Tiks pie īstiem vārtiem ar sporta atbalstītāju palīdzību

“Lūk, to sauc par vēlmi sportot!!!” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Gunita Lagzdiņa-Skroderēna, kura publicējusi fotogrāfijas ar bērnu un jauniešu pašu darinātiem futbola vārtiem. Sieviete ar sociālā tīkla starpniecību vērsās pie Liepājas pilsētas un sporta jomas atbildīgajiem, lai jauniešu futbola spēles mikrorajonā notiktu ar īstiem vārtiem. Aicinājumam atsaucās Liepājas Futbola skola un dāņu uzņēmējs, uzņēmuma “RT Metāls” pārstāvis Anderss Hansens. Jaunieši pie vārtiem tiks, cerams, līdz ar jaunā mācību gada sākumu.
Novērtē jauniešu radošumu
“Braucot uz laukiem, ievēroju – slimnīcai tuvējo māju puiši no
Grīzupes ceļa remontdarbu vietas aizņēmušies bērza baļķenus un ceļa tīklu un pašrocīgi uzmeistarojuši futbola vārtus. Spriežot pēc zāles trūkuma to priekšā, tiek aktīvi izmantoti. Pilsētas tēvi u.c. sporta atbalstītāji varētu izrādīt labo gribu un uzsaukt džekiem īstus vārtus, tā parādot, ka rūp jaunā paaudze un veselīgs dzīvesveids!” ierakstā pauda G. Lagzdiņa-Skroderēna. Viņa uzrunu adresējusi Liepājas domei, sporta skolām, Olimpiskajam centram un domes priekšsēdētājam un viņa vietniekiem.
Ieraksts sociālajā tīklā izpelnījies lielu ievērību. Komentāros lasāms, ka sporta laukums šim mikrorajonam vienmēr bijis problēma. “Šijā slimnīcas rajonā tādi vārti tiek veidoti gadiem, cik no bērnības atceros, jo šeit uzaugu,” atminas Amanda Astahova. Agnese Heidemane piebilst, ka “pirms tam vārtus gatavoja tie, kas tagad savās dzīvēs, tagad manējie ar draugiem, drīz gatavos tie, kas tagad smilšukastē”.
Bez ievērības nav palikusi arī jauniešu radošā spēja lietas izgatavot pašiem. Par to priecājas Laura Baltaiskalna-Eglīte: “Prieks, ka mūsdienās jaunieši spēj izdomāt, kā pašu spēkiem uzmeistarot, nevis gaida, kad gatavu noliks!”
Rok, naglo un nostiprina paši
Idejas autore G. Lagzdiņa-Skroderēna “Kursas Laikam” pāris dienas pēc ieraksta nonākšanas sociālo tīklu vidē pavēstīja, ka ar viņu sazinājusies Liepājas Futbola skolas pārstāve Sanda Iesalniece, kura interesējusies par kontaktpersonām, ar kurām var sazināties, lai futbola vārtu problēma tiktu atrisināta.
Apskatot vārtus klātienē, S. Iesalniece un A. Hansens slavēja jauniešu centību. “Tikai kā dabūjāt iekšā zemē tos bērzu stabus?” jautāja Futbola skolas menedžere. “Ierakām kāda pusmetra dziļumā,” atbildēja uz tikšanos atnākušie puiši – Artūrs Laugalis, Lukas Senius un Krišjānis Petraitis. Visu darījuši paši, bez pieaugušo iesaistes. “Un kā dabūjāt to vārtu pārliktni augšā – tas ir stipri lielā augstumā?” turpināja S. Iesalniece. Artūrs esot kāpis Lukam uz pleciem un naglojis. Puiši rēķina, ka šeit aktīvākie futbola spēlētāji ir kādi seši līdz desmit, bieži vārtus izmantojot arī mazākie bērni. “Vārtus uztaisījām maijā. Atradām bērzus stabiem. Iesākumā ņēmām parastu zvejas tīklu. Tikai pēc tam atradām piemērotāku,” stāsta Artūrs. Puiši atklāj, ka futbols ir sporta veids, kurā trenējas tikai sētas līmenī. Artūrs nodarbojas ar cīņas sportu, Lukas – ar florbolu, bet Krišjānis ir riteņbraukšanas frīstaileris.
Vienu vietā – divi
Uzņēmuma “RT Metāls” pārstāvis uz tikšanos ar aktīvistiem ieradās jau ar gatavu vārtu maketu. Tie būs trīs metrus plati un divus metrus augsti. Klāt pie vārtiem būs piemontēts arī basketbola grozs. Tāds arī savulaik pagalmā bijis. “Varbūt jūs vēlaties un vajag divus vārtus?” zēniem jautāja dāņu uzņēmējs. “Jā!” skanēja vienbalsīga atbilde. Ja būs divi vārti un basketbola grozs, vienlaikus ar bumbu spēlēm varēs nodarboties vairāk cilvēku, varbūt arī vecākā paaudze pievienosies.
A. Hansens informēja, ka inventāra izgatavošanai nepieciešamas kādas četras līdz piecas nedēļas. “Pacietīsities?” jautāja S. Iesalniece. Jaunie sportisti atbildēja apstiprinoši, vienlaikus piebilstot: “Ir vērts gaidīt!” A. Laugalis arī uzsvēra, ka viņu nodarbošanos ar sportu sētā pieaugušie un vecāka gadagājuma iedzīvotāji ļoti novērtējot: “Viņi mūs nerāj un neizrāda neapmierinātību, kā tas bieži dzirdēts, bet gan atbalsta!”
Futbola skolas menedžere laikrakstam pavēstīja, ka dāņu uzņēmējs atsaucies ierakstam sociālajā tīklā, un novērtēja viņa labestību palīdzēt bērniem un jauniešiem tikt pie bumbu spēļu inventāra. “Katrs Liepājas uzņēmējs varētu tā ik pa laikam iedot iedzīvotājiem kaut ko no sevis, lai tādējādi veicinātu kādas sabiedrībai svarīgas norises,” viņa piebilst. “Savukārt Liepājas Futbola skola ir ieinteresēta, ka futbols Liepājā tiek spēlēts, tādēļ tā bija atbildība ierasties ar sporta entuziastiem uz tikšanos un meklēt risinājumus kopā.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām