Autoceļu uzturētāju ikdiena un plāni

2018. gada 10. augusts 12:03

Pagājušajā nedēļā Kuldīgā vairāk nekā 25 pašvaldību pārstāvji no Kurzemes reģiona klātienē apsekoja un iepazinās ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) ikdienas darbiem vasaras sezonā. Klātienē tika apsekots valsts reģionālās nozīmes autoceļa posms P116 Kuldīga–Skrunda–Embūte no 22. līdz 24. kilometram, kur tika veikta vienkārtas virsmas apstrāde. Šim autoceļam posmā no 15. līdz 16. kilometram veikta arī krūmu atvašu pļaušana ceļa nodalījuma joslā. Savukārt valsts vietējās nozīmes autoceļam V1293 Kuldīga– Pelči tika veikta greiderēšana ar piekabināmo greideri.

Paildzina kalpošanu
“Pēdējo trīs gadu laikā Kurzemes reģionā 67 kilometru garumā asfalta ceļiem esam veikuši vienkārtas virsmas apstrādi, ar to paildzinot ceļa seguma kalpošanas laiku. Šovasar plānots sakārtot ūdens atvades sistēmu vairākiem autoceļu posmiem, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta caurbraucamība,” stāsta LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda, ka autoceļu remontdarbu sezona šogad sākusies savlaicīgi un ļoti aktīvi. Darbi plānoti vairāk nekā 150 objektos visā valstī, turklāt sākušies arī līdz šim vērienīgākie darbi uz valsts vietējās nozīmes grants ceļiem. “Šis ir gads, kad grants ceļu sakārtošanā ieguldīsim vēsturiski lielākās investīcijas. Jau 17 valsts vietējo autoceļu posmos ir pabeigti remontdarbi, no tiem deviņos posmos ir veikta dubultā virsmas apstrāde.” Savukārt augustā tiks uzsākti darbi tajos vietējo autoceļu posmos, kur plānota grants seguma atjaunošana.
Kurzemē šogad plānoti nozīmīgi darbi, īpaši ņemot vērā, ka panākts papildu finansējums, paredzot tā saucamās dubultās virsmas uzklāšanu, grants seguma atjaunošana u.c. darbus.

Kļūst kvalitatīvāki
Pērn kopumā visā Latvijā dažāda veida darbi īstenoti uz valsts autoceļiem 1100 kilometru kopgarumā, kam izlietoti 271,2 miljoni eiro, no kuriem 110,7 miljoni ir ES fondu finansējums, bet 160,5 miljoni – valsts budžeta finansējums. Kopumā pērn veikti kapitālieguldījumi 695 kilometros autoceļu. Īstenoti dažādi darbi 153 objektos, to skaitā uz 28 tiltiem, kā arī 20 satiksmes drošības paaugstināšanas projektos.
Ministrs uzsver, ka ar katru gadu palielinās to valsts galveno autoceļu īpatsvars, kuri atzīti par labā vai pat ļoti labā tehniskajā stāvoklī esošiem. 2014. gadā šādu autoceļu bija 36,2%, 2015. gadā – 45,4%, 2016. gadā – 54,8%, bet 2017. gadā – 57,3%.
Satiksmes ministrija paredz, ka 2018. gadā labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī būs aptuveni 70% valsts galveno autoceļu, un mērķis ir panākt, ka līdz 2021. gadam pilnīgi visi valsts galvenie autoceļi tiek sakārtoti.
Kopumā šogad autoceļiem paredzēts finansējums 307 miljonu eiro apjomā, no kuriem 124 miljoni ir ES fondu finansējums, bet 183 miljoni – valsts budžeta līdzekļi. Tajā skaitā valsts vietējiem autoceļiem paredzētais finansējums šogad noteikts 34,8 miljonu eiro apjomā.
“2018. gadā ir pieejams lielāks finansējums un līdz ar to ir arī iespējas vairāk paveikt. Ar Latvijas Pašvaldību savienību esam vienojušies, ka lielāko līdzekļu apjomu, kas ir pieejams, šogad izmantosim tieši vietējo valsts autoceļu sakārtošanai. Kā redzams, šogad finansējums ir būtiski pieaudzis, un ceram, ka tā tas turpināsies arī nākamajos gados. Jo šobrīd ir panākta vienošanās valdības līmenī, ka tieši autoceļiem tiek papildus novirzīti akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem, kas ir iekasēti vairāk par budžetā plānoto,” skaidro U. Augulis.

Bedru skaits mazinās
LAU galvenais uzdevums ir caurbraucamības nodrošināšana pa visiem valsts autoceļiem visa gada garumā. “Mūsu atbildībā ir nedaudz virs 20 tūkstošiem kilometru valsts autoceļu, no kuriem 9092 kilometri ir ar melno segumu, kā arī 10 989 kilometri ar grants segumu. Pērn uzturēšanas darbiem valsts autoceļiem bija piešķirti 62,9 miljoni eiro, bet šogad – 61 miljons,” informē R. Nešpors. Ikgadējo uzturēšanas darbu ietvaros LAU aizvien aktīvi veic bedru remontus, kuru ar katru gadu kļūst mazāk un kopš 2008. gada ir teju divreiz samazinājušies. Pērn LAU saremontējis 336 127 kvadrātmetrus bedru, bet šogad sešos mēnešos saremontēto bedru apjoms bija 245 243 kvadrātmetri. Remontējamo bedru skaits mazinās, jo iepriekšējos gados veikti intensīvi būvniecības un rekonstrukcijas darbi uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas ir būtiski uzlabojuši melnā seguma autoceļu kvalitāti. Līdz ar šo darbu apjoma samazināšanos LAU ir iespēja resursus novirzīt citiem autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, norāda LAU vadītājs.
Novērš putēšanu
R. Nešpors informē, ka pērn vienkārtas virsmas apstrāde uz asfalta seguma vietējiem autoceļiem veikta 81 kilometra garumā, bet šogad – 78 kilometru garumā. Tikpat aktīvi īstenota divkārtas virsmas apstrāde uz grants ceļiem – pērn šie darbi uz šādiem ceļiem veikti 60 kilometru kopgarumā, bet šogad pirmajā pusgadā – 29 kilometriem, uzlabojot dzīves apstākļus ceļa apkaimē mītošajiem iedzīvotājiem, jo tiek novērsta turpmāka ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, kā arī ceļš vairs nav jāgreiderē. R. Nešpors atgādina, ka dubultās virsmas segums nav asfalta segums, tā nestspēja ir daudz zemāka par asfalta segumu. Līdz ar to segumu var sabojāt pārkrauts kravas autotransports vai pārgalvīga manevrēšana, driftēšana.
“Lai uzlabotu darba efektivitāti, investējam tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu atjaunināšanā un modernizēšanā. Esam arī pieņēmuši stratēģisku lēmumu, ka specializēto tehniku mainām uz multifunkcionālu, uzsvaru liekot uz lieljaudas traktoru izmantošanu, tos aprīkojot ar dažādiem speciāliem agregātiem, piemēram – piekabināmais greiders, krūmu pļāvējs, sniega lāpstas,” uzsver R. Nešpors.
Lai ceļu lietotāji savlaikus varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, LAU tehnikas vienības tiek aprīkotas ar GPS iekārtām. Tiešsaistes režīmā virsmas apstrādes tehnikai un greideriem var sekot līdzi Waze un VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapas kartē ( www.lvceli.lv ).

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Autoceļu uzturētāju ikdiena un plāni

Kategorijas