Aizpute – pilsēta, kur viss ir tepat

2018. gada 10. augusts 11:54

4549

Šonedēļ Aizputē sabrauks tuvi un tāli ciemiņi, kuri šeit dzimuši, auguši un kurus pēc tam dzīve aizvedusi tālāk no dzimtās vietas, bet kuri joprojām saglabājuši piederības izjūtu. Viņi satiksies ar aizputniekiem, kuri šeit dzīvo, mācās un strādā joprojām. Visus vienos Aizputes 770 gadu jubileja. Svētku programma būs ļoti plaša un daudzveidīga. Dažādu paaudžu aizputnieki vērtē, ka pilsētā var brīvi justies un šī ir vieta, ko apgūt jaunajai paaudzei, kas pamazām jau notiek.

Dzīvot vienkāršāk nekā Rīgā
Diāna Reine ir jaunā klientu apkalpošanas speciāliste Aizputes tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā. Viņa ir dzimusi un augusi aizputniece un paralēli studijām Liepājas Universitātē Tūrisma vadības programmā tikusi pieņemta darbā savā pilsētā. “Kas var būt labāk!” priecājas jauniete. “Aizpute ir manas mājas jau 23 gadus. Parasti jauniešiem pirmais ir pabeigt vidusskolu un pēc tam ātrāk prom no mājām. Taču, kad esi prom, saproti, ka Aizputē ir vislabāk. Nekas tā nevelk atpakaļ uz mājām, kā kad esi prom. Tad, kad atgriezies un te sāc strādāt, ieraugi lietas, ko nepieciešams uzlabot. Jūtams, ka jauni cilvēki sameklē sev nodarbošanos tepat uz vietas,” vērtē D. Reine. Kā piemēru viņa min ceptuves “Beķereja” īpašnieku Sandri Štālu un apģērbu apdrukas – sietspiedes – meiteņu komandu, kas par savu darbošanās vietu izvēlējušās Aizputi. “Cilvēki te vispār kopumā dara kaut ko nevis nereālu, bet vajadzīgu, nepieciešamu,” viņa novērojusi. “Tādēļ arī turpmāk vēlos aizputniekus iesaistīt visos procesos, kas saistīti ar manā darbā veicamajām aktivitātēm,” apņēmīgi saka D. Reine.
Jauniešu mājas mūzikas ierakstu studijā strādājošais Nauris Zeltiņš ir saldenieks, bet jau vairākus gadus Aizputē ir katru darbdienu. “Mani šeit pievelk vide, kas ir apkārt, un jauni cilvēki, pēc maniem novērojumiem, atgriežas Aizputē, jo te var atrast un realizēt savu darbības nišu,” viņš stāstot secina un norāda, ka Aizpute iedzīvotājiem sniegto priekšrocību ziņā ir daudz labāka nekā Rīga. “Ja ir prāts un domāšana, tad Aizputē var izmantot daudz brīvu telpu savām vajadzībām. Rīgā un citur neko tādu nepiedāvā. Vispār mazpilsētā dzīvot ir daudz vienkāršāk.” Kā vienu no mīļākajām vietām pilsētā pēc Jauniešu mājas viņš min Misiņkalnu. “Tu it kā esi pilsētā, bet pēc dažiem soļiem esi Misiņkalnā un jau ārpus pilsētas.”

Latviskā pērle ar šarmu
Liepājnieks Vilis Brūveris ar ģimeni uz Aizputi pārcēlies pirms dažiem gadiem. Te viņi dzīvo un vada biedrību “Linmeijers”, vienlaikus atdzīvinot arhitektūras ziņā svarīgu un ievērojamu ēku. Ģimene darbojas dažādos projektos. “Aizputē es jūtos ļoti labi, mums te patīk,” sajūtas raksturo V. Brūveris. “Aizpute ir viena no Latvijas neatklātajām vietām – pērlēm. Tā ir tāda apslēptā pilsēta, ārpus lielajām plūsmām, tādēļ Aizputei piemīt tāds šarms. Aizpute ir viena no pilsētām, kura ir dabiski skaista, jo atrodas Tebras upes krastos, vienlaikus piedzīvojot gadu gaitā daudz pozitīvu pārmaiņu, pateicoties ne tikai pašvaldībai, bet arī iedzīvotāju iniciatīvām.” Viņš novērtē pilsētas labo ģeogrāfisko novietojumu. “Viss ir tepat – Liepāja, Kuldīga, Skrunda un Saldus. Turklāt Aizputē uz vietas viss nepieciešamais ir atrodams un sasniedzams.”
V. Brūveris augstu vērtē Aizputes auru un to, ka aizputnieki ar savu attieksmi panākuši, lai šeit ikviens justos brīvi. “Nav jādomā, kas mugurā šodien un ar kādu mašīnu braucu.” Un Aizputē varot atrast skaistas un glamūrīgas lietas, kādu nav nekur citur.
Jau iepriekš Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga un arī Jauniešu mājas vadītāja Ance Tīmane “Kursas Laikam” apstiprināja, ka Aizpute ir viena no latviskākajām pilsētām. Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju ir latvieši, bet krievu valodu ikdienā var dzirdēt ļoti reti. Aizputē bieži iegriežas ārvalstu tūristi, kuri te meklē savas dzimtas saknes, norāda tūrisma informācijas centrā.

Atpūšas citur
Mūzikas skolotāja, aizputniece Vineta Snipke uzsver, ka Aizputē dzīvot nav nekādas vainas. “Klusa mazpilsēta. Ir daudz vietu, kur aiziet, bet gribētu vēl vairāk tādu vietu, jaunu apskates objektu,” viņa piebilst. Pa pilsētu ikdienā viņa pārvietojas ar divriteni, mīļas vietas ir Aizputes promenāde, Tebras upes krasti. “Uz Aizputes pagastu dodos pa jauno veloceliņu, man arī patīk pabūt Misiņkalnā. Tiesa gan, brīvdienās labāk tīk ārpus Aizputes.”
Savukārt mājražotāja Agnese Abersone, kura ir dzimusi un mācījusies Aizputē, pēc tam ilgus gadus dzīvojusi Liepājā un uz dzimto vietu pārcēlusies pirms dažiem gadiem, sevi sauc par sliktu aizputnieci. “Paaudzes ir nomainījušās pa šo laiku, un nevienu vairs īpaši nepazīstu. Es diži nekur ārpus mājām neeju ģimenes apstākļu dēļ. Pārsvarā esmu tirgū, pēc tam mājās, ieeju veikalā. Kad ir laika un iespējas, izbraucam ārpus Aizputes.”

Svinēs grandiozi un plaši
Aizputes pilsētas svētki šonedēļ sākās jau trešdien ar Laimoņa Zariņa kinoarhīva filmu “Viena diena Aizputē pirms 30 gadiem” un “Aizputes 740 gadu jubilejas svinības” demonstrēšanu. “Domāju, ka filmas būs ļoti interesantas ikvienam. Svētku dēļ apgūstu, kā filmas no vecākiem formātiem ielikt modernākā, mūsdienīgākā,” stāsta to autors.
Ceturtdien svētku pasākumi sāksies ar Ideju mājas 10 gadu jubilejas pasākumiem. Pulksten 22 Tebras krastā pie kultūras nama tiks atklāti pilsētas svētki ar devīzi “Aizpute cauri gadsimtiem”. Piektdienas pasākumiem tēma ir “Skaņa”, tad atklās Aizputes mākslinieku izstādi, noskaņu parkā varēs klausīties Aizputē dzimušā komponista Pētera Vaska mūziku. Visas svētku dienas paredzēti arī koncerti ar pazīstamu mūziķu un grupu piedalīšanos. Svētku rīkotāja Inta Rudzīte uzsver, ka viens no jaudīgākajiem koncertiem būs tieši piektdien – to piedāvās apvienība “Raxtu raxti”.
Galvenā svētku diena būs sestdiena ar devīzi “Prieks”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem būs teātra festivāls, kurā piedalīsies seši amatierteātri, apmeklētāji varēs noskatīties izrādes Aizputes vidusskolā un kultūras namā. Notiks arī Jauniešu mājas rīkotie Kūku kari, kad tiks vākti līdzekļi novadā dzīvojošā Endija, kurš cietis autoavārijā, rehabilitācijai. “Jauniešu mājas misija pašos pamatu pamatos ir palīdzēt citiem, prasīt jauniešu līdzdalību un atbildību lietās un notikumos, kas ir apkārt, liekot aizdomāties par to dziļāko jēgu. Pērn Kūku kari notika pirmo reizi, tad nelielu summu savācām centra “Roku rokā” telpu remontam. Lai nav tikai izēšanās, izdomājām, ka darīsim kaut ko labu. Sociālais dienests mums šogad palīdzēja atrast pareizāko ziedojumu mērķi,” stāsta Jauniešu mājas vadītāja Ance Tīmane.
Viens no galvenajiem notikumiem sestdien būs svētku gājiens “Ja tevis nav gājienā, tevis nav Aizputē”. Tas sāksies pulksten 19, savukārt pulksten 21 Tebras krastā noslēgsies Starptautiskais Čuguna mākslas simpozijs un tiks izlietas skulptūras. Gaidāms arī senioru festivāls, seno spēkratu parāde, bet vakarā varēs klausīties Lauri Reiniku, Ievu Sutugovu un grupu “Otra puse”.
11. augusts visā Latvijā ir izsludināts par Vislatvijas Zaļumballes dienu, un tā tiks apvienota ar pilsētas svētku galveno balli, kas sāksies pēc uguņošanas pusnaktī, spēlējot grupai “Lauku muzikanti”.
“Ļoti cenšamies, lai ir svētki un lai tie ir visiem!” ieceres komentē I. Rudzīte.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizpute – pilsēta, kur viss ir tepat

Kategorijas