Stāvkrasta nogruvums paņem zēna dzīvību

2018. gada 10. augusts 12:05

Atpūta traģiski beigusies kādai ģimenei jūras krastā Liepājā, Atmodas bulvāra galā. 2008. gadā dzimis zēns nomaļajā vietā bijis kopā ar saviem radiniekiem un smiltīs spēlējies, kad nobrucis stāvkrasts. Nogruvums noticis jūras krastā starp piemiņas zīmi kureliešiem un vēja ģeneratoru, informē Valsts policijas pārstāve Signe Šteinberga. Zēns notikuma vietā gājis bojā. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek veikta izmeklēšana.

Paziņo trešajā dienā
Policija informē, ka negadījums noticis pagājušajā piektdienā, 3. augustā. Priekšā divas brīvdienas, kad cilvēki dodas atpūsties pie ūdeņiem un arī uz vietām, kas nav publiskā pludmale. Taču informāciju par traģisko negadījumu mediji un sabiedrība saņēma pirmdienas vēlā pēcpusdienā. Otrdien, apmeklējot stāvkrastu norādītajā vietā, “Kursas Laikam” neizdevās negadījuma apkārtnē atrast kādu norādi vai brīdinājuma zīmi, vismaz ierobežojošu lenti vietā, kur notika traģēdija, kas brīdinātu citus piekrastes apmeklētājus par vēl iespējamiem nogruvumiem. Netālu no nelaimes vietas Karostā, Krasta ielā mītošas kādas ģimenes locekļi otrdien pusdienlaikā neko par pirms pāris dienām notikušo nelaimi nebija dzirdējuši.
Policija apstiprina, ka bojā gājušā zēna ģimene šeit atpūsties ieradusies no Lietuvas. Neoficiāla informācija vēsta, ka viņš, iespējams, stāvkrastā spēlējies, rokot tajā alu. Pieaugušie uzmanību esot koncentrējuši uz pārējiem bērniem, kuri peldējušies jūrā.
“Kursas Laiks” novēroja, ka šonedēļ jūras krastu apmeklē nedaudz atpūtnieku, pārsvarā šīs apkārtnes pārzinātāji vai ārvalstu tūristi. Smiltīs iestaigātas takas. Krasts norādītajās koordinātēs vietām ir akmeņains, bet citviet apaudzis ar zāli un kokiem, daudzviet to sargā nocietinājumu drupas. Dažās vietās krasts ir ar irdenāku smilšu atsegumu, kas varētu nobrukt.

Dabai pretim stāties nevar
“Tā ir daba, un tai pretim stāties nevar,” komentē Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova. Līdzīgi nogruvumi bijuši derīgo izrakteņu karjeros un Jūrkalnē, kur vērojama lielāka jūras krasta erozija.
“Pārvaldes galvenais uzdevums ir kontrolēt, lai stāvkrasts netiktu bojāts no cilvēku puses – nenotiek rakšanas darbi vai uz tā nebrauc mašīnas, krasta teritorija netiek izbraukāta, nenotiek būvniecība. Lai nenotiktu krasta izbraukāšana, pārvalde sadarbojas ar pašvaldību. Liepājā nelielo piekrastes zonu apzinīgi uzrauga pašvaldības policija. Savukārt, lai krastus nostiprinātu, nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,” norāda I. Sotņikova. Viņa skaidro, ka ne vienmēr stāvkrasta stiprināšana konkrētajā vietā dod efektu – vienā vietā krastu stiprinot, erozija var pārmesties uz citu. “Ar dabu nevar cīnīties. Esot atpūtā pie jūras stāvkrasta, cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un atbildīgiem, to tiešā tuvumā nav ieteicams atrasties. Tas ir tieši tāpat, kā pērkona laikā nestāvēt zem kokiem un uzmanīties vētras laikā,” uzsver I. Sotņikova.
Liepājas mēra padomnieks Andrejs Rjabcevs informē, ka nelaimes vietu apsekojusi Komunālā pārvalde, Liepājas pašvaldības policija un pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Esot pasūtītas brīdinājuma zīmes vairākās valodās, ko izvietos 3,5 kilometru joslā gar piekrasti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stāvkrasta nogruvums paņem zēna dzīvību

Kategorijas