“Mans – līdz sirds dziļumiem”

2018. gada 10. augusts 11:51

323

Tekstilmāksliniece Līga Baumane no dzīves Rīgā atgriezusies pie savām saknēm Kurzemes pusē. Nu, dzīvojot pie jūras, māksliniece ļāvusies iedvesmai un nonākusi līdz savam sirdsdarbam, darinot mājas tekstilu no lina.

Pārvērtē prioritātes
Līga Baumane vien pirms gada sākusi spert pirmos soļus pretim savai sirdslietai – lina tekstila gatavošanai. Šī vasara, pēc pašas teiktā, ir pirmā nopietnā “Didamm” sezona. Tieši ar šādu nosaukumu L. Baumane savus darbus laiž pasaulē. Iemesls, kādēļ tāds nosaukums izvēlēts – skaistas bērnības atmiņas. Tēvs savulaik dziedājis seno kurzemnieku tautasdziesmu “Es redzēju jūriņā”, kad licis meitu gulēt. Tas Līgai spilgti palicis atmiņā, tādēļ nolemts, ka dziesmā dzirdamais “didamm” turpmāk būs lielisks nosaukums un atpazīšanas zīme viņas rokdarbiem. L. Baumane nāk no Rīgas, tur beigusi Rozentāla mākslas skolu un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu. Vēlāk atgriezusies Liepājas pusē, kur arī rodamas ģimenes saknes. Māksliniece atklāj, ka pēc aktīvā biznesa gaitām sapratusi, ka dzīvē par daudz skriets – ir jāapstājas, jāapdomā un jādara tas, kas sirdij tuvs. Tieši tā nonākusi pie lina un tā apstrādes.
Sākumā darbošanās bijusi vairāk iekšēja nepieciešamība, taču tad pāraugusi par nopietnu nodarbi. Pašlaik L. Baumane dzīvo Pāvilostā. Tieši tur, skatoties pa logu uz jūru, top viņas darbi. Tekstilniece un zīmola “Didamm” izveidotāja ar saviem darbiem vēlas pateikt: “Gribu, lai cilvēki varētu savienot mūsdienu dizaina izpratni ar tradīcijām. Gribas parādīt, ka lina sedziņas nav nekas senils.”

Latvietim tuvais lins
To, kāpēc skaisto dvieļu un gultasveļas radīšanā tiek izmantots tieši lins, L. Baumane skaidro ar jau sen latviešu apziņā iesakņotām tradīcijām. “Lins Baltijā ir pamatmateriāls tekstilā. Jau no seniem laikiem tas bija pirmais materiāls, kas pieskārās ādai, to vilka arī zem vilnas apģērba. Kādēļ lai šodien mēs izmantotu no Ķīnas vestu kokvilnu?” Pāvilostniece pašas gatavotos tekstilizstrādājumus sauc par multifunkcionāliem. Piemēram, lielos lina dvieļus var izmantot gan dodoties uz pludmali, gan piknikā. Citi pat to izmantojot kā pārvalku vai galdautu. Katrs klients pats atrod pieeju iegādātajam un rokām darinātajam izstrādājumam. L. Baumane zina teikt, ka ir pāri, kuri lina dvieļus izmanto kā sedziņu, kurā ietītu jaundzimušo ved mājās no slimnīcas. Bet šīs vasaras jaunums ir gultasveļa, kas gatavota no vieglāka, gaisīgāka lina.
Tā kā šobrīd uzplaukumu un otro elpu piedzīvo lina apģērbs, loģisks šķiet jautājums, kādēļ L. Baumane nav izvēlējusies darboties šajā lauciņā? Pāvilostniece skaidro, ka nav šuvēja, bet gan tekstilniece. Viņa auž un tamborē. Tieši tādēļ viņa gatavo tekstilizstrādājumus, greznojot tos ar skaistām, tamborētām mežģīnēm. L. Baumanei šķiet, ka Latvijā jau ir daudz apģērbu dizaineru un šuvēju, kuri nodarbojas ar lina apģērbu radīšanu, tādēļ nav nepieciešams šo tirgu vēl vairāk piesātināt. “Katram jādara tas, ko vislabāk izjūt,” pārliecināta pāvilostniece.

Mutvārdiem liels spēks
L. Baumane atklāj, ka pārsvarā par viņas radošo darbošanos “Didamm” cilvēki uzzina vai nu vietnē “Facebook”, vai no radiem, draugiem, kolēģiem, kuri jau paspējuši tekstilizstrādājumus iegādāties. Pāvilostniece priecājas, uzzinot par situācijām, kad draudzene otrai pamana grezni tamborēto lina dvieli un izsaucas – es arī tādu gribu! Tad ir skaidrs, ka “Didamm” darbojas pareizajā virzienā. “Tas notiek skaisti un necerēti labi,” par “Didamm” panākumiem saka L. Baumane. Viņa stāsta, ka radītie darbi ceļo arī ārpus Latvijas robežām – tie sūtīti gan uz Vāciju, gan Franciju. Lai gan pasūtījumu ir daudz un interese liela, L. Baumane darbojas viena un pagaidām ko mainīt neplāno. Rokdarbniecei patīk tiešais kontakts ar klientu un fakts, ka, gatavojot izstrādājumus ar rokām, katrs darbs ir atšķirīgs un īpaši izlolots. Attiecīgi tas veido arī darbu cenu, tomēr māksliniece pārliecinājusies, ka cilvēki roku darbu novērtē un kaulēties par cenu nemēģina. Rokdarbniece uzsver, ka katra darba pagatavošana prasa rūpību un daudzu stundu darbu. Lai uztamborētu vienu mežģīni, paiet vairākas dienas. Ja izmēģina ko jaunu, tamborē ko vēl nebijušu, tad paiet vēl ilgāks laiks. L. Baumanei šķiet, ka viņas radošā darbība ir kā māksla. Līdzīgi kā ar gleznām – tās iegādājas cilvēki, kuri tās novērtē un vēlas sev īpašumā. Tāpat ir arī ar “Didamm” darinājumiem. “Ne katrs vēlas un var nopirkt.”

Preci piegādā pati
L. Baumane pastāsta, ka galveno savu darbu izejmateriālu – linu – iepērk no kaimiņiem Lietuvā, Klaipēdā. Latvijā ražotu linu var iegādāties Jelgavā, taču tur, pēc rokdarbnieces teiktā, ir mazs piedāvājums. Klaipēdā audumi izceļas ar daudzveidīgo krāsu paleti. L. Baumane atzīst, ka, ja ziema ir darbu tapšanas laiks, tad vasara – tautās iešanas laiks. “Vasarās ir dienas, kad nesanāk piesēsties pie kamolīša,” skaidro rokdarbniece. Lai aci pret aci tiktos ar klientu un varētu personīgi izstāstīt par pareizu izstrādājumu kopšanu, L. Baumane pasūtītos darbus klientiem nogādā pati. Tā ir iespēja satikt un iepazīt cilvēkus, kuri izvēlas “Didamm” darinājumus. Šīs tikšanās palīdz apzināties, ka paveiktais kādam ir vajadzīgs. L. Baumane atzīst, ka tādā veidā jūt misijas apziņu – ar savu darbu viņa var darīt kādu laimīgu, sabiedrībā veicināt skaistuma izpratni un darīt to ar jau senu vērtību palīdzību. Pāvilostniece atkārtoti uzsver: lins nav ne tautisks, ne senils. Tas var būt arī ļoti mūsdienīgs un ne tik tradicionāls. L. Baumane pauž lielu prieku, ka atradusi darbu, kas tīkams gan citiem, gan pašai. “Es beidzot esmu atgriezusies pie tā, kas ir mans līdz sirds dziļumiem.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Mans – līdz sirds dziļumiem”

Kategorijas