Cildi - ciems Kazdangas pagastā, ko pētījusi tikai skolniece

2018. gada 14. augusts 16:42

5144

Cildi - ciems Kazdangas pagastā, ko pētījusi tikai skolniece

Aizputes novada Kazdangas pagasta vieta Cildi kā nosaukums eksistē vairs tikai autobusu pieturas un maršruta nosaukumā – apdzīvotas vietas statusa mazā iedzīvotāju skaita dēļ tiem vairs nav vairāk nekā sešus gadus. Taču agrāk Cildu ciems, kas bijis gan Kuldīgas, gan Aizputes novada sastāvā, bijis pagasta centrs kā Kazdanga. Izrādās, šis ciems ir ar ļoti senu vēsturi, taču līdz pērnajam pavasarim nav bijis neviena rakstiska avota, kas apkopotu faktus par šo apdzīvoto vietu. To paveica Ieva Sudraba, skolas mācību procesā izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu par savu dzīvesvietu.

Pastāvīgie pasažieri – divi

Bijušais Cildu ciems atrodas desmit kilometrus no Kazdangas centra. Jādodas no Kazdangas Valtaiķu–Laidu–Kuldīgas virzienā apmēram piecus kilometrus, tad jāierauga ceļa kreisajā malā zemnieku saimniecības “Jaunkalni” graudu pirmapstrādes komplekss, un turpat klāt arī norādes zīme, ka vēl jānobrauc pieci kilometri, lai nonāktu galamērķī.

To, ka esam Cildos, var saprast pēc uzraksta uz autobusu pieturas. Tieši tobrīd tur agrā pēcpusdienā autobusa maršruta galapunktā “Kursas Laiks” sastop autobusa šoferi Daini Kleinauski. Par šoferi viņš strādā sešus gadus, maršrutā, kurā iekļauti Cildi, jābrauc regulāri, tādēļ viņam ir savi novērojumi. “Autobusu līdz šejienei ikdienā izmanto ļoti maz – pārsvarā divi cilvēki. Viens no viņiem brauc uz darbu pansionātā “Rokaiži”, otrs – Aizputē,” uzskaita šoferis. “Un vakarā regulāri šis pats scenārijs.”
“Cildu autobuss” jeb “Cildenieks” – šādus jēdzienus lieto tie iedzīvotāji, kuri izmanto starppilsētu autobusu satiksmi. Daudzi atminas, ka kādreiz uz Cildiem gājis lielais autobuss, tagad vairs tikai mikroautobuss. “Mazāk braucēju maršrutā pa Aizputes novada teritoriju ir vasarā, jo pārsvarā visi jaunie cilvēki mazajiem pārvietošanās gabaliem izmanto riteni, ziemā gan ir vairāk, jo aukstāks laiks,” novērojumus izsaka D. Kleinauskis.

No Cildiem uz Liepāju autobuss kursē divas reizes dienā – no rītiem, izņemot svētdienas, un pēcpusdienās. Svētdienās no Cildiem uz Liepāju autobuss dodas vakarā. No pirmdienas līdz sestdienai vakaros kursē arī autobuss maršrutā Cildi–Kazdanga–Aizpute un pretējā virzienā. “Kad autobuss brauc no Liepājas, tas izmet līkumu cauri Dunalkai, iebrauc Aizputē. Līdz turienei un Kazdangai autobuss ir gana pilns. Pretējā virzienā braucot, daudz braucēju ir no Kazdangas līdz Aizputei. Bet no Liepājas līdz Cildiem ļoti bieži nav neviena pasažiera,” stāsta autobusa šoferis. D. Kleinauskis pats ir izbijis cīravnieks un, kamēr nesāka strādāt par šoferi, Cildos nebija bijis. “Zināju tikai, ka ir autobuss uz Cildiem,” viņš atminas.

Meita piepilda mammas sapni

Viena no Cildu iedzīvotājām ir Kazdangas sētniece Valda Enkuzēna. Viņa Cildos nodzīvojusi visu savu mūžu, tāpēc cildeniekus pazīst ļoti labi. “Esmu vairāk nekā divdesmit gadu nostrādājusi par pastnieci, vecākā paaudze man daudz ko bija stāstījusi par manu dzimto vietu, un tas man likās interesanti. Kad manai meitai Ievai Sudrabai skolā vajadzēja veidot zinātniski pētniecisko darbu, bet bija grūti izvēlēties tematu, pat apzināti viņu motivēju izvēlēties rakstīt par Cildiem.

Tas bija tāds kā mans nepiepildīts sapnis, jo pašai bija tik daudz informācijas, bet laika rakstīšanai nebija. Ļoti negribēju, lai viss zināmais un veco cilvēku stāstītais aizietu zūdībā,” stāsta V. Enkuzēna un spriež: “Autobuss uz Cildiem iet regulāri, lai gan bieži brīnāmies, ka mazā iedzīvotāju un pasažieru skaita dēļ to vēl tur par vajadzīgu.”

Iedzīvotāja zina stāstīt, ka Cildi kādreiz bijis varens un svarīgs lauku ciems. “Tikpat liels kā Kazdanga, ja ne pat lielāks, un arī senāks. Padomju laikos te bijis liels kolhozs. Vienīgi tā arī nav īsti izpētīts, kādēļ apdzīvotajai vietai ir tāds nosaukums un ko tas īsti nozīmē. Iespējams, tas ir saistīts ar cildināšanu, bet tas ir tikai minējums.”

Cildeniece vērtē, ka Cildos pārsvarā mīt cilvēki, kuri šeit pavadījuši lielāko mūža daļu – te dzimuši un auguši, pa vidu jaunībā skolojušies citviet, bet pēc tam agrāk vai vēlāk atgriezušies. “Vecie cilvēki, kas dzīvo Cildos, vispār ir tik laipni un atsaucīgi!”

Nejūtas atgriezti no pasaules

Cildos ir gan zemnieku, gan piemājas saimniecības, lielākoties te ir dzīvojamās mājas, kurās vēl strādājošie iedzīvotāji atgriežas pēc darba citviet Aizputes novadā vai mīt pensionāri. Informācija internetā vēsta, ka Cildos atrodas arī viesu nams “Lejiņas”.

Pensionāre Mārīte Abersone ir viena no iedzīvotājām, kas Cildu ciemā dzīvo ar patiku. Dzīvo privātmājā, un galvenais, ka kaimiņi labi. “Agrāk iedzīvotāju bija vairāk, tagad ļoti daudzi īsteno cildenieku ir miruši,” situāciju raksturo iedzīvotāja. Viņa stāsta, ka 50. gados te bijis ciems, kas bijis Kuldīgas rajona Klosteres pagasta sastāvā.

“Ja pareizi atceros, tad, kad mācījos pamatskolā, Cildu ciems atdalījās no Kuldīgas apriņķa. Te bija kolhozs ar nosaukumu “Līdums”,” pastāsta M. Abersone. Viņa atceras, ka agrāk te dzīvojuši ļoti daudz cilvēku, tagad salīdzinoši ir ļoti maz. Kā nomalē viņi nejūtoties, jo iedzīvotāju vēl pietiekami un satiksme, lai nepieciešamības gadījumā tiktu uz Kazdangu, Aizputi vai Liepāju, tiek nodrošināta. “Bērni un jaunākā paaudze te ir, tik traki jau nav,” savus vērojumus izsaka cildeniece, teikdama, ka katrs te dzīvo, kā nu prot un māk.

Rakstnieka dzimtā vieta

I. Sudrabu, kura veidojusi pētniecisko darbu par Cildiem, todien mājās nesastapām. Sazinājāmies ar mammas V. Enkuzēnas starpniecību.

Jauniete stāsta, ka lielākā daļa darba, kam deva nosaukumu “Cildi”, sastāv no intervijām ar iedzīvotājiem. “Par nosaukumu ne uzzināju no intervijām, ne atradu kur citur kādu mājienu. Taču zinu, ka Cildu nosaukums un ciems pastāv no 13. gadsimta. 1253. gadā šai vietai bija nosaukums Cildes ciems,” atklāj I. Sudraba. “Avotos tiek minēts, ka te savulaik bijusi muiža. Joprojām ir saglabājušās mūra ēkas no muižas ansambļa. Klēts un pati muižas dzīvojamā māja tagad ir grausti, ko uzreiz var ieraudzīt Cildos. Citas ēkas, ko neredz, – rija, alus brūzis, smēde.”

Izveido māju sarakstu

Izrādās, 19. gadsimta vidū Cildos bijusi pagastskola. Vissvarīgākais fakts, ko sarunas laikā īpaši izceļ I. Sudraba, – Cildu “Vidukļi” ir dzimtā vieta 19. gadsimta latviešu rakstniekam un publicistam Māteru Jurim, kura vārdā ir nosaukta Kazdangas pamatskola. Jauniete stāsta, ka, rakstot darbu, izdevies izveidot Cildu teritorijā esošo un bijušo māju sarakstu.

“Ar iedzīvotāju palīdzību apzināju jaunsaimniecības, vecsaimniecības un tās mājas, kas celtas tikai kolhoza laikā. Noskaidroju, ka Cildi labu laiku bijuši tagadējā Kuldīgas novada Klosteres un Turlavas pagasta sastāvos. Ir bijis arī Cildu pagasts, kas beidza pastāvēt 1953. gadā.

Tikai vēlāk, kolhozu atdalīšanās rezultātā, Cildi pievienoti Kazdangai. Kolhoza laikos Cildi bija centrs, pat lielāks nekā Kazdanga. Te darbojies veikals, ko slēdza 90. gados, kultūras nams, pasts, arī pat bērnudārzs vienu brīdi bija. Tieši kolhoza laikos te bijis visvairāk iedzīvotāju. Lai arī dokumentos teikts, ka 1989. gadā te bijuši 94 cildenieki, iedzīvotāji gan domā pretēji – ka bijis stipri vairāk,” agrākos laikus Cildos apraksta jauniete.

Viņa zina stāstīt, ka Cildi kā oficiāls nosaukums korespondencei pastāvēja līdz 1995. gadam, bet 2012. gada 29. februārī tiem anulēts apdzīvotas vietas statuss mazā iedzīvotāju skaita dēļ. 2017. gada pavasarī Cildu ciemā dzīvojuši ap 70 cilvēku. “Žēl, ka par Cildiem līdz šim nekas nav bijis rakstīts un saglabāta apdzīvotās vietas vēsture, jo tagad sanāk, ka Cildi ir tikai autobusu pieturas nosaukums,” norāda gados jaunā iedzīvotāja.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cildi - ciems Kazdangas pagastā, ko pētījusi tikai skolniece

Kategorijas