Jūrkalne – mazs, bet aktīvs ciems

Lai gan Jūrkalnes iedzīvotāju skaits nav liels, tās vārds izskan plaši ārpus ciema teritorijas. Jūrkalnē jau par tradīciju kļuvusi Ābolu balle, Zāļu diena, mākslas plenērs, kas uz piejūras ciemu atved tuvus un tālus viesus. Tautas nama vadītāja Kristīne Skrulle stāsta, kādu lomu ciema dzīvē spēlē tautas nams.
Jaunajiem jāceļ pašiem
Lai gan iedzīvotāju nelielajā ciemā nav daudz, liela daļa no viņiem aktīvi iesaistās Jūrkalnes kultūras dzīvē. Pēc K. Skrulles teiktā, Jūrkalnes iedzīvotāju skaits ir vien 380 cilvēku. 60 no tiem – pansionāta iedzīvotāji, kuri Jūrkalnē nav dzimuši, bet deklarējušies tad, kad tajā nonākuši. Tautas nama vadītāja atzīst, ka Jūrkalnes pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, tādēļ tā ir lieliska vieta, kur visiem sanākt kopā un darboties. Tautas nama zālē, piemēram, tiek rīkotas gan kāzas, gan bēres, gan dzimšanas dienas svinības. Kad bijis tautas nama un jaunās zāles atklāšanas pasākums, tajā vienlaikus pulcējušies pat 100 cilvēku – tas ir lielākais skaits, ko šis nams piedzīvojis.
Par to, kāds nākotnē izskatīsies Jūrkalnes pagasts un cik apdzīvots tas būs, šobrīd grūti spriest. Jaunu ģimeņu ienākšanu apgrūtina dzīvojamais fonds – Jūrkalnē ir tikai viena daudzdzīvokļu māja. Tādēļ, ja ir vēlēšanās pārnākt uz dzīvi nelielajā ciematā, jāiegādājas īpašums vai tas jābūvē pašiem. Tomēr klusums, tīrība, kopības izjūta un jūras tuvums noteikti ir priekšrocības, ko var piedāvāt dzīve Jūrkalnē.
Jau iedibināta kārtība
K. Skrulle pastāsta, ka Jūrkalnes tautas namā aktīvā sezona rit no septembra līdz pat jūnija beigām. Katras sezonas kulminācija – Vasaras saulgriežu svinības. Pēc aktīvā darba cēliena ir jūtams pamatīgs nogurums, tādēļ jūlijā tautas nama darbiniekiem ir atvaļinājuma laiks. Jūlijs ir pārbagāts ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā, tādēļ rīkot kādu atsevišķu notikumu un piesaistīt apmeklētājus ir sarežģīti.
Nemainīgi tradicionāls pasākums vasarā gan ir Zāļu diena. Tā šogad notiks 11. augustā – Vislatvijas Zaļumballes dienā, tāpēc Jūrkalnē šie pasākumi tiks apvienoti. Zāļu diena sevī ietver kapusvētkus un dievkalpojumu baznīcā nākamās dienas – svētdienas – rītā. Sestdienas vakarā, Zāļu dienas izskaņā, kad Jūrkalnē cilvēku daudz, tiks rīkota balle. K. Skrulle atklāj: ja uz pasākumu atnāk 30–40 cilvēku, tas priekš nelielā ciema ir daudz.
Iestājas par tradīcijām
K. Skrulle atklāj, ka pagastā izveidota un aktīvi darbojas biedrība “Maģie suiti”. Arī pati tajā darbojas. “Cenšamies aktīvi kultūrvēsturisko mantojumu visos veidos saglabāt.” Par tradīciju kļuvusi septembrī rīkotā Ābolu balle. “Šogad mums būs Ābolu balle ar ķiļķenu un klimpu danci,” intriģē tautas nama vadītāja. Apmeklētājiem būs iespēja pašiem pagatavot ēdienus no klimpām un ķiļķeniem. Ugunspļavā, kas ir galvenā tikšanās vieta jūrkalniekiem, būs vairākas darba grupas, notiks arī koncerts.
Aktīvi darbojas suitu sievu ansamblis – ik pa laikam kolektīvs brauc uz koncertiem un priecē klausītājus. Tautas namā darbību atsācis arī vidējās paaudzes deju kolektīvs. “Uz Dziesmu svētkiem vēl netikām, jo tikai septembrī atsākām dejot.” Tomēr K. Skrulle cer, ka nākamajos Dziesmu un deju svētkos starp kolektīviem būs arī jūrkalnieki. Tautas namā uz mēģinājumiem sanāk arī bērnu un jauniešu teātris, kurā darbojas 15 jaunie aktieri. Savulaik Jūrkalnē aktīvs bijis arī amatierteātris, bet šobrīd tam iestājies klusais periods. K. Skrulle to skaidro ar laika trūkumu – teātra dalībniekiem nav iespēju visiem vienā laikā tikties uz mēģinājumiem.
Izauž laikapstākļus
Tautas nama otrajā stāvā iekārtota izstāžu zāle, tajā divas reizes mēnesī skatāmas jaunas izstādes, ik pa laikam notiek mierīgi, akustiski koncerti. Tautas namam izveidojusies laba sadarbība ar mūziķi Igo, kurš tajā labprāt organizē gan koncertus, gan izstādes. Piemēram, pēc Jūrkalnes mākslas plenēra beigām izstāžu zālē var aplūkot tā laikā tapušos darbus.
Otrajā stāvā goda vietu radušas stelles, kurās tiek austa Laika villaine – tā būs Jūrkalnes dāvana Latvijas simtgadē. “No 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 18. novembrim skatāmies laikapstākļus un, atvēlot katrai dienai vienu centimetru, aužam villaini.” K. Skrulle precizē, ka laikapstākļus villainē varēs atpazīt pēc krāsām. Piemēram, ja diena bijusi saulaina, villainē tiks ieausta dzeltenā krāsa. Galarezultāts būs 364 centimetrus gara villaine. Pēc pabeigšanas tā būs skatāma tautas namā, bet pēcāk ceļos pa visu Ventspils novadu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām