Rekurzeme.lv ARHĪVS

Martas kiosks svin pirmo gadadienu

ZANE GVOZDE

2018. gada 2. augusts 07:00

299
Martas kiosks svin pirmo gadadienu

Grobiņā 27. martā tika atzīmēta Martas diena par godu cilvēku iecienītā Martas kioska viena gada jubilejai. Jau gadu kioskā iespējams iegādāties vietējo preci no mājražotājiem un amatniekiem, kuri apvienojušies biedrībā “Grobiņas spēkavots”. Kāds ir biedrības veiksmes stāsts un kā aizvadīts pirmais kioska pastāvēšanas gads, stāsta biedrības vadītāja Dace Lēvalde.

Nevar iztikt nedēļu
D. Lēvalde neslēpj, ka pirms gada, atklājot Martas kiosku, mākušas šaubas par to, kā klāsies, kāda būs cilvēku atsaucība. Taču pirmais gads devis pārliecību, ka pieņemts pareizais lēmums. “Tagad var teikt, ka viss ir izdevies. Produkcija ir pieprasīta. Gads noteikti ir labs.”
D. Lēvalde priecājas, ka biedrībai ir izdevies popularizēt vietējo produkciju. Galu galā – sākumā kiosks bija atvērts vien nedēļas nogalēs – sestdienās un svētdienās, bet pēc pircēju pieprasījuma šobrīd strādā arī trešdienās. “Pie veikala veidojās rindas, un cilvēki teica, ka ar nopirkto produkciju visu nedēļu nevar iztikt,” pieņemto lēmumu pamato biedrības vadītāja.
Kioskā iespējams iegādāties gan “Grobiņas spēkavota” biedru produkciju, gan tuvējo novadu ražotāju produktus. Tādējādi pircējiem tiek nodrošināta lielāka izvēle un iespēja iegādāties tādus produktus, ko Grobiņas novads nevar piedāvāt.

Saved kopā novadniekus
Biedrības vadītāja, taujāta, kas ir “Grobiņas spēkavota” un Martas kioska panākumu atslēga, atzīst, ka noteicošie šajā ziņā ir vairāki faktori. Viens no tiem – cilvēki arvien vairāk novērtē tīru un dabisku produktu. Daudz dod arī tas, ka produkcija kioskā vienmēr ir svaiga – radīta tai dienai, kad pēc preces ierodas pircējs. Savukārt “Grobiņas spēkavota” lielākā priekšrocība – novada uzņēmēju, mājražotāju un amatnieku ciešā sadarbība un saikne. Iesākumā Grobiņā tika izveidots uzņēmēju klubs. Tajā darbojās jau zināmi un savu vārdu ieguvuši uzņēmēji. Pēcāk pašvaldība nolēma, ka jāapzina arī mazie – mājražotāji un amatnieki, lai arī viņi tiktu iesaistīti šajā vidē. Tādējādi radās biedrība, kurā šobrīd ir 22 biedri – visi tie, kuri jau darbojušies uzņēmēju klubā, plus jaunie biedri. D. Lēvalde atklāj, ka interese par biedrību ir liela un aug, jo tā ir kopīga tirgošanās, kopīgi izbraukumi, noformējums – novadnieku iespēja darboties plecu pie pleca.