Darbs ar jauniešiem kā dzīvesveids

2018. gada 16. augusts 07:00

1420

Aizputes jauniešus un viņu satikšanās vietu “IDEJU MĀJU”, kura šogad Aizputes pilsētas svētkos ar dažādiem pasākumiem atzīmēja desmit gadu jubileju, vairāk nekā divus gadus vada Aizputes novada iedzīvotāja Ance Tīmane. Viņa ir no tām vadītājām, kura mudina jauniešus pašus meklēt iespējas, kā sasniegt un iegūt to, ko viņi vēlas, vienlaikus pašai nemitīgi iesaistoties ar sirdi un dvēseli savā sirdsdarbā. “Cilvēks, kuram tas neinteresē, šo darbu nevar un nedrīkst darīt!” pārliecināti saka Ance.

Jūtas atbalstīti
Aizputes novada jauniešu “IDEJU MĀJA” darbojas bijušajā Aizputes Mākslas skolas ēkā, Katoļu ielā. Ance zina stāstīt, ka pirms ēku sākuši apdzīvot jaunieši, māja tukša stāvējusi ļoti īsu brīdi. “Manuprāt, Mākslas skola no šejienes aizgāja 2007. gadā, bet 2008. gadā te sākās jauniešu laiks,” teic pašreizējā vadītāja. Pirmajā stāvā, kas vienmēr ir gaišs un saules piespīdēts, darbojas tikšanās un aktivitāšu telpas, kā arī mūzikas studija. Savukārt otrajā stāvā, kamēr šeit viesojas pavairāk ciemiņu un uz ilgāku laiku, ir ierīkots atpūtas stūrītis un gultasvietas, bet ikdienā telpas tiek izmantotas pasākumiem. “Šo desmit gadu laikā ir redzams progress, kā māja ir augusi. Pirms es te sāku strādāt, man teica – zini, šī māja ir ar prasībām. Un tā arī ir. Pilnīgi ir sajūta, ka katram, kas šeit strādā, ir savs uzdevums, kas jāizdara šai ēkai. Prieks, ka tik daudz kas ir noticis un māja joprojām ir. Un ir pierādījies, ka tā ir vajadzīga Aizputes sabiedrībai. Tā ir ievērota, un mēs, jaunieši, jūtamies atbalstīti,” pārdomas pauž Ance.

Nostiprina valodu prasmes
Jūlija beigās un augusta sākumā Aizputes novada jauniešu mājas aktīvisti pie sevis ciemos uzņēma zviedru Jauniešu centra pārstāvjus, ar ko pilsētai ir sadraudzība vairāk nekā 20 gadu garumā. “Agrāk zviedru jaunieši sadarbojās ar Aizputes vidusskolu. Kad izveidoja “IDEJU MĀJU”, tā pārņēma šo funkciju. Pārsvarā vienu gadu zviedru jaunieši brauc pie mums, nākamajā gadā mēs dodamies uz Zviedriju. Tās ir sadraudzības nometnes, kuru laikā jaunieši nodibina personīgus kontaktus, apgūst valodu, kultūru, iemācās un izzina brīvā laika pavadīšanas iespēju daudzveidību.” Īpaši liels gandarījums, ka daudzas idejas un notikumi, kas norisinājušies saistībā ar zviedru un aizputnieku sadraudzību, joprojām dzīvo. Piemēram, kad uz šejieni atbrauc zviedru grupa, pie Jauniešu centra vadītājiem nāk sasveicināties Aizputes “vecie jaunieši”, kuri paši savulaik iesaistījušies apmaiņas programmās. Kad ierodas ārvalstu ciemiņi, protams, jāizrāda pilsētas ievērojamākās vietas un jāpavada laiks kopā citās aktivitātēs, lai viens otru vairāk iepazītu un stiprinātu draudzības saites. “Ir arī gadījumi, kad skolā kādam jaunietim neveicas ar angļu valodu, taču jauniešu mājā mēs neliedzam viņam piedalīties projektos un doties uz ārvalstīm. Tā jaunietim ir iespēja uzlabot savas zināšanas un izmantot stiprās puses,” apmaiņas projektu, ko īsteno jauniešu māja, priekšrocības min Ance.

Gandarī attieksme
“Mācījos Aizputē, bet biju viens no tiem cilvēkiem, kuri zināja, ka tāda māja ir, taču nekad nebiju te ienākusi un līdz ar to te arī nedarbojos. Bet ļoti daudz strādāju kā brīvprātīgā. Biju saistīta ar jaunatnes lietām un braukusi dažādos projektos. Mani uzrunāja, vai nevēlos pamēģināt vadīt Aizputes novada jauniešus,” atminas Ance.
“IDEJU MĀJĀ” strādā divi darbinieki. Ance koordinē jauniešu aktivitātes un vada projektus, bet Nauris Zeltiņš strādā mūzikas un mediju studijā. “Mēs neesam pašvaldības iestāde, jaunatnes darba funkcija deleģēta ir biedrībai. Iepriekš atbildīga bija biedrība “NEXT”, tagad, jau otro gadu, biedrība “Izgaismo ideju’’,” viņa norāda. Ance novērojusi, ka vajag atteikties darbā no lietām, kas nestrādā, un ņemt tādas idejas, pat vecākas, kas aizrauj un veiksmīgi darbojas. Tas, pēc vadītājas teiktā, ir viens no iemesliem, kādēļ jauniešu māja spēj pastāvēt un turpināt attīstību. “Taču viss ir atkarīgs no jauniešiem. Ir jaunieši, kas ir pieraduši, ka viss ir gatavs, viņiem ir grūti pārvarēt, lai kaut ko sāktu paši, tādi ir vairāk jābiksta. Taču ir jauni cilvēki, kuri nāk un dara, stāsta savas idejas.” atklāj vadītāja.
“IDEJU MĀJA” strādā no otrdienas līdz sestdienai – no vēlākas pēcpusdienas līdz vakaram. Ja ieplāno kādu filmu vai spēļu vakaru, darba diena ievelkas. “Cenšamies darīt tā, lai mēs nebūtu tikai centra jauniešiem, bet arī aptvertu visu Aizputes novadu,” viņa uzsver. “Tas, cik daudz cilvēku ikdienā atnāk uz jauniešu māju, ir atkarīgs no notikumiem apkārtnē un laikapstākļiem. Vidēji tie ir kādi desmit jaunieši, kas šeit vienlaikus darbojas,” vērtē Ance.
Šogad pirmo reizi pēc vadītājas ierosinājuma noticis jauniešu iniciatīvu projektu konkurss. “Varējām atbalstīt sešus projektus, bet tika pieteiktas četras īstenojamas idejas. Visas četras tika arī atbalstītas, un daļa aktivitāšu notiks augustā. Norisināsies nodarbības jauniešiem ar īpašām vajadzībām, būs pasākums, kur uzņēmēji stāstīs par uzņēmējdarbību un mākslu, notiks šūšanas nodarbības, bet Kazdangā aktīvisti iedvesmos vietējos jauniešus. Ir tie, kas vēlas, un viņi iet un dara. Uzskatu, ka šādi projektu konkursi, kur ir iespēja iegūt finansējumu savām idejām, vajadzīgi, lai jaunieši paši varētu darīt to, ko grib, un paši domātu, kā to var paveikt, nevis gaidīt, ka kāds cits to izdarīs viņu vietā,” pauž Ance.

Uzticas, jo darbojas kopā
Darbā Aizputes novada jauniešu mājā Ance esot guvusi pamatīgu dzīves un darba pieredzi, un tas viss turpināsies.
“Tas, kas bijis pa šiem desmit gadiem, skatoties vien bilžu arhīvu, jāapbrīno – kas tik nav noticis un kam tik nav iets cauri. Un cik daudz ir jauniešiem iedots! Tas ir liels ieguldījums, kas ievērots un guvis atbalstu,” spriež Ance.
“Jauniešu māja katram darbiniekam ir dzīve. Tas ir pilnas slodzes darbs, tie ir vakari un dienas, kas beidzas ātrāk un arī vēlāk. Tas ir tāds sirdsdarbs. Kam tas neinteresē, nevar un nedrīkst to darīt,” viņa atzīst. “Es vienmēr saku, ka “IDEJU MĀJA” ir jaunieši – bez viņu rokām, idejām, bez viņiem pašiem mēs neesam nekas un šī māja nav nekas. Jaunieši ir paši svarīgākie, kas ir šajā vietā. Svarīgi, ka varu viņiem uzticēties. Esam augšas stāvā, un mēs te runājam, bet zinu, ka lejā viss ir kārtībā, tur viss notiek,” slavē Ance. “Taču dzīve ir jāvelta šejienei – tas nav atslēgt tikai durvis, tajā visā pašai man ir jābūt iekšā. Te sanāk pavadīt ļoti daudz laika, un garlaicīgi te nav. Vecs nekad te nevari palikt!”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darbs ar jauniešiem kā dzīvesveids

Kategorijas