēdieniem – rupjmaizi ar balto sviestu.
Tālākais viesis no Austrālijas – Edvards Ķinēns, kuru no Latvijas nošķīra karš – pasākumu baudīja gramzdenieces Alvīnes Zvagules kompānijā. Zaļumballe viņam būs viens no šīs vasaras notikumiem, ko baudījis savā dzimtenē, kuru vairāk nekā desmit gadus vasarās apmeklē, lai apciemotu dzimtās vietas un satiktu Latvijas draugus. Arī zaļumbaļļu norises mērķis ir satikties citam ar citu.
Savukārt vietējo senioru pārstāvji bija pirmie, kuri iekustināja zaļumballes deju placi. Tūlīt pievienojās citi pāri, lai parādītu, ka ieradušies dejot un priecāties. Īpaši jāslavē līdzcilvēki, kuri iedrošinājuši un kompānijā paņēmuši savus vecākos radiniekus vai cilvēkus ar invaliditāti. Ja arī dejošana ir liegta, aktīvi tiek sists ritms un, atpazīstot melodijas, no sirds dziedāts līdzi.
Par jestru deju mūziku, populārām dziesmām un tostiem, kā arī uzsaukumiem pēc iespējas vairāk radīt pašiem un izbaudīt balles atmosfēru rūpējās muzikālā apvienība “Puiši, puiši”, kas tapusi īpaši par godu šim pasākumam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Paši lustīgākie tiekas piektajā zaļumballē Bunkā

Kategorijas